Pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" var radīt tādus apstākļus, ka pilnsabiedrība "Rīgas mikroautobusu satiksme" (RMS) pati atteiksies no šobrīd pašvaldībai neizdevīgā līguma, intervijā raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" teica bijušais "Rīgas satiksmes" pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss.

Matīss pastāstīja, ka "Rīgas satiksmes" līgums ar RMS decembrī vien radīja 600 tūkstošu eiro zaudējumus. RMS ne tikai "noceļ" "Rīgas satiksmei" pasažierus, bet arī piekopj dažādas dīvainības. Piemēram, viens cilvēks brauc 600 reizes mēnesī, kā arī "mikriņus" izmanto neticams skaits invalīdu. "Naudu atpakaļ paprasīt nevar. Varbūt jāuzstāda videonovērošana," teica Matīss.

Vienpusēja līguma laušana ar RMS nozīmētu lielus soda mērus, taču "Rīgas satiksme" esošā līguma ietvaros var panākt, ka RMS no līguma atsakās pati, teica Matīss.

Tā kā "Rīgas satiksme" maksā RMS par pārvadātajiem pasažieriem, uzņēmumam jāpanāk, ka "mikriņos" krīt pārvadāto pasažieru skaits. "Ja mikriņi ir pustukši, tad nav izdevīgi sniegt pakalpojumu. Paši atteiksies. Līgums paredzēja, ka maršrutu tīklu var samazināt uz pusi," teica Matīss, piebilstot, ka februārī ar "Rīgas satiksmes" pagaidu valdi vienojies par "zilo" maršrutu skaita samazināšanu un biļešu cenas celšanu "oranžajos" mikroautobusos.

Vēstīts, ka tagadējā "Rīgas satiksmes" pagaidu valde, kurā Matīss vairs nestrādā, lēmusi vairumā "mikriņu" maršrutu likvidēt iespēju izmantot pašvaldības piešķirtos braukšanas atvieglojumus, kā arī nodrošināt, ka abu uzņēmumu transportlīdzekļi nebrauc pa vienu un to pašu maršrutu.

Matīss arīdzan norādīja, ka iepirkumā, kas noveda pie līguma ar RMS, iespējams, notikusi konkurences ierobežošana. "Ja finālā ir viens pretendents, tad tas nav normāli. Mikroautobusi nav raķešu zinātne, tas ir ļoti vienkāršs pakalpojums. Man zināms, ka bija vēl pretendenti, kas gribēja, bet nevarēja piedalīties. Šis līgums ir jāpārskata," pauda Matīss, neizslēdzot iespēju, ka RMS šobrīd tiek pārmaksāts par sniegto pakalpojumu.

Bijušais "Rīgas satiksmes" pagaidu valdes priekšsēdētājs Matīss arīdzan norādīja, ka "Rīgas satiksme" mikroautobusus varētu pirkt pati, tādā veidā pilnībā atsakoties no citu uzņēmumu iesaistīšanas šī pakalpojuma nodrošināšanā.

Ziņots, ka RMS dibināta 2012. gadā un kopš tā brīža arī sadarbojas ar "Rīgas satiksmi". 2012. gadā starp abām pusēm uz pieciem gadiem tika noslēgts 25 miljonu eiro vērts sadarbības līgums. 2018. gada izskaņā uzņēmumi vienojās par sadarbību vēl uz astoņiem gadiem, noslēdzot 96 miljonu eiro vērtu līgumu.

Patlaban RMS nodrošina pasažieru pārvadājumus 20 maršrutos. Uzņēmums pārvadājot aptuveni vienu miljonu pasažieru mēnesī. Patiesā labuma guvējs RMS ir Aleksandrs Brandavs (GKR), kurš vēl nesen bija amatpersona "Rīgas satiksmē" un strādāja arī e–talona ieviesējas SIA "Rīgas karte" valdē.

Vēstīts, ka Matīss pagaidu valdes vadītāja amatā tika iecelts pērnā gada 13. decembrī, tādējādi ieņemot no amata atstādinātā bijušā vadītāja Leona Bemhena vietu, kuram ir piemērots aizdomās turētā statuss KNAB lietvedībā esošajā kriminālprocesā par "Rīgas satiksmes" iepirkumiem.

19. februārī "Rīgas satiksmes" pagaidu valde bija vērsusies pie akcionāra, jo uzņēmumam bija vērojamas maksātnespējas pazīmes. 1. martā tika sasaukta akcionāru sapulce un rasti pagaidu risinājumi līdz Rīgas budžeta apstiprināšanai.

Jau pirms šīs akcionāru sapulces Matīss pieļāva iespēju atkāpties, sakot, ka "nav nekāds mēslu izvedējs", kurš varētu izstrēbt visu, kas "Rīgas satiksmē" sadarīts, tomēr pēc tikšanās ar Nilu Ušakovu (S) tika paziņots, ka Matīsam esot atbalsts un viņš turpinās vadīt uzņēmumu. Piecas dienas vēlāk Matīss pieņēma lēmumu darbu "Rīgas Satiksmē" atstāt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!