Foto: DELFI

Gluži nesen septiņdesmito dzimšanas dienu nosvinējušais pazīstamais šefpavārs un biedrības "Slow Food Latvia" prezidents Mārtiņš Rītiņš pagaidām nepošas pensijā – patlaban viņš iesaistīts četros jaunos projektos. Šonedēļ intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" Rītiņš atklāja, ka viņa tuvākās nākotnes plāni saistīti ar plašākai sabiedrībai pieejamu restorānu atvēršanu. "Es neatbraucu uz Latviju barot trīsdesmit-četrdesmit cilvēkus dienā," viņš teica.

Jaunajos projektos viņš uzņemšoties tādu kā virsuzrauga lomu. Pirmais no jaunajiem restorāniem savas durvis vēršot nākamā gada aprīlī.

"Bieži vien īpašnieks ir tas, kas nosaka, ko mēs liksim ēdienkartē un tās izmaksas. Man bija pilnīgi brīva roka "Vincentā" par to, kas būs ēdienkartē," stāstīja Rītiņš. Jaunajos projektos viņam būšot lielāka teikšana arī par restorānā esošo vidi.

Intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" Rītiņš neslēpa arī savu viedokli par iemesliem, kādēļ nevienam no Baltijas valstu restorāniem pagaidām nav izdevies iekļūt pasaules labāko restorānu topos, kuros pārstāvēti vairāki Ziemeļvalstu restorāni. To viņam esot apliecinājuši pasaulē pazīstami restorānu kritiķi Endijs Heilers un Nikolass Landers, kas savulaik viesojušies restorānā "Vincents".

"Viņi ir teikuši, ne jau es vai mans kaimiņš, bet viņi, ka, ja šis restorāns būtu Parīzē vai Londonā, mums būtu "Michelin" zvaigzne, bet Latvijā diemžēl nē," stāstīja Rītiņš. Proti, izredzes nonākt slavenā "Michelin Guide" ekspertu redzeslokā esot lielākas tad, ja salīdzinoši nelielā teritorijā ir pārstāvēts lielāks skaits augstas klases restorānu.

Rītiņš gan piekrīt viedoklim, ka Latvijas labākajiem šefpavāriem reizēm derētu būt kritiskākiem vienam pret otru. "Tas ir vienīgais veids kā mēs tiksim uz priekšu. Man patīk kā ir Anglijā, kur viņi plēšas un kaujas viens ar otru. Mēs esam par daudz pieklājīgi viens pret otru," sacīja Rītiņš.

Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.

Kotletes un karbonādes ir par smagu pie datoriem sēdošajiem

Tradicionālā latviešu virtuve, kas ļoti ietekmējusies no vācu virtuves, bija piemērota zemniekiem, kas strādāja fizisku darbu, bet ne mūsdienu cilvēkiem, kas lielākoties strādā birojos, intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" sprieda Rītiņš.

Viņaprāt, mīlestība uz kotletēm, karbonādēm un tamlīdzīgiem ēdieniem lielā mērā ir saistīta ar pieradumu, jo mūsdienās netrūkst iespēju ēst veselīgāk un daudzveidīgāk, izvēlēties sezonālus produktus.

Lielbritānijā dzimušais un augušais Rītiņš savus pirmos soļus pavāra arodā spēris tieši tur, pēc tam strādājis Kanādā un vairākās citās valstīs. Latvijā viņš ieradās 1990. gadu pirmajā pusē un iepriekš stāstījis, ka tieši viņa vadītais restorāns "Vincents" savulaik pirmais ēdienkartē iekļāva grieķu salātus un "Cēzara" salātus.

Zuši no Ķīnas un desas lielveikalu plauktos

"Lielākā daļa nelasa, kas tur ir tajā produktā iekšā," raksturojot lielāko kļūdu, ko vairums cilvēku pieļauj, iegādājoties pārtiku lielveikalos. Viņaprāt, visiem der ielāgot vienu vienkāršu patiesību – jo īsāks ir produkta sastāvdaļu saraksts uz etiķetes, jo labāk.

Plašam pircēju lokam paredzētās pārtikas kvalitāte gan neesot tā labākā, piemēram, mākslīgi audzētie laši lielākoties esot "pilni ar toksīniem", bet zuši, kurus daudzi uzskata par vietējo produktu, patiesībā ir ievesti no Ķīnas.

"Ja tu lielveikalā kaut ko uz plaukta un nezini, kas tur ir iekšā, tad tu dari to pašu, ko darītu, ēdot kaut ko paceltu no trotuāra. Nav nekāda starpība, vai tu to atrodi uz plaukta vai tur," skeptisko attieksmi pret lielveikalos nopērkamajām desām neslēpa Rītiņš.

Lasis karalienei, zandarts imperatoram un ‘nelegāla’ karbonāde zviedru premjeram

Savas ilgās šefpavāra karjeras laikā Rītiņš gatavojis maltītes daudziem šīs pasaules varenajiem, tostarp Japānas imperatoram, karalienei Elizabetei II, Francijas prezidentam Žakam Širakam un ASV prezidentam Džordžam Bušam junioram un citiem. Šādos gadījumos papildu stresu pavāriem radot Pārtikas un veterinārais dienesta (PVD) pārbaudes.

Elizabetei II galdā savulaik celts Fēru salās audzis lasis, bet Japānas imperatoram – Latvijas zandarts. Savukārt teļa galvu, ko Rītiņš gatavoja Širakam, nācies vest no Francijas, jo Latvijā tā nav bijusi pieejama.

Ne visi valstu vadītāji izvēlas ekstravagantas maltītes. Tā, piemēram, Zviedrijas premjerministrs, pošoties vizītē uz Latviju, reiz izteicis vēlēšanos, lai Rītiņš viņam pagatavo karbonādi. Tā kā vislabākā karbonāde bijusi pieejama pie kādas Rītiņam zināmas zemnieces Aizputes pusē, Zviedrijas premjeram galdā likta karbonāde no viņas saimniecības, bet PVD iesniegtajos dokumentos ierakstīts, ka tā nākusi no kādas fabrikas.

Intervijā šefpavārs atminējās, ka savulaik viņam cilvēki pārmetuši maltītes gatavošanu ASV prezidentam Džordžam Bušam junioram. "Es atbildēju, ka gatavotu arī Osamam bin Ladenam, jo tāds ir mans darbs," stāstīja Rītiņš.

Situācijas, kas piedzīvotas, gatavojot un pasniedzot maltītes ietekmīgiem politiķiem un šovbiznesa zvaigznēm plašāk būs aprakstītas topošajā grāmatā "Cilvēki, kas mani ir satikuši", solīja Rītiņš.

‘Tev jāsaņem tas, par ko tu maksā’

Neatkarīgi no tā, vai maltīti ieturat "ātro ēdienu" ēstuvē vai smalkā restorānā, jums ir tiesības zināt, ko tieši ēdat, intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" šonedēļ uzsvēra pazīstamais šefpavārs Mārtiņš Rītiņš. "Tavas tiesības ir prasīt, no kurienes tas nāk, kas to ir audzējis," skaidroja Rītiņš.

Viņš atzīst, ka itin bieži gadījušās situācijas, kad nedz pavārs, nedz viesmīlis īsti nezina, no kurienes nāk, piemēram, galdā celtā vistas gaļa. Tādi jēdzieni kā "Baltijas vista" pēc būtības neko nepasaka par to, kur un kādos apstākļos šis putns ir audzis, norādīja Rītiņš.

Atšķirībā no dažām citām valstīm, piemēram, Lielbritānijas, kur ēdinātājiem par patērētāju maldināšanu draud sods, Latvijā neviens īsti nekontrolē to, cik korekta ir ēdienkartēs norādītā informācija. Tomēr tas būtu nepieciešams. "Es gribētu uzņemties jaunu amatu šeit," ironizēja Rītiņš.

‘Vecajiem krabjiem’ jāpošas prom

Pirms gada, kad notika 13. Saeimas vēlēšanas, Rītiņš bija viens no Lielbritānijas latviešu asociācijas "Bērzes strazdi" organizētās akcijas "Uzdāvini Latvijai simtgadē labāko Saeimu" "sejām". Kampaņas video viņš aicināja visus piedalīties 13. Saeimas vēlēšanās, izmantojot tēlainu salīdzinājumu: "Mēs esam tas, ko mēs ēdam, bet arī mēs esam tas, ko mēs balsojam."

Šonedēļ "Delfi TV ar Jāni Domburu" intervijā Rītiņam tika taujāts, vai "vecie krabji", par kuriem viņš runāja kampaņas video, beidzot ir prom no politiskās skatuves. Atbildot uz Dombura jautājumu, Rītiņš atzina: "Daži vecie krabji ir vēl palikuši."

Viņš gan pamanījis, ka individuāliem spēlētājiem Latvijas politikā ir grūti vieniem pašiem kaut ko mainīt, jo "ir spiediens no augšas".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!