Pirmajā mēnesī kopš valdība Latvijā izsludināja ārkārtējo situāciju Covid-19 izplatības ierobežošanai, likumsargi par ierobežojumu pārkāpšanu sodus piemērojuši 550 reizes. Sodu apjomi svārstās starp 2 un 2000 eiro, un kopsummā pārkāpējiem valstij jāmaksā 29 577 eiro. Vidējais soda apmērs – nepilni 54 eiro. "Delfi TV ar Jāni Domburu" saņēma no Valsts policijas plašu datu apkopojumu par Valsts un pašvaldību piemērotajiem sodiem laikā no 13. marta līdz 13. aprīlim un ir sagatavojis šo analīzi par īstenoto sodu politiku – salīdzinājumos pa summām, datumiem, pārkāpumu veidiem, reģioniem.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par ārkārtējās situācijas režīma pārkāpumiem Latvijā sodus paredz Administratīvo pārkāpumu kodeksa 176.2 pants. Līdz 5. aprīlim maksimālais sods privātpersonai par šiem pārkāpumu bija 360 eiro, bet juridiskai personai – 2000 eiro. Tagad tie ir vairākkārt palielināti, sasniedzot 2000 privātpersonai un 5000 juridiskai personai.

6. aprīlī "Delfi TV ar Jāni Domburu" viesojās iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), kurš solīja sniegt detalizētu informāciju par to, kā līdz šim Latvijā notikusi ārkārtējās situācijas ierobežojumu kontrole. Desmit dienas pēc šī solījuma esam saņēmuši Valsts policijas sagatavotu pārskatu par visiem 550 sodiem, kas šajā periodā izrakstīti, un attiecīgi analizējam šos datus, lai dotu sabiedrībai iespēju ielūkoties sodu piemērošanas dinamikā, principos un atšķirībās dažādos Latvijas reģionos.

Nedisciplinētās Lieldienas


Sākoties ārkārtējai situācijai likumsargi vēl nav bijuši ļoti aktīvi pārkāpumu meklēšanā – pirmais sods piemērots 15. martā jeb trīs dienas pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas. Tas piemērots kādam bāram, kas turpinājis darbu ilgāk par ārkārtējās situācijas laikā atļauto. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka izklaides vietas nedrīkst strādāt vēlāk par pulksten 22.00.

Vairāk nekā 10 sodus vienā dienā likumsargi pirmoreiz piemērojuši tikai 31. martā – divas dienas pēc tam, kad valdība pieņēma daudz stingrākus pulcēšanās ierobežojumus, nosakot, ka publiskās vietās kopā neievērojot 2 metru distanci drīkst atrasties ne vairāk kā divi cilvēki vai vienas mājsaimniecības locekļi. Turpmākajās dienās likumsargu aktivitāte augusi strauji, bieži vien dienā sodot vairāk nekā 40 cilvēkus. Pašreizējais sabiedrības nedisciplinētības "pīķis" fiksēts Lieldienu brīvdienās, kad Lielajā piektdienā sodi izrakstīti 79 reizes, bet dienu vēlāk - vēl 77.

Ja ārkārtējās situācijas sākumposmā likumsargu uzmanība galvenokārt vērsta uz cilvēkiem, kuri atgriezušies no ārzemēm un neievēro pašizolācijas prasības, tad marta beigās un aprīlī galvenokārt cilvēki sodīti tieši par pulcēšanās aizlieguma un 2 metru distances neievērošanu.

Bargā Vidzeme, maigā Kursa


Valsts policija "Delfi" nesniedza detalizētu informāciju par to, kuros Latvijas novados un pilsētās fiksēti pārkāpumi, tikai norādīja, cik sodus piemērojuši tās reģionālo pārvalžu darbinieki, un cik – dažādu pašvaldību policijas.

Nav pārsteidzoši, ka visvairāk sodu piemērojuši Rīgas reģiona policisti – Rīgā ir gan vislielākais iedzīvotāju skaits, gan visvairāk konstatēto Covid-19 saslimšanas gadījumu. Pārsteidzošāks šķiet fakts, ka Vidzemē policisti sodījuši gandrīz divreiz vairāk cilvēkus nekā visā Latgalē, Zemgalē un Kurzemē kopā.

Arī sodu politikas ziņā vidzemnieki bijuši prasīgākie – tur vidējais izrakstītais sods bijuši gandrīz 59 eiro. Latgalē tie bijuši 43,5 eiro, Rīgā mazliet virs 38 eiro, savukārt Kurzemē – tikai 22 eiro. Kurzemē bijis ne tikai vismazāk – 12 – sodu, bet arī lielākā daļa sodu bijuši vai nu 5 vai 10 eiro lieli. Tikai vienā gadījumā likumsargi kādam pašizolāciju neievērojošam repatriantam likuši samaksāt 100 eiro.

Savukārt salīdzinot Valsts un pašvaldību policiju bardzību nākas secināt, ka būtisku atšķirību nav - "pašvaldībnieki" vidēji sodījuši likumpārkāpējus ar 49 eiro, kamēr Valsts policija ar 45 eiro. Sniegtajā statistikā gan nav precīzāk izdalīts, kuru pilsētu vai novadu pašvaldības policijas piemērojušas šos sodus. Jāņem vērā arī fakts, ka līdz 5. aprīlim Valsts policija bija vienīgā, kam bija tiesības izrakstīt sodu par ārkārtējās situācijas regulējuma pārkāpumiem. Līdz ar to pat, ja kādu pārkāpēju pieķēra pašvaldības policijas inspektors, viņš par to ziņoja saviem kolēģiem, kuri pieņēma galīgo lēmumu.

Jāpiebilst, ka attiecībā pret sodu rekordistu – kādu Covid-19 pacientu, kurš atkārtoti neievērojis pašizolācijas prasības, un tādēļ divreiz sodīts ar maksimālo 2000 eiro naudas sodu, likumsargi neatklāj pat to, kurā Latvijas reģionā viņš dzīvo, tādēļ šie sodi vidējos aprēķinos nav iekļauti.

Bargie sodi – spļāvējam un atkārtotiem pārkāpējiem


Neapstrīdami visbiežāk policisti par Covid-19 ierobežošanu pietiekami nepadomājušiem cilvēkiem likuši šķirties no 10 eiro. Pārsvarā šādi sodi piemēroti par 2 metru distances neievērošanu publiskās vietās un reizēm arī par pašizolācijas pārkāpumiem. Par šādu pašu pārkāpumu bieži vien piemēroti arī divas, piecas, desmit un pat divdesmit reizes lielāki sodi, tomēr no policijas sniegtās informācijas nevar secināt ar ko tik būtiski atšķīrušies šie gadījumi.

Dažos gadījumos gan ir skaidrs, kādēļ likumsargi bijuši īpaši bargi. Piemēram, kāda persona Latgalē ne tikai neievērojusi 2 metru distanci, bet pēc policista aizrādījuma uzspļāvusi viņam un piedraudējusi aplipināt ar Covid-19. Likumsakarīgi šim cilvēkam piemērotais sods sasniedzis 300 eiro. Citā gadījumā Rīgā kāda kompānija pie 300 eiro soda tikusi, jo ne tikai nav ievērojusi 2 metru distanci, bet arī malkojusi alkoholu publiskā vietā.

Tikmēr ar četriem cipariem rakstāmus sodus policisti līdz šim izrakstījuši tikai 3 reizes un visos trīs gadījumos tie saistīti ar atkārtotiem pārkāpumiem. Divas reizes 2000 eiro sodi piemēroti jau minētajam Covid-19 pacientam, kuram nekādi "nepielec", ko nozīmē pašizolācija, bet ar 1000 eiro sodīts kāds vīrietis Alūksnē, kurš jau pirms soda saņemšanas bija vairākkārt ignorējis likumsargu brīdinājumus par 2 metru distances ievērošanu.

Jāatgādina, ka 5. aprīlī spēkā stājās jauni, daudzkārt lielāki maksimālie sodi par ārkārtējās situācijas prasību neievērošanu fiziskām personām līdz 2000 eiro, bet juridiskām – līdz 5000. Ja attiecībā pret fiziskām personām tādi tik tiešām tikuši piemēroti, tad pret juridiskām – nē. Valsts policijā "Delfi" norādīja, ka no kopumā 550 pirmajā ārkārtas situācijas mēnesī piemērotajiem sodiem, vismaz 4 vērsti pret juridiskām personām. No policijas sniegtā sodu pārskata izriet, ka tie varētu būt četri veikali Latgalē, kas sodīti attiecīgi divreiz ar 2 eiro lieliem sodiem, un divreiz ar piecus eiro lieliem sodiem

Tāpat, policija neinformēja, cik no piespriestajiem sodiem jau apmaksāti un cik pārsūdzēti.

Sodu saņēmis sporta klubs, autoinstruktors un "sabiedrības dvēseles"


Ārkārtējās situācijas režīma pārkāpumi ir dažnedažādi, tomēr visvairāk sodu piemērots par diviem arī publiskajā telpā visbiežāk piesauktajiem – pulcēšanās ierobežojumu pārkāpumiem un pašizolācijas neievērošanu.

Pulcēšanās ierobežojumus var iedalīt vairākās kategorijās – visvairāk sodu piemērots tieši par 2 metru distances neievērošanu un tie svārstās robežās no 10 eiro lielākajai daļai pārkāpēju līdz pat 300 eiro ar ko sodīts jau minētais policista apspļaudītājs. Tomēr netrūkst arī citu līdzīgu pārkāpumu – piemēram, vairāk nekā desmit reizes likumsargi cilvēkus sodījuši par draugu pulcēšanu uz ballītēm vai citiem privātiem pasākumiem. Sodi par to svārstās no 10 līdz 100 eiro. Vairāk nekā 30 reizes cilvēki sodīti arī par pulcēšanos ārtelpās, sodiem sasniedzot pat 1000 eiro. Par pulcēšanās pārkāpumu ar 100 eiro sodīts arī kāds sporta klubs, kas nebija laikus pārtraucis darbību.

Aiz pulcēšanās otrs biežāk konstatētais pārkāpums ir no ārzemēm pirms mazāk nekā divām nedēļām atgriezušos cilvēku sliktā pašdisciplīna – 68 reizes viņi pieķerti pārkāpjot pašizolācijas noteikumus. Kaut lielākoties detalizēta informācija nav pieejama, vismaz vienā gadījumā policists atzīmējis, ka persona ne tikai neievēro pašizolāciju, bet arī cenšas melot par atrašanos ārzemēs – par to šis cilvēks sodīts ar 100 eiro. Tas gan noticis vēl martā, tas ir pirms Saeima laboja administratīvo pārkāpumu kodeksu, gan palielinot sodus, gan iekļaujot tajā jaunu 176.3 pantu, kas paredz atsevišķu līdz 2000 eiro lielu sodu tieši par informācijas nesniegšanu likumsargiem.

Rēķinot vidēji, neapšaubāmi visbargākie sodi piemēroti tiem cilvēkiem, kuri jau saslimuši ar Covid-19 un neievēro karantīnu – konstatēti trīs šādi gadījumi, un divos no tiem piemēroti 2000 eiro lieli sodi. Tiesa gan, par vienotu sodu politiku šajā ziņā runāt grūti, jo abas reizes 2000 eiro lieli sodi piemēroti vienam un tam pašam cilvēkam, savukārt trešo reizi kāds cilvēks par tādu pašu pārkāpumu sodīts ar 50 eiro lielu sodu.

Vēl četras reizes veikali sodīti ar 2 un 5 eiro lieliem sodiem par tajos pieļautiem pārkāpumiem, 2 reizes ar 20 un 40 eiro lieliem sodiem likumsargi vērsušies pret bāriem, kuri bijuši atvērti pēc pulksten 22.00, bet Latgalē policisti divas reizes ar 50 eiro sodījuši cilvēku par autobraukšanas mācību nodarbību vadīšanu.

Jāpiebilst, ka šī statistika ir nepilnīga un neprecīza, jo veselos 72 gadījumos likumsargi nebija savās atskaitēs snieguši detalizētu informāciju par to, kāds tieši pārkāpums konstatēts.

Kriminālprocess pagaidām tikai viens


Valsts policija norāda, ka kopā "no 13. marta līdz 15.aprīlim veiktas 36 790 preventīvas pārbaudes, no tām 15 841 ir preventīva reaģēšana un 3102 ir izsaukumi, tāpat 14 068 pārbaudes veiktas, balstoties uz no Valsts robežsardzes saņemtajiem apliecinājumiem par personām, kuras pēdējo 14 dienu laikā atgriezušās no ārvalstīm, 3779 pārbaudes veiktas par personām, kuras SPKC ir noteicis kā Covid-19 infekcijas slimības kontaktpersonas un personām, kurām ir apstiprināta Covid-19 diagnoze un kuru veselības stāvoklis pieļauj ārstēšanos mājās". Tomēr detalizētāka statistika par to, kur šīs pārbaudes notikušas – personu dzīvesvietās, publiskās telpās vai, piemēram, darba vietās, netiek apkopota.

Kaut arī darbs pie ārkārtējās situācijas kontroles notiek nenoliedzami aktīvi, ar Covid-19 saistīto iespējamo kriminālpārkāpumu apkarošana šobrīd Latvijā nav tik aktīva. Kaut Interpols brīdina par ar krīzi saistītu noziegumu skaita palielināšanos, kā kiberkrāpniecība, viltotu zāļu vai medicīnas aprīkojuma tirdzniecība un viltus ziņu izplatīšana par pandēmiju, Valsts policijā līdz šim ierosināts tikai viens kriminālprocess, kas saistīts ar Covid-19 krīzi. Tajā tiek izmeklēta kādas personas rīcība, kura sociālajos tīklos solījās pārdot cilvēkiem dezinfekcijas līdzekli, bet naudu saņēmusi, kontaktus pārtrauca un solīto preci tā arī nepiegādāja.

Tev jau ir aktīvs abonements!

Šis ir maksas raksts.

Lai turpinātu to lasīt, lūdzu, lejupielādē jaunāko DELFI aplikāciju vai turpini lasīt rakstu, izmantojot pārlūkprogrammu.

Lasīt rakstu.
Lai turpinātu lasīt rakstu, iegādājies abonementu. Ja jau esi abonents,
Kāpēc abonēt?

Tags

Koronavīruss Covid-19 DELFI plus Valsts policija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form