Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kurš patlaban aizvada trešo termiņu centrālās bankas prezidenta amatā, atkārtoti uz šo amatu vairs neplāno pretendēt.
"Es tā domāju. Viss jau ir pateikts - par veselību ir, par izglītību ir. Eiro ir ieviests," šodien raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" sacīja Rimšēvičs, vaicāts, vai pēc diviem gadiem būs gana šajā amatā.
Pēc Latvijas Bankas prezidenta amata atstāšanas Rimšēvičs neplāno doties politikā, viņam arī nav plānu par karjeru Frankfurtē, kur atrodas Eiropas Centrālās bankas galvenā mītne.
Par nākotnes plāniem vēl būšot jādomā. Rimšēvičs pieļāva, ka varbūt būs jāpaņem atvaļinājums, jāvelta laiks grāmatu lasīšanai, bet varbūt varētu arī lasīt lekcijas universitātēs Latvijā.
Savukārt Latvijas Banka atlikušajā Rimšēviča pilnvaru termiņā plāno "turpināt neklusēt, bet nevilkt arī uz kašķi".
Pašreizējā termiņa pilnvaras Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičam beidzas 2019. gada decembrī.
Rimšēviča karjera Latvijas Bankā ilgst jau kopš deviņdesmito gadu sākuma. 1992. gada vasarā Rimšēvičs tika apstiprināts Latvijas Banka prezidenta vietnieka amatā un strādāja šajā postenī līdz 2001. gada decembrim, kad pirmo reizi tika ievēlēts Latvijas Bankas prezidenta amatā. Atkārtoti centrālās bankas prezidenta amatā Saeima viņu pārvēlēja 2007. gadā un 2013. gadā.
Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" centrālās bankas prezidentu amatā ievēlē Saeima pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma. Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru laiks ir seši gadi.
Likumā nav noteikti ierobežojumi, cik reizes pēc kārtas viena persona var ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu.
