Partijas ''Progresīvie'' priekšsēdētājs Roberts Putnis ir pirmais politiskā spēka vadītājs Latvijā, kurš oficiāli savā amatpersonas deklarācija norādījis, ka ir laulājies ar vīrieti. Taču, kad partijai jāspriež par viendzimuma pāru tiesībām, tai nav konkrēta uzstādījuma par bērnu adopcijas jautājumu viendzimuma pāriem.

"Tiesiski noregulēsim iespēju nelaulātiem pāriem reģistrēt savu kopdzīvi un kļūt par juridiski atzītu ģimeni neatkarīgi no dzimuma,'' teikts partijas "Progresīvie" priekšvēlēšanu programmā. Taču nav skaidrs, ko konkrēti paredz šis solījums. 12. jūlijā, kad politiskā spēka pārstāvji viesojās "Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā, tapa zināms, ka viņi paši joprojām nav vienojušies par niansēm, kas šai jautājumā nopietni var skart viendzimuma pārus.

Pats Putnis ir piemērs Kopdzīves likumam – viņš Vācijā reģistrējis savas attiecības ar otru vīrieti un to norādījis arī savā amatpersonas deklarācija, kas bija jāiesniedz, strādājot Kultūras ministrijā. Taču Kopdzīves likums var būt dažāds, piemēram, Beļģijā un vēl sešpadsmit citās Eiropas Savienības valstīs viendzimuma pāri var likumīgi adoptēt bērnu. Vēl četrās valstīs, tai skaitā Igaunijā, viendzimuma savienības partneris var adoptēt tikai otra partnera bioloģisko vai dažos gadījumos adoptēto bērnu. Par šo jautājumu "Progresīvo'' programmā nav neviena vārda, taču, kā atzīst Inga Liepa-Meiere, kura bija deleģēta dalībai raidījumā, partijas biedru vidū "viedokļi dalās, tas varētu būt nākotnē izlemjams jautājums"

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada martā noraidīja vairāk nekā 10 000 Latvijas iedzīvotāju portālā "Manabalss.lv" parakstīto Kopdzīves likuma iniciatīvu. Iniciatīvu iepriekš Saeimā iesniedza partijas "Latvijas attīstībai" valdes priekšsēdētājs un Rīgas domes deputāts Juris Pūce. Viņš parakstu vākšanu iniciēja pirms nepilniem trim gadiem. Kopdzīves likuma projekts tika izstrādāts pēc Igaunijā pieņemtā Kopdzīves likuma parauga.

Adopcijas jautājumā tas paredzēja četrus apakšpunktus. Pirmkārt, reģistrētajam dzīvesbiedram, kurš nav otra reģistrētā dzīvesbiedra bērna vecāks, ir tiesības komunicēt ar otra reģistrētā dzīvesbiedra bērnu, balstoties uz jau spēkā esošo Latvijas Civillikumu.

Otrkārt, kopdzīves līguma spēkā esamības laikā reģistrētais dzīvesbiedrs var adoptēt otra reģistrētā dzīvesbiedra bērnu tikai Civillikuma 1. daļas 2. apakšnodaļas noteiktajā kārtībā, kas noteic laulības noslēgšanas un izbeigšanas kārtību.

Treškārt, reģistrētais dzīvesbiedrs var adoptēt bērnu, kura bioloģiskais vecāks ir otrs reģistrētais dzīvesbiedrs vai vecāks bija otrs reģistrētais dzīvesbiedrs pirms kopdzīves līguma noslēgšanas.

Ceturtkārt, reģistrētais dzīvesbiedrs kopdzīves līguma spēkā esamības laikā var adoptēt trešās personas bērnu vai bērnu, kura vecāks nebija otrs reģistrētais dzīvesbiedrs, pirms kopdzīves līguma noslēgšanas, ja iepriekšminētajos divos punktos noteiktie ierobežojumi būtu galēji netaisnīgi attiecībā pret reģistrētajiem dzīvesbiedriem.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Eiropas Savienība Juris Pūce Partija "Latvijas attīstībai" Partija "Progresīvie" Rīgas dome Roberts Putnis Saeima
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form