No dīkstāves pabalstu saņēmēju loka tūkstoši ‘izslēgti’ vēl pirms vērtēšanas
Foto: F64

Nosakot, ka viens no kritērijiem, kura dēļ Covid-19 dēļ krīzē nonākušu uzņēmumu darbinieki nevarēs pretendēt uz dīkstāves pabalstiem, ir nodokļu parādi virs 150 eiro, valdība ir būtiski samazinājusi potenciālo pabalsta saņēmēju loku – tas noteikti nesasniedz 72 707 cilvēkus 17 453 uzņēmumos, kas minēti valdības dokumentos attiecībā uz četrdesmit tā dēvētajām skartajām nozarēm. To, izpētot datus par nodokļu parādniekiem uz šā gada 7. martu, secināja portāls “Delfi”.

Reaģējot uz Latvijā izsludināto ārkārtas stāvokli un pildot žurnālistikas misiju informēt un izglītot lasītāju, visas turpmākās DELFI publikācijas par koronavīrusa izraisīto slimību “Covid-19” būs pieejamas bez maksas.

Ministru Kabineta noteikumos par dīkstāves pabalstiem iekļauti veseli 15 izņēmumi, kādos gadījumos Covid-19 krīzes skartā uzņēmuma darbinieks nevarēs pretendēt uz pabalstu. Viens no uzskatāmākajiem izņēmumiem - “ja darba devējam 2020. gada 7. martā nodokļu parāds ir vairāk nekā 150 euro un nav piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai nav noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu.” VID interneta vietnē publicētajā nodokļu parādnieku uzskaitījumā, kuru parādi pārsniedz 150 eiro, martā iekļauti kopumā 44 337 uzņēmumi un privātpersonas.

Saņemot VID norādi, ka detalizētāka statistika nav pieejama, “Delfi” veica savus aprēķinus. Tajos gan nevaram atsevišķi izdalīt tos parādniekus, kuri ir uzņēmumi un kuri – privātpersonas. Tāpat, nevaram aprēķināt kopējo “uzņēmumos-parādniekos” nodarbināto personu skaitu. No publiskotās informācijas nav arī aprēķināms, cik parādniekiem ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu.

Tomēr tas, ko var secināt ir fakts, ka no potenciālā dīkstāves pabalstu saņēmēju loka ar šo kritēriju varētu būt izslēgti vairāk kā 4000 saimnieciskās darbības veicēji. Visvairāk – 1046 – nodokļu parādnieku darbojas “restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumu” jomā, tai seko nozare kas klasificēta kā “Cita izklaides un atpūtas darbība” ar 389 parādniekiem, “Citur neklasificētie profesionālie zinātniskie un tehniskie pakalpojumi” ar 371 parādnieku, un “Automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu iznomāšana un ekspluatācijas līzings” ar 302. Tikpat – 302 – parādnieki darbojas arī “Bāru darbības” jomā. Atsevišķi no šiem parādniekiem gan ir tādi, attiecībā pret kuriem pieņemts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi, un attiecīgi to darbiniekiem dīkstāves pabalsti varētu pienākties. Vienīgā par krīzes skarto atzītā joma, kurā nevienam uzņēmumam nav nodokļu parādu ir “Pasažieru dzelzceļa transports”.

Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis portālam “Delfi” apliecināja, ka trešdienas rītā brīdinājis Ekonomikas ministrijas un VID vadību, ka pārmēru strikta nodokļu parāda kritērija piemērošana faktiski liegs saņemt dīkstāves pabalstus būtiskai daļai dīkstāvē nonākušu restorānu darbinieku. “No biedriem šobrīd saņemam dažādas atsauksmes par to, kā VID šo normu interpretē. Viens inspektors saka, ka iesniegumu var nemaz nerakstīt, ja ir nodokļu parāds, cits mudina vienalga rakstīt un sola, ka katrs gadījums tiks vērtēts individuāli,” atklāj Jenzis.

Viņaprāt, pašreizējā situācijā vispareizākā būtu tieši individuāla pieeja, proti, vērtējot dīkstāves pabalstu piešķiršanu būtu jāvērtē, cik uzņēmums kopumā nomaksājis nodokļos un kāda bijusi nodokļu nomaksas disciplīna iepriekš. “Jāņem vērā, ka biznesam nupat, nupat sākās iešana ārā no klusās sezonas, kad mēdz uzkrāties nodokļu parādi, kas aktīvās sezonas laikā tiek nosegti,” sacīja Jenzis.

Tikmēr VID pārstāvis Andrejs Vaivars portālam “Delfi” uzsvēra, ka, lai arī katrs iesniegums par dīkstāves pabalstu piešķiršanu tiks vērtēts individuāli, nodokļu parāds virs 150 eiro automātiski “diskvalificēs” uzņēmumu no šāda atbalsta saņēmēju loka.

Trešdienas vakarā pēc kārtējās vadības grupas uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam sēdes finanšu ministrs Jānis Reirs gan paziņoja, ka jau 26. martā valdības ārkārtas sēdē tiks lemts par dīkstāves pabalstu maksāšanu ne tikai īpašā sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem, bet gan visiem uzņēmumiem, kas Covid-19 krīzes dēļ piedzīvo strauju apgrozījuma kritumu. “Esam panākuši vienošanos par universālu kritēriju, pie kura pārējās nozares var pretendēt uz atbalsta pasākumiem krīzes seku mazināšanai. Tas ir apgrozījuma kritums par 30%. Grupas dalībnieki arī vienojušies, ka būs īpaši atbalstāmi uzņēmumi, kam valsts atbalsta pasākumi būs pieejami, ja apgrozījums COVID-19 seku dēļ krities par 20%. Tie ir eksportējoši uzņēmumi, uzņēmumi ar augstu produktivitāti un augstu atalgojumu darbiniekiem un uzņēmumi, kuri veikuši nozīmīgus ilgtermiņa ieguldījumus pamatlīdzekļos. Būs jāatbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem,” norādīja Reirs.

Kritērijus, kas pat neliela nodokļu parāda dēļ izslēdz lielu daļu uzņēmumu darbinieku no dīkstāves pabalstu saņēmēju loka pagaidām mainīt nesola.

Dīkstāves pabalsta apmērs būs 75% no dīkstāvē esošos uzņēmumos strādājošajiem iepriekš maksātās algas, taču pabalsta maksimālais apmērs nevarēs pārsniegt 700 eiro mēnesī.

Tags

Koronavīruss Covid-19 Jānis Reirs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form