See more

93,7 miljoni eiro, kurus izdevies atrast, 2020. gada budžeta sagatavošanas gaitā revidējot ministriju un dažādu institūciju izdevumus, noteikti nav vienīgie nelietderīgie budžeta tēriņi. To intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. "Es domāju, ka ir krietni lielāks tas procents," atbildot uz Jāņa Dombura jautājumu, vai tiešām vairāk nekā 9 miljardus lielajā valsts budžetā nelietderīgu izdevumu apmērs nepārsniedz 1%, sacīja Kariņš.

Valdības vadītājs, kurš savulaik politikā ienāca ar politisko partiju "Jaunais laiks", kuras tā laika priekšsēža Einara Repšes vadībā valdība savulaik mēģināja izveidot "nulles budžetu", gan atzīst, ka tagad viņa attieksme pret šādiem centieniem ir piesardzīga. ""Nulles budžets" nozīmē, ka jāsāk viss no gala. Tas faktiski nozīmē, ka ir jāuzbūvē bezmaz divas paralēlas valsts pārvaldes. Tas, par ko mēs esam vienojušies, ir, ka šis ir sākums," klāstīja Kariņš.

Izdevumu pārskatīšana esot grūts uzdevums, jo ministrijām esot grūti atzīt, ka kādas no to īstenotajām programmām, kam tiek tērēti valsts budžeta līdzekļi, ir nelietderīgas.

Jāatzīmē, ka šā gada pavasarī, kad valdība apstiprināja par tehnisku budžetu nodēvēto 2019. gada budžeta likumprojektu, tika pausta apņēmība darbu pie līdzšinējo tēriņu pārskatīšanas sākt uzreiz pēc šā gada valsts budžeta apstiprināšanas Saeimā. Saskaņā ar Finanšu ministrijas publiskotajiem datiem, izvērtējot budžeta izdevumus, izdevies identificēt nelietderīgus tēriņus 93,7 miljonu eiro apmērā. Teju pusi no šīs summas plānots novirzīt valsts kopējām prioritātēm.

Nelietderīgu tēriņu meklēšana valsts budžetā jau vairākus gadus ir kļuvusi par valsts budžeta sagatavošanas procesa sastāvdaļu. Tomēr Valsts kontroles revīzijās šim procesam veltīta kritika. Šā gada pavasarī publiskotajā revīzijas ziņojumā par valsts budžeta plānošanu un izstrādi revidenti norādījuši uz vairākiem trūkumiem. Piemēram, skatot valsts budžetu gan valdība, gan pēc tam Saeima lielākoties diskutē par plānoto attīstības izdevumu sadali, taču šie iecerētie tēriņi ir tikai neliela daļa no kopējiem valsts budžeta izdevumiem. Laika posmā no 2014. līdz 2017. gadam attīstībai jeb jauniem pasākumiem atvēlēti no 4% līdz 12% no kopējiem budžeta tēriņiem, kamēr budžeta bāzes izdevumi sasniedz no 88% līdz pat 96% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem.

Kariņš intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" gan izteicās, ka Valsts kontrole savās revīzijās vadoties no "grāmatvežu" pieejas. "Tas ir viņu uzdevums," sacīja valdības vadītājs. Viņš stāstīja, ka tiekoties ar valsts kontrolieri Elitu Krūmiņu, viena no lielākajām kritikām, ko viņam nācies uzklausīt, bijusi par to, ka daudzās pašvaldībās "nav pareizi uzskaitīta zemes vērtība zem upēm un ezeriem."

Gluži nesen publiskotajā finanšu revīzijā par 2018. gada valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem Valsts kontrole gan norādījusi ne tikai uz problēmām ar zem publiskajiem ūdeņiem esošās zemes uzskaiti, bet arī uz vairākiem būtiskiem trūkumiem, kas saistīti ar valsts budžeta izdevumu plānošanu. Piemēram, revidenti secinājuši, ka Valsts kases aprēķini par valsts parāda apkalpošanas izmaksām ir neprecīzi un pastāv risks, ka nākotnē tie var izrādīties lielāki par prognozētajiem. Šajā revīzijā Valsts kontrole arī brīdinājusi, ka gadījumā, ja nākamgad tiks atklāti jauni trūkumi vai nebūs progresa ilgstošo problēmu risināšanā, Valsts kontrole var būt spiesta sniegt negatīvu atzinumu par valsts budžeta izpildi vai pat atteikties sniegt atzinumu.

Visu interviju ar Krišjāni Kariņu var noskatīties šeit.

Tags

Krišjānis Kariņš Ministru prezidents Valsts budžets

Comment Form