Foto: DELFI

Pirms nepilnas nedēļas notikušajā “Saskaņas” kongresā par partijas valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts Jānis Urbanovičs. Otrdien viņš intervijā “Delfi TV ar Jāni Domburu” apliecināja – partija ir nonākusi krīzes situācijā un tas saistīts ar Rīgas “Saskaņas” “varoņdarbiem”.

Sarunā ar Domburu Urbanovičs atklāja, ka četru deputātu - Vadima Baraņņika, Vitālija Dubova, Valērija Petrova un Alekseja Rosļikova – izslēgšana no “Saskaņas” frakcijas Rīgas domē saistīta ar “Rīgas Satiksmes” skandālu un esot daļa no partijas pašattīrīšanās procesa. Korupcijas ēna pār Rīgas domi, kuru līdz šā gada aprīlim vadīja bijušais “Saskaņas” valdes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, esot izraisījusi neapmierinātību arī “Saskaņas” ierindas biedros. Partijas attīrīšanas process tikšot turpināts, taču, pēc Urbanoviča domām, tam nav jānotiek publiski.

Tāpat intervijā Urbanovičs apliecināja, ka, neraugoties uz to, ka pēdējos gados redzami “Saskaņas” biedri ir ieņēmuši dažādus dāsni atalgotus amatus Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrībās un ziedojuši arī partijai, “Saskaņai” ir finansiālas grūtības. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja partiju finanšu datu bāzē redzams, ka gan 2017., gan 2018. gadā “Saskaņas” izdevumi ir būtiski pārsnieguši partijas oficiālos ieņēmumus, savukārt Ušakova un pārējo “Saskaņas” virzīto kandidātu popularizēšana pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām partijai izmaksājusi vairāk nekā 200 tūkstošus eiro.

Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.

Līdera kults bijis izdevīgs visiem


Šīs nedēļas sākumā publiskotie politisko partiju reitingi, kas balstās uz tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas rezultātiem liecina, ka šā gada oktobrī krities iedzīvotāju atbalsts visām Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām, taču “Saskaņa” ir viena no līderēm popularitātes krituma ziņā. Šā gada oktobrī, tas ir, gadu pēc 13. Saeimas vēlēšanām par to būtu gatavi balsot 12.9% respondentu.

Urbanovičs intervijā “Delfi TV ar Jāni Domburu” pieļāva iespēju, ka “Saskaņas” popularitātes lejupslīde varētu turpināties vēl pusgada garumā. “Līdz brīdim, kad mēs iekšēji sakārtosimies,” cer Urbanovičs.

Pieredzējušais politiķis, kurš jau vairākus sasaukumus pēc kārtas vada “Saskaņas” Saeimas frakciju uzskata, ka partijā bija izveidojies līdera kults. Bijušā partijas valdes priekšsēdētāja Nila Ušakova popularitāte bijusi izdevīga visiem.

Jāpiebilst, ka pagājušās nedēļas nogalē notikušajā “Saskaņas” kongresā Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Anna Vladova bargi norāja tos partijas biedrus, kas tagad pauž neapmierinātību ar Ušakova darba stilu un uzsvēra, ka daudzi tikuši pie amatiem un mandātiem tikai pateicoties Ušakovam.”Kur jūs visi bijāt šos desmit gadus? Visi tie, kuri tagad kritizē Ušakovu un partiju? Desmit gadus strādāja talantīgs priekšsēdētājs, atnesot uzvaras, nebijušus reitingus. Ušakova iekarotās rezerves ļauj strādāt arī tagad. Kāpēc vēl vakar dziedājāt Nilam odas, bet šodien viņu kritizējat?" Vladovas teikto citē LETA.

Politiskā nāve un divpadsmit apustuļi

Kandidējot uz “Saskaņas” valdes priekšsēdētāja amatu, Urbanovičs vairākkārt publiski izteicās, ka plāno panākt savu politisko nāvi. Intervijā Jānim Domburam politiķis skaidroja, ka viņa uzdevums ir tuvāko gadu laikā izaudzināt jaunu “Saskaņas” līderu paaudzi.
Urbanovičs ironizēja: “Es gribētu būt kā Jēzus Kristus, jo viņš atļāvās mirt tikai tad, kad viņam bija divpadsmit apustuļi.” Šobrīd Urbanovičs “Saskaņā” redzot vairākus potenciāli spēcīgus līderus, kurus nosaukt viņš gan atturējās. “Patlaban arī viņiem ir liels pārbaudījumu periods,” izteicās politiķis.
Sestdien notikušajā “Saskaņas” kongresā tika nolemts, ka Urbanovičam partijas priekšsēža amatā būs pieci vietnieki. Vietnieku amatus ieņems abi viņa konkurenti uz “Saskaņas” valdes priekšsēdētāja amatu, proti, bijušais Saeimas deputāts Andris Marozovs, parlamentārietis Vjačeslavs Dombrovskis, kā arī “Saskaņas” Rīgas domes frakcijas vadītāja Anna Vladova, Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs un Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš.

Utis un asimilācija

“Saskaņas” konkurenti, tas ir, citas politiskās partijas nodarbojas ar apzinātu entiskā naida kultivēšanu, turklāt to dara ne tikai Nacionālā apvienība, bet arī citas tā dēvētās latviskās partijas. Šādu viedokli “Saskaņas” valdes priekšsēdētājs Urbanovičs pauda intervijā “Delfi TV ar Jāni Domburu”. Viņš gan nenoliedz, ka arī “Saskaņas” rindās ir cilvēki, kas kultivē krievu tautībai piederīgo naidu pret latviešiem.

Lūgts nosaukt konkrētus piemērus, Urbanovičs minēja gan Nacionālās apvienības politiķu Jāņa Dombravas un Edvīna Šnores izteikumus, gan aizsardzības ministra Arta Pabrika (“Attīstībai/PAR”) nesen pausto, ka Latvijas leģionāri uzskatāmi par varoņiem. Šā mēneša sākumā, reaģējot uz ministra pausto Mores kauju atceres pasākumā, “Saskaņas” politiķi pat vērsās pie NATO ģenerālsekretāra Jana Stoltenberga ar aicinājumu izvērtēt Pabrika izteikumus.

Šonedēļ Urbanovičs skaidroja, ka par etnisko naidu kurinošiem uzskata arī valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa teikto par krievu bērnu asimilāciju. “Asimilācija skan valsts pirmo amatpersonu lozungos,” sūkstījās Urbanovičs.

Vizionārs Putins un apšaubāmās cerības uz Ķīnu

“Viņš nosaka ļoti lielā pasaules daļā, ja ne pat vairāk kā daļā, dienaskārtību politisko,” pamatojot savu nostāju, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins arvien uzskatāms par galveno vizionāru starptautiskajā politikā, intervijā “Delfi TV ar Jāni Domburu” pauda “Saskaņas” valdes priekšsēdētājs Urbanovičs.

Jautāts, vai “Saskaņas” programmā minētā apņemšanās veidot savstarpējā cieņā balstītas attiecības ar Krieviju un citām NVS valstīm, var ietvert arī sankciju piemērošanu Krievijai, Urbanovičs atbildēja: “Kāpēc nē?”

Savukārt pirms nepilna pusotra gada rakstītajā “Saskaņas” programmā13. Saeimas vēlēšanām paustā apņemšanās veidot ciešākas attiecības arī ar komunistisko Ķīnu jau esot novecojusi. “Cerēt uz to, ka Ķīna atnāks un dos mums daudz visādu smuku kravu un darbavietas paliek arvien apšaubāmāk,” skaidroja Urbanovičs.

Urbanovičs jau ilgus gadus vada biedrību “Baltijas forums”, kuras ikgadējā konferencē lielākoties tiek spriests par Krievijas attiecībām ar Rietumvalstīm. Tajā regulāri viesi ir dažādu Krievijas domnīcu vadītāji un bijušie diplomāti.

Dombrovska virtuālā ‘Saskaņa’

Pagājušajā nedēļā notikušajā “Saskaņas” kongresā uz partijas valdes priekšsēdētāja amatu pretendēja trīs kandidāti – Urbanovičs, Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis un bijušais parlamentārietis Andris Marozovs. Urbanovičs tika ievēlēts ar 218 delegātu balsīm, kamēr viņa konkurenti Dombrovskis un Marozovs saņēma attiecīgi 49 un 18 delegātu balsis.

Vaicāts par Dombrovska vēl nesen pausto, ka “Saskaņai” jāizvēlas, vai mācīties no kļūdām un pārbūvēt partiju, Urbanovičs, kurš “Saskaņā” ir jau kopš tās pirmsākumiem izteicās, ka viņa bijušais konkurents vēl nav iepazinis “Saskaņu”. “Viņš dzīvo no virtuāliem priekšstatiem, ko mēs eksponējām,” sacīja Urbanovičs.

Bijušais Reformu partijas, vēlāk “Vienotības” biedrs Dombrovskis, kas savulaik ieņēmis izglītības un zinātnes ministra amatu Valda Dombrovska valdībā un ekonomikas ministra amatu Laimdotas Straujumas valdībā, “Saskaņai” pievienojās pērnā gada sākumā. Viņš bija “Saskaņas” publiski pieteiktais kandidāts Ministru prezidenta amatam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!