No 'tukšiem saukļiem' līdz 'cerīgam skatam' — nozares vērtē Petraviču un Šuplinsku
Foto: DELFI

Potenciālā labklājības ministre Ramona Petraviča un topošā izglītības un zinātnes resora vadītāja Ilga Šuplinska kā divas sabiedrībā vismazāk zināmās ministra amata kandidātes Krišjāņa Kariņa valdības tapšanas laikā intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" iepazīstināja sabiedrību ar savu pieredzi un redzējumu konkrētajās nozarēs. Tā kā pirms abiem raidījumiem gan labklājības, gan izglītības jomā strādājošie izvirzīja daudzus sev interesējošos jautājumus, pēc intervijām "Delfi" vērsās pie viņiem, lai noskaidrotu kā nozares pārstāvji vērtē potenciālās ministres. Viedokļi ir gandrīz diametrāli pretēji.

Visvairāk baida profesionalitātes līmenis

"Radās iespaids, ka kandidātei pagaidām nav nekāda redzējuma, tāpēc arī man nav iespējams to vērtēt. Viņas izteikumi bija atsevišķu tēžu kokteilis no tā, ko cilvēki ikdienas apziņas līmenī runā uz ielas, ko viņa izlasījusi "KPV LV" programmā un ko iepriekšējā dienā sadzirdējusi no Labklājības ministrijas speciālistiem. " tā pēc Petravičas intervijas noskatīšanās saka Eiropas Savienības Brīvās kustības un sociālās drošības koordinēšanas tīkla nacionālā eksperte Ruta Zilvere. Viņa gan pieļauj, ka šodien, kad jau pāgājis brīdis, situācija ir mainījusies un Petravičai pašai vēlāk varētu būt kauns par pirmajā intervijā pateikto. Plašāku potenciālās labklājības ministres teiktā iztirzāšanu Zilvere uzskata par lieku, jo "neuzskatu, ka viņas nejaušie izteikumi vispār ir analīzes vērti. Ja cilvēks nezina pašus elementārākos pamatprincipus tam, kā aprēķina pensiju šobrīd, bet ierosina reformēt pensiju sistēmu?"

Atbildes uz nozarei svarīgiem jautājumiem no Petravičas nav sadzirdējis arī Ivars Balodis, kurš vada apvienību cilvēkiem ar invaliditāti "Apeirons". Pēc viņa domām, jautājumi intervijā bija saturīgāki, nekā atbildes. "Negribās jau dzirdēt konkrēti, cik liela pensija vai cik ir cilvēki ar invaliditāti. Tā ir statistika, kuru var atrast un iemācīties, gribējās dzirdēt, kāds tad ir kandidātes skatījums par nodarbinātības jautājumiem cilvēkiem ar invaliditāti vai ko darīt ar tehnisko palīglīdzekļu sistēmu, kura nedarbojas, vai arī kā uzlabot vienu vai otru pakalpojumu," viņš stāsta. Esot skaidrs, ka daudzas lietas jāuzlabo, bet nav skaidrs, kā tad to izdarīt. "Kā uzlabot pensijas, kur ņemt naudu un kādā laika posmā to var izdarīt. Gribējās, lai kandidāte ir nevis tikai 48 stundas nozarē, bet, ja nāk, tad ar savu redzējumu un skatījumu īstermiņā un ilgtermiņā. Uzlabot pensionāru dzīvi - tas ir sauklis, kas nepasaka neko. Raidījums labi parādīja profesionālo līmenī un tas arī laikam visvairāk baida," rezumē Balodis.

Līdzīgās domās ir arī labdarības organizācijas "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta, kura norāda — "nerodas pārliecība, ka kandidātei ir priekšstats par labklājība sistēmu kopumā, nemaz nerunājot par specifiskām sociālām grupām". Dimantai radies iespaids, ka Petravičai labklājības nozare asociējas vien ar senioriem, lai gan patiesībā tā aptver krietni plašāku jautājumu spektru. Organizācijas vadītāja piebilst, ka labklājības nozare sevī ietver arī dzimumu līdztiesību. To viņa min kontekstā ar Petravičas raidījumā izteikto domu, ka vīrieši varētu uzturēt sievietes. "Sagaidītu no potenciālā ministra vīziju par to, kādu sociālo nodrošinājumu saviem iedzīvotājiem piedāvājam un kā to sasniegt. Kā panākt, ka visas sabiedrības grupas dzīvo cilvēka cienīgu dzīvi un kā kopā ar citām nozarēm konkrēti darbosies, lai samazinātu nevienlīdzību. Pabalstu pārskatīšana diemžēl situāciju nerisinās," teic Dimanta.

Visrezultatīvākā ministre nozarē?

Krietni labākas atsauces no nozares pārstāvjiem saņēmusi potenciālā izglītības ministre Šuplinska. "Ministru kandidātes atbildes kopumā vērtējam pozitīvi un nesaklausījām neko tādu, par ko nozarei vajadzētu satraukties. Var manīt, ka potenciālā ministre ir ieinteresēta kopējā izglītības un zinātnes nozares attīstībā un aktuālo problēmjautājumu risināšanai ar savu redzējumu un vīziju," saka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvis Juris Aksels Cīrulis. LIZDA atzinīgi novērtē, ka ir publiski izskanējis — tiks turpināts darbs pie pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanas, tiks skatīts, vai pedagogiem ir pietiekami sagatavoti digitālie mācību līdzekļi un atbalsta materiāli jauno programmu realizācijai, zinātnes bāzes finansējuma palielināšana un jau noteikto likumu normu ievērošana. "Kā plusu no arodbiedrības puses var minēt to, ka Šuplinska vismaz šobrīd publiski ir teikusi, ka viņa mēģinās ieklausīties NVO pārstāvju viedokļos un piedāvātājos risinājumos. Jo vairāk ieklausās nozares pārstāvjos, jo veiksmīgāk atbildīgajai nozares ministrijai būs iespējams realizēt plānotās reformas un gūt darba ņēmēju redzējumu par reāli veicamajiem uzdevumiem un veiksmīgu izpildījumu nozarē," pārliecināta LIZDA.

Ne tik pozitīvs skats uz potenciālo ministri gan ir Rīgas Juglas vidusskolas direktorei Aijai Mellei. "Kad es noklausījos interviju, tad pirmā reakcija bija sajūta — cilvēks ir pārsteigts, ka viņš ir nokļuvis tur, kur ir nokļuvis — gandrīz ministra krēslā. Es neredzēju apzinātu vēlmi darboties Saeimā, būt partijā vai vadīt nozari. Sajūta, ka viņa tur ir nokļuvusi un skatīsies, ko tagad darīt," saka direktore. Tāpat Mellei dīvaini šķituši Šuplinskas nepārdomātie apgalvojumi: "Piemēram, ka ministrija līdz šim bijusi tikai kontrolējoša institūcija, gaidāma pašattīrīšanās vai ka beidzot ministrijas darbā atgriezīsies vērtības". Melle intervijā arīdzan nav sadzirdējusi, ka potenciālā ministre izteiktu vēlmi iepazīties ar situāciju vispārziglītojošajās skolās, jo, ņemot vērā faktu, ka Šuplinska līdz šim darbojās augstākajā izglītībā, būtu primāri jāapzina situācija pārējā nozarē. "Negribētos piedzīvot sajūtu — kā mainās ministrs, tā mēs iepriekšējo noslaukām un sākam no jauna," uzsver skolas vadītāja.

Esot gan arī labas lietas, piemēram, potenciālā ministre ļoti loģiski spriežot par to, ka nevar mehāniski slēgt ciet skolas, jo katrs gadījums ir individuāls. Tāpat esot pozitīvi, ka ministre definējusi savas darbības prioritātes — nodrošināt izglītības kvalitāti, pieejamību un konkurētspēju. Svarīgi esot arī tas, ka ministre domā par pirmsskolas pedagogu samaksas paaugstināšanu. Taču pagaidām gan tās "ir tikai frāzes".

Uz Šuplinskas kandidatūru izglītības un zinātnes ministres amatam cerīgi skatās Latvijas Jauno zinātnieku (LJZ) apvienības vadītāja Ieva Siliņa. "Ir redzams, ka Ilgai rūp valsts attīstība, viņa ir atvērta sadarbībai, elastīga un radoša, un ieklausās nozares viedoklī. Īpaši iepriecināti esam par Ilgas gatavību nozares aktuālākajam darbam — valsts finansējuma zinātnei sadales modeļa maiņu uz rezultātorientētu trīs pīlāru modeli," teic zinātniece. Ja izdosies realizēt šīs pārmaiņas un iegūt papildus finansējumu zinātnei, tad Šuplinsku varēšot uzskatīt par vienu no visrezultatīvākajām ministrēm nozarē.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Apeirons Labklājības ministrija LIZDA NVO Ziedot.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form