Uz jautājumu par to, cik daudz latviešu zinātnieki, būdami aģenti, Rietumos nozaga svarīgas lietas un atveda tās šurp, Zālīte atbild ar "diezgan daudz". Kā piemēru viņš min ārstniecības preparātu paraugus, kuriem mūsu ķīmijas institūtos atšifrēja struktūras, veica klīniskos pētījumus un sāka ražot kā savus. "Pretvēža preparāti, jaunas paaudzes anestēzijas līdzekļi. Mēs varam diezgan droši teikt, ka tie preparāti izglāba mūsu cilvēku dzīvību, diez vai es varētu kaut ko sliktu par tiem zinātniekiem teikt," skaidro Zālīte.
Neilgi pēc VDK dokumentu nākšanas atklātībā skaidrojumu par atrašanos čekas maisos savā blogā publicēja bijušais Latvijas Universitātes rektors Auziņš. "Draugiem un kolēģiem, jo viņiem ir tiesības zināt," teikts ieraksta sākumā. Pirms tam intervijās Auziņš gan apgalvoja, ka nav sadarbojies ar VDK.
Zālīte intervijā norāda, ka līdzīgi kā citi, Auziņš nu publiski runā par sadarbības faktu, bet ne par saturu. Raidījuma vadītājs tomēr atzīmē, ka blogā ir pieminēts, piemēram, tas, ka Auziņš pārkopējis publiski pieejamu referātu tēžu krājumu. "Tāpēc jau Padomju Savienība sabruka, ka visi kopēja atklātus dokumentus un veda," ironizē Zālīte.
Čekas maisos atrodama arī akadēmiķa Stradiņa kartīte, tas gan nav pārsteigums, jo par šo faktu viņš pats informēja vēl 1995. gadā. Stradiņa kartīti "rotā" sarkans zīmogs ar uzrakstu "signaļnaja" jeb brīdinājuma. Ko tas nozīmē, nav zināms, teic Zālīte, jo skaidrojošie dokumenti nav pieejami, bet VDK darbinieki neatceras vai negrib atcerēties skaidrojumu.
Tāpat atrodama informācija, ka viņš 1987. izslēgts no aģentu rindām izmantošanas neiespējamības dēļ, ar paskaidrojumu, ka traucējis veselības stāvoklis. Aģentus varēja izslēgt dažādu iemeslu dēļ, tai skaitā, jau pieminētais veselības stāvoklis, divkosība, pārcelšanas uz dzīvi citā republikā, nāve un citi apstākļi.
Jāatzīmē, ka kartītes, uz kurām redzama izslēgšana no aģentu rindām, bija plānots iznīcināt, bet nav paspēts. Zālīte pieļauj, ka ir bijusi daļa kartīšu, kuras likvidēt tomēr sanācis, bet to nu vairs nav iespējams uzzināt.
Godmanis, kurš pirms politiķa karjeras darbojās kā fiziķis un pasniedzējs, no aģentu rindām izslēgts 1990. gadā, redzams publicētajos dokumentos. Līdzīgi kā ar Stradiņa kartīti, šo bija plānots iznīcināt, bet nepaspēja.
Zālīte atklāj, ka ne vienmēr zinātnieki varēja zināt, ka sadarbojas ar VDK, jo vervētājs varēja strādāt piesega amatā, piemēram, kā vadītājs institūta daļai, kura atbild par braucieniem uz ārzemēm, tādējādi atskaites varēja tikt rakstītas, bet nezinot īsto adresātu. Bet bija arī daļa, kura skaidri apzinājās, ar ko ir darīšana, jo viņiem palīdzēja attīstīt noteiktas iemaņas vai iemācīties valodas, lai dotos uz ārzemēm. "Es esmu redzējis atskaites, kuras zinātnieki ir rakstījuši pēc ārzemju konferencēm, tur ir viena daļa satura, otra daļa ir pupu mizas," teic Zālīte.
Uz čekas maisos esošo zinātnieku kartītēm visbiežāk atrodama atzīme par to, ka viņi sadarbojušies ar VDK pirmo daļu. LPSR VDK uzbūve liecina, ka pirmā daļa bija ārējā izlūkošana, kurai bija četri darbības virzieni: nelegālā izlūkošana, ārējā pretizlūkošana, zinātniski tehniskā izlūkošana un politiskā izlūkošana. Šai gadījumā tiek runāts par zinātniski tehnisko izlūkošanu.
Pilnu Dombura sarunu ar Zālīti vari noskatīties šeit.