Kukuļņemšanā apsūdzētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics savulaik bija pats ietekmīgākais cilvēks Latvijas politiskajā un finanšu vidē, otrdien "Delfi TV ar Jāni Domburu" sacīja likvidējamās "ABLV Bank" akcionārs, bijušais valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņš uzsvēra, ka ar Latvijas Bankas vadītāju, kurš esot tirgojies ar ietekmi, pārtraucis kontaktēties 2015. gadā. Līdz tam, 2013.-2014. gadā, notika samērā aktīva komunikācija, tiekoties reizi trijos mēnešos, runājot par nozares attīstību.

"Es negribēju nonākt tādā situācijā, man bija tāda sajūta, ka pēc šīm sarunām man būs jāiet uz prokuratūru un policiju. Jā, biju naivs. Izlēmu, ka izbeidzu komunikāciju, ignorēju viņu, jo visas pēdējās sarunas - viņš tirgojās ar ietekmi, ietekmi uz procesu," atzina Bernis.

Par šo situāciju Bernis arī esot ziņojis likumsargiem un notiek kriminālizmeklēšana. Viņš deva mājienus, ka centrālās bankas vadītājam bijusi liela loma negatīvas informācijas izplatīšanā par banku.

"Rimšēvičs bija pats ietekmīgākais cilvēks Latvijā politiskajā vidē. Viņam bija noteicoša ietekme finanšu sektorā," sacīja Bernis. Ietekme izpaudusies ne tikai uz Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, tāpat viņam bijusi ietekme uz Finanšu ministriju, ietekme uz datiem, ko Latvija sūta kredītreitingu aģentūrām, viņš arī piedalījās braucienos uz Pasaules Banku, Starptautisko Valūtas fondu, klāstīja baņķieris.

Taujāts par savulaik ietekmīgās bankas "ABLV" bēdīgo likteni, Bernis bija lakonisks - "mēs tikām apzināti nomelnoti, galvenais mērķis, lietojot ģeopolitisko situāciju, panākt bankas likvidāciju, lai izlaupītu, kā tas bija "Trasta komercbanka" gadījumā."

"Delfi jau ziņoja, ka , Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2018. gada 18. jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.

Rimšēvičs iepriekš preses konferencē apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu.

Lietu uzraugošā prokurore Jirgena iepriekš pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu AS "Trasta komercbanka" (TKB) akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča jau 2010. gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012. gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma, liecina LETA arhīvs.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.

Tags

ABLV Bank Latvijas Banka
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form