Partijas "Progresīvie" valdes priekšsēdētājs Roberts Putnis ir pateicīgs par biznesa pieredzi, tostarp "Parex bankā" gūto, strādājot par klientu apkalpošanas centra vadītāju Minhenē Vācijā, laikā, kad viņam nebija ne draugu, ne paziņu, ceturtdien "Delfi TV ar Jāni Domburu" norādīja pats politiķis.
Laikā no 2004. līdz 2008. gadam Putnis bija "Sabiedrības par atklātības "Delna"" direktors. Pēdējos mēnešus savā amatā viņš pavadīja brīvprātīgi, nesaņemot par to atlīdzību. 2008. gada vasarā Putnis kļuva par "Parex bankas" klientu apkalpošanas centra Minhenē vadītāju.
Atskatoties uz šiem notikumiem, viņš atklāj, ka tā bijusi grūta izšķiršanās. "Bet es nezinu, cik personiski es tajās izvēlēs varu iet atpakaļ, bet tur bija vairāki faktori," pauž partijas līderis. Viens no tiem ir Lietussargu revolūcijas iznākums.
"Es atteicos no atalgojuma "Delnā". Es paliku faktiski bez jebkāda ienākuma. Man bija politiski piedāvājumi tajā laikā, no kuriem man likās pašsaprotami atteikties," atklāj Putnis. Viņš sūdzas, ka tajā laikā viņam nebija ne draugu, ne paziņu. Un visiem, kā norāda partijas līderis, bijis bail viņu pieņemt darbā. "Ļoti daudzi cienījami cilvēki, kuros es arī personiski līdz šim brīdim esmu vīlies. Tā ir. Un man atbalsta, aizejot no "Delnas", bija ļoti, ļoti maz," atceras politiķis.
""Parex" bija izlicis reklāmas pat trolejbusu pieturās, jo tiešām nebija neviena trakā, kas brauks uz Minheni. Es pieteicos "Parex". Tam bija pozitīvi personiski aspekti," skaidro Putnis.
"[Līdz tam] es biju visu savu mūžu nostrādājis sabiedriski politiskā laukā. Man gribējās sevi pierādīt biznesa vidē. Es esmu arī pateicīgs par šo pieredzi," turpina politiskā spēka līderis.
Kompromiss ar sirdsapziņu Putnim toreiz nebija jāmeklē: "Es nedarīju pilnīgi neko tādu, par ko man bija jākaunas. "Parex" uzdevums bija piesaistīt lēto vācu pensionāru depozītu naudu, lai uzlabotu savu konkurētspēju ar zviedru bankām šeit."
2017. gada jūlijā Putnis pameta darbu Kultūras ministrijas (KM), atstājot Mediju politikas nodaļas vadītāja amatu. Skaidrojot aiziešanas iemeslus, viņš toreiz rakstīja, norādot, ka pie varas esošās partijas arī bremzējot mediju reformas un esot izrādījušas pretestību arī viņam kā atbildīgajam personiski.
Intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" viņš norāda, ka 2016. gada izskaņā Ventspils mērs Aivars Lembergs Ministru kabinetam un divām Saeimas komisijām nosūtījis vēstuli uz vairāk nekā 50 lapaspusēm, "paziņojot, ka ierēdnis Putnis personiski ir maldinājis visu Latvijas valdību". Pēc šīs vēstules Putnis vairs nekur nav publiski uzstājies.
Tagad, vērtējot mediju politikas attīstību, viņš ir pārliecināts, ka no 2017. gada sākuma līdz šim brīdim visi procesi šajā jomā ir apstājušies.
"Kā ierēdnis es piedzīvoju divas valdības politiski. Es ļoti lepojos ar Latviju, kad es uzsāku strādāt Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļā Laimdotas Straujumas [V] valdības laikā. Nākot pie varas [Mārim] Kučinskim un Zaļo un zemnieku savienībai, attieksme pret mediju politiku būtiski mainījās. Es neesmu redzējis šobrīd efektīvu mediju politiku Kučinska laikā, kas tiešām vērsta uz spēcīgu neatkarīgu mediju veidošanu," – tā "Progresīvo" līderis.
AS "Parex banka" bija viena no lielākajām Latvijas komercbankām, kas dibināta 1992. gadā un bankrotēja 2008. gada decembrī. Tā piederēja Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim. Sākoties krīzei, valsts glāba banku un ieguldīja ap 800 miljoniem latu.
Ziņots, ka ceturtdien "Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā viesojas partijas "Progresīvie" valdes priekšsēdētājs Putnis, valdes locekle Ņenaševa un partijas biedre Inga Liepa-Meiere.
Kā ziņots, "Delfi TV ar Jāni Domburu" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno diskusiju sēriju "Par ko balsot?". Pirmā šīs sērijas daļa tiešraidē bija skatāma divu nedēļu garumā, sākot ar 14. maiju. Šajās diskusijās katru darba dienu notika sarunas ar partiju līderiem par Latvijas politiskajiem spēkiem, to līdzšinējo darbību, konkurenci un potenciāliem piedāvājumiem.
Tā kā uz sarunu tika aicinātas visas partijas, kuru atbalsts sabiedrībā saskaņā ar publiski pieejamiem socioloģisko aptauju datiem pēdējā laikā vismaz vienā mēnesī pārsniedzis 1%, sarakstam pievienojas arī "Progresīvie", kas jūnija aptauju datos sasnieguši 1,1%. No katras partijas uz diskusijām aicināti trīs to formālie un faktiskie līderi.
