Nacionālās apvienības valdes locekle un kultūras ministre Dace Melbārde kandidēs šoruden gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, bet politiskais spēks cer uz pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai tam taptu uzticēta valdības veidošana, raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" pauda apvienības pārstāvji.

aruna bija daļa no diskusiju sērijas "Par ko balsot?" Līdz ar Melbārdi tajā piedalījās apvienības valdes loceklis Roberts Zīle, kurš ir arī tās premjera amata kandidāts, un politiskā spēkā valdes un Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

NA iepriekšējās – 12. Saeimas – vēlēšanās pēc vēlētāju atbalsta ierindojās ceturtajā vietā, iegūstot 16,61% no balsīm un 17 vietas parlamentā. Partiju valdībā pārstāv trīs ministri – kultūras, tieslietu un vides un reģionālās attīstības ministrs. Tāpat NA deputāte Ināra Mūrniece, ieņemot Saeimas priekšsēdētājas amatu, ir otra augstākā Latvijas valsts amatpersona. NA ir nacionāli konservatīva partija, kura izveidojusies 2010. gada vasarā, apvienojoties divām ideoloģiski tuvām politiskām organizācijām – partijai "Visu Latvijai!" un apvienībai "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

Kā ziņots, "Delfi TV ar Jāni Domburu" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno diskusiju sēriju "Par ko balsot?". Pirmā šīs sērijas daļa tiešraidē skatāma divu nedēļu garumā, sākot ar 14. maiju. Šajās diskusijās katru darba dienu notiek sarunas ar partiju līderiem par Latvijas politiskajiem spēkiem, to līdzšinējo darbību, konkurenci un potenciāliem piedāvājumiem.

Šī gada 6. oktobrī notiks 13. Saeimas vēlēšanas. Lai gan kandidātu sarakstu iesniegšana sāksies tikai 18. jūlijā, jau šobrīd partijas izvērsušas aktīvu gatavošanos. Atsevišķi politiskie spēki jau tagad izvirzījuši savas "lokomotīves" un premjera amata kandidātus, grupējas un pārgrupējas apvienībās ar citām partijām, izrāda savu nostāju, virzot likumdošanas iniciatīvas un rīkojot protestus.

Uz diskusijām aicinātas visas partijas, kuru atbalsts sabiedrībā saskaņā ar publiski pieejamiem socioloģisko aptauju datiem pēdējā laikā vismaz vienā mēnesī pārsniedzis 1%. No katras partijas uz diskusijām aicināti trīs to formālie un faktiskie līderi. Partijām tika dota iespēja izvēlēties sev ērtākos diskusiju laikus, tādēļ to secībai nav saistības ar popularitāti vai citiem raksturlielumiem.

Portāls "Delfi" un raidījuma vadītājs Jānis Domburs aicina arī lasītājus un skatītājus uzdot politiķiem jautājumus vai rosināt tēmas, kas diskusijās būtu apspriežamas. To iespējams darīt, sūtot e-pastu (janis.domburs@delfi.lv) vai izmantojot "Delfi Aculiecinieka" sistēmu, kur visi iesūtītie jautājumi tiks apkopoti un apskatāmi publiski.

Melbārde vairs nešaubās un kandidēs vēlēšanās

Gada sākumā kultūras ministre Melbārde portālam "Delfi" nevarēja atbildēt, vai nākamajās Saeimas vēlēšanās kandidēs. Viņa tobrīd skaidroja, ka par to vēl nav domājusi. Ministre zināja teikt, ka jebkurā gadījumā noteikti turpinās strādāt kultūras jomā: "Es nešaubīgi turpināšu strādāt kultūras jomā neatkarīgi no tā, kur atradīšos, un turpināšu uzsāktos darbus jebkurā gadījumā, jebkurā kapacitātē."

"Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā Melbārde uzsver: "Ja es te sēžu, tad es esmu viens no cilvēkiem, kas noteikti pretendēs uz vietu." Viņa norāda, ka šaubas "ir normāla lieta politikā".

Jāatgādina, ka sākotnēji – vēl Valda Dombrovska (V) – valdībā Melbārde darbojās kā NA virzīta bezpartejiska ministre. 2014. gada februārī iestājusies Nacionālajā apvienībā. 2014. gadā tikusi ievēlēta 12. Saeimā.

Biedru skaits nav darba rādītājs

Šobrīd NA biedru skaits ir ap 1000. Taču, kā uzsver Dzintars, tas nav partijas būtiskākais kritērijs. "Manuprāt, organizācijas spēja izpildīt savu programmu, organizācijas spēja efektīvi pieņemt savus lēmumus un būt ideoloģiski vienotai, tas ir būtiskāk nekā mākslīgi radīt biedru skaitu," uzsver politiķis.

Partijas iekšienē par biedru skaitu diskutēts nav, taču personīgi Dzintars nesaredz problēmu un uzsver, ka tas "nav darba rādītājs".

"Savākt biedru skaitu nav problēma. Problēma pēc tam [ir rūpēties], lai viņiem nerastos diametrāli absolūti pretēji viedokļi, kas tomēr, manuprāt, ir Nacionālās apvienības kvalitāte, ka ir kaut kāds kopīgs, vienots ideoloģiskais kodols," uzsver parlamentārietis.

Balodis bija kārdinošs piedāvājums, atzīst Dzintars

Pērn vasarā Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis nolēma izstāties no nacionālās apvienības NA frakcijas.

Kā iepriekš stāstīja Latkovskis, viņš šādu lēmumu pieņēma kontekstā ar vasarā notikušo balsojumu par strīdīgajiem Kredītiestāžu likuma grozījumiem, kā arī saistībā ar tā saukto deputātu kvotu dalīšanu, kad politiķis, pretēji savai pārliecībai, bijis spiests solidarizēties ar frakcijas viedokli.

Jāatgādina, ka pērn jūnija Saeimas balsojumā par Kredītiestāžu likuma grozījumiem, kas nosaka ierobežojumus kļūt par maksātnespējīgas bankas administratoru, Latkovskis kopā ar vēl četriem nacionālās apvienības deputātiem nepiedalījās, kamēr deviņi šī politiskā spēka deputāti balsoja "par". Vēlāk Valsts prezidents Raimonds Vējonis šo likumprojektu atgrieza Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, norādot uz aizdomām par konkrētu procesu ietekmēšanu.

"Es neesmu guvis skaidru atbildi, kāpēc Latkovska kungs aizgāja. Viņš vispirms par to paziņoja medijiem, nevis man," norāda Dzintars. Viņaprāt, Latkovska paustais medijiem nebija īstais iemesls, kāpēc parlamentārietis izvēlējās izstāties no frakcijas.

Savukārt šī gada aprīlī Saeimas deputāts Ringolds Balodis tika uzņemts NA rindās. Komentējot Baloža, kurš Saeimā ievēlēts no "No sirds Latvijai" saraksta, uzņemšanu, Dzintars skaidro: "Es teikšu atklāti: dabūt vienu cilvēku, kas ideoloģiski ir gatavs parakstīties zem mūsu programmas vēl šīs Saeimas laikā, tas bija pietiekoši kārdinošs piedāvājums."

Automātiski pilsonību nedos

Nepilsoņu skaits Latvijā kopš 2000. gada ir samazinājies teju uz pusi, tomēr joprojām tie ir vairāk nekā 279 tūkstoši. Melbārde saka, ka ir pētīts, kāpēc šie cilvēki nevēlas pieņemt Latvijas pilsonību. "Viena daļa nevēlas likt eksāmenus vai nevar nolikt eksāmenus, viena daļa neizvēlas pilsonību, jo viņiem ir daudz ērtāk ceļot uz Krieviju, viena daļa uzskata, ka viņiem pienākas automātiski," viņa uzskaita.

Ministre uzskata, ka nevar automātiski dot pilsonību cilvēkiem, kuri negrib mācīties valodu vai nolikt elementāru vēstures eksāmenu. "Tas ir paaudžu nomaiņas jautājums, jo šos cilvēkus, kas šeit ienāca pēc Otrā pasaules kara kā iekārotāji, mēs viņus nepārmācīsim," paskaidro Melbārde.

Viņa uzsver, ka, neskatoties uz negatīvajām lietām, ir daudz pozitīvu rādītāju, piemēram, aug piederības sajūta Latvijai. Taču jāatzīmē, ka tā nav laba jauniešu vidū – tikai 53% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem izjūt ļoti ciešu vai ciešu piederību Latvijai. Pēc ministres domām, ir daudz lietu, kas jādara, lai to mainītu, piemēram, jāstiprina nacionālā identitāte: "Kamēr viena daļa no tiem cilvēkiem dzīvos Krievijas mediju telpā, skaidrs, ka viņiem šķitīs, ka Krievija ir paradīze. (...) Jāstiprina nacionālā identitāte, jārada sajūta, ka Latvijā dzīvot ir labāk un piederēt Latvijai ir lielāks lepnums."

'Kebabu cepēju' jautājums ir nopietns

Plašu ažiotāžu pirms pāris dienām izraisīja NA deputātā Jāņa Dombravas viedokļraksts "Ārvalstu studenti – kebabu cepēji". Publikācijā Dombrava runā par to, ka ārzemnieki izmanto Latvijas augstskolas, lai dabūtu uzturēšanās atļauju, taču patiesībā šeit strādā, nevis mācās.

"Nevar to interpretēt, ka ārvalstu studenti ir kaut ka slikts," saka Dzintars. Deputāts atzīst, ka viņš šādu virsrakstu publikācijai neliktu, taču "ja mēs lasām tālāk par virsrakstu, redzam, ka tiek aktualizēta problēma par to, ka aiz studentu izkārtnes tas patiesais mērķis ir nelegālā nodarbinātība. Šim jautājumam būtu jāmeklē risinājums." Arī Zīle piekrīt, ka Dombrava aktualizējis svarīgu jautājumu, jo "tādas studiju programmas, kas kotējas tirgū un piesaista ārvalstu studentus, ir laba lieta. Jautājums, vai jūs tiešām pārdodat produktu "izglītība" vai jūs pārdodat produktu "iekļūšana legālā veidā ES dalībvalstī ar iespējām strādāt". Dombrava Zīlem esot stāstījis, ka internetā atrodami reklāmraksti no Latvijas tālmācības augstskolām, kuras reklāmās piedāvā iekļūšanu ES, konkrētas iestādes gan viņš nezina nosaukt, jo šī informācija bijusi mutiska.

Runājot par plašākiem migrācijas jautājumiem, Melbārde saka, ka "mēs esam skaitliski maza nācija un mums jābūt stingrākiem". To viņa pamato ar faktu, ka aptaujās vairāk nekā pusē Latvijas iedzīvotāju ir kritiski pret imigrantu skaita palielināšanu, un vairākuma viedoklis ir jārespektē. Ministre piekrīt faktam, ka jābūt solidaritātei ar pārējām ES valstīm, taču to varot paust dažādos veidos, piemēram, dežūrējot Vidusjūrā. "Kopumā ES daudz vairāk jāstrādā ar cēloņiem nevis sekām," uzsver Melbārde.

Koalīcijas partneri neesot klausījušies brīdinājumos par nerezidentu naudu

Zīle jau iepriekš norādījis, ka nerezidentu banku krīze bija paredzama un neesot vis nekāds pārsteigums. "Lai arī jau ap 2012. gadu par nerezidentu naudas riskiem bija vairāk nekā labi zināms – par to liecināja dati, brīdināja ārzemju eksperti un finanšu prese, kā arī uzsvēra starptautiskās institūcijas –, tajā laikā tie, kuri vadīja valdību un bija atbildīgi par Latvijas finansēm un to stabilitāti, sākumā bažas ignorēja un, kad tas nebija iespējams, tās aktīvi noraidīja," viņš stāsta 23. marta publikācijā.

Uz jautājumu par to, kāpēc tad šāda situācija sanākusi, ja NA strādā gan valdībā, gan koalīcijā, eiroparlamentārietis atbild, ka "lielākā daļa, kas vadīja finanšu jomu, nebija mūsu biedri un nevarēja izkustināt šo procesu".

Jomas sakārtošana tad arī esot viens no instrumentiem, kā uzlabot Latvijas reputāciju un piesaistīt ārzemju investīcijas. "Saprotiet, lai mēs varētu, piemēram uz Igaunijas investīciju līmeni iet, kas arī pēdējā laikā ir piebremzējis, cik es zinu, ir jāparāda, ka ar finanšu sistēmu viss ir kārtībā." Deputāts gan atzīmē, ka tas ir pakāpenisks process: "Tas nenotiek tā, ka hops un mēs dabūjam ārvalstu investīcijas, mums ir jāizdara savi mājasdarbi."

Kultūras budžetu nevar balstīt mecenātismā, pēc 'ABLV Bank' krīzes secina Melbārde

Skaidrojot to, kādēļ Kultūras ministrija parakstīja nodomu protokolu par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja izveidi ar "ABLV Bankas" līdzdibināto fondu, neraugoties uz partijas biedra Zīles brīdinājumiem par augsto risku, ko rada bankas, kas pamatā strādā ar nerezidentu naudu, Melbārde saka: "Pirmkārt, Kultūras ministrija, protams, nenodarbojas ar netīrās naudas atmazgāšanas uzraudzību. Kultūras ministrija strādā ar jebkuru institūciju, kurai Latvijā ir legāls bizness, vai jebkuru kultūras nozari. Kultūras cilvēki pamatā neskraida apkārt un nevērtē detaļās partnerus, ar kuriem slēdz līgumus."

"Tā bija Borisa un Ināras Teterevu fonda iniciatīva, "ABLV Bank" ir viens no Laikmetīgā mākslas muzeja potenciālajiem finansētājiem. Bija - tā drīzāk pareizi jāsaka," uzsver ministre. Viņa atgādināja, ka muzeja būvniecība, izmantojot privātus līdzekļus, tika apstiprināta arī valdībā.

Ministre norāda, ka šis jautājums, raugoties no kultūras finansēšanas viedokļa ir ļoti sarežģīts. Viņa apgalvo, ka Rietumeiropā lielākā daļa mākslas un kultūras fondu balstās uz finansējumu, kas tiek iegūts no azartspēlēm, alkohola, tabakas un tamlīdzīgiem biznesiem.

"Tas ir ļoti filozofisks jautājums. Es neesmu laimīga par šo situāciju nemaz," atzīst ministre. Tomēr viņa atgādina, ka 2014. gadā bija skaidrs, ka prioritātes būs drošība, veselība un citas nozares un ka tuvāko 10 gadu laikā uzbūvēt Laikmetīgās mākslas muzeju par valsts budžeta līdzekļiem nebūtu iespējams.

Par mācību, kas gūta no šiem notikumiem, Melbārde saka: "Es esmu mācījusies, ka kultūras budžetu nevar balstīt tik lielā procentā uz mecenātismu un sponsorēšanu, kaut gan visā Eiropā diemžēl ir tendence, ka kultūras budžeti tiek samazināti un kultūra tiek aicināta meklēt papildu līdzekļus." Pamatā šobrīd dominējošie kultūras mecenāti Latvijā ir bankas un azartspēļu bizness.

Politiķe ir pārliecināta, ka tas nav tikai Kultūras ministrijas jautājums, jo "tas nozīmē, ka ir jāpārstāj Fiskālās politikas padomei runāt par to, ka kultūra ir pārfinansēta, bet godīgi ir jāpasaka, ka lielām lietām finansējums no valsts budžeta nepietiek, un tas tad ir jārod".

Kas kultūrā notiks pēc simtgades?

Par bažām, ka pēc Latvijas simtgades svinēšanas, kā rezultātā uz laiku strauji audzis kultūras nozares finansējums, šajā jomā gaidāms panīkums, Melbārde attrauc, ka simtgades kultūras programma vērsta uz paliekošu vērtību radīšanu.

Turklāt gan filmu programmai, gan latviešu literatūras eksportam, gan Nacionālajai enciklopēdijai ir jānodrošina arī pēctecība. Tiesa gan, finansējums nebūs tik liels kā šogad.

Nodokļu reformā nekustamā īpašuma nodoklis palicis 'neizdarīts'

Valdības īstenotajai nodokļu reformai eksperti veltījuši kritiku par sarežģītību, kā arī par to, ka no sociālā viedokļa ieguvumi no tās ir nelieli.

"Tomēr ieviestas divas likmes, ieviests augstāks neapliekamais minimums un tamlīdzīgas pozīcijas. Es nesaku, ka viss ir ideāli, jo procesa laikā bija arī haotiskas situācijas," saka Zīle.

Viņš uzsver, ka progresīvā ienākuma nodokļa iezīmes Latvijai bija nepieciešamas jau pasen. Politiķis gan atzīst, ka modelis sanācis sarežģīts, tomēr partija kā koalīcijas partneris uzņemas savu daļu atbildības.

"Palika neizdarīts nekustamā īpašuma nodoklis, un tur mēs esam ļoti daudz strādājuši," viņš skaidro.

Savukārt Dzintars norāda, ka partijas uzstādījumi bija par lielāku iedzīvotāju ienākumu nodokļa progresivitāti, lielākiem atvieglojumiem par apgādībā esošiem bērniem, "nekustamā īpašuma nodoklis bija tas, ko mēs aicinājām likt komplektā un arī šo jautājumu risināt, bet mēs koalīcijā neguvām atbalstu".

NA piedāvātais modelis ietvertu trīs komponentes, kur kadastra vērtībai būtu mazāks svars un vēl tiktu ņemti vērā zemes un ēkas kvadrātmetri.

Zīle uzsver, ka partija negrasās uzreiz nākt ar izmaiņām jau īstenotajā reformā, bet gan secināt, kas strādā vai nestrādā. Cita lieta ir izmaiņas nekustamā īpašuma nodoklī, kas "palicis neizdarīts".

Melbārde vēlas Saeimu, ko nesāk lamāt uzreiz pēc ievēlēšanas

NA politiķu vīzija par Latvijas stratēģisko mērķi ir dažāda. Dzintars uzskata, ka valstij jābūt "bērniem draudzīgākajai valstij". Zīle piebilst, ka jāpanāk, lai Latvijā atgrieztos vairāk cilvēku, nekā aizbrauc prom. Savukārt Melbārde par galveno mērķi izvirza sabiedrības saliedētību. "Šobrīd ir mazāk jāuztraucas par etnisko sadrumstalotību, mums visvairāk jāuztraucas par cilvēku savstarpējo neuzticēšanos," viņa skaidro.

Apvienības valdes priekšsēdētāja ieskatā optimālā Saeima būtu tāda, kurā esošās koalīcijas partijas - NA, ZZS un "Vienotība" - nostiprinātu pozīcijas, bet NA gūtu vairākumu, savukārt "Saskaņa" būtu tālu "aiz valdības veidošanas strīpas".

Zīle piebilst, ka būtiski, lai to partiju skaits, kas pārvar 5% barjeru ir piecas vai sešas, bet ne vairāk.

"Es ļoti gribētu redzēt Saeimu, kuru, cilvēki ievēlot, nākamajā dienā nesāk lamāt," pauž kultūras ministre. Viņas ieskatā tas ir iespējams, ja cilvēki vairāk iedziļināsies programmās, klausīsies diskusijas un vērtēs to, kas ir padarīts, nevis vienkārši "lasīs reklāmas".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!