Foto: LETA
Pēdējos gados tilti Latvijā slēgti uz īsiem periodiem, iepriekš saskaņotu remontdarbu dēļ, taču Deglava satiksmes pārvada slēgšana ir bezprecedenta gadījums atjaunotās Latvijas vēsturē. Tilts, atsaucoties uz tā bīstamību, slēgts ar policijas, ne būvnieku vai pašvaldības rīkojumu. Par to, cik pamatota bija tilta slēgšana, domas atšķiras. Arī pēc diskusijas "Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā atbildīgie katrs palika pie sava.

Par Deglava tilta slēgšanas pamatotību studijā sprieda Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, Deglava tilta rekonstrukcijas būvprojektu izstrādājušās un sekojošās papildus inspekcijas veikušās SIA "Inženierbūve" valdes priekšsēdētājs Ainārs Paeglītis, Rīgas domes Satiksmes departamenta (RDSD) direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins un Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) Kontroles departamenta direktors Māris Demme.

Jau vēstīts, ka Valsts policijas priekšnieks Ķuzis noraidīja pat iespējamību, ka tilta slēgšana satiksmei varētu būt bijusi kļūda, bet Rīgas Tehniskās universitātes Transportbūvju institūta direktors Paeglītis uzstāja, ka tiltu slēgt nevajadzēja.

Tāpat sarunā atklājās, ka Deglava tilts nemaz nav visslitākajā stāvoklī esošais satiksmes pārvads – Rīgā ir vēl sliktāki. "Informācija, kas mums šobrīd ir, rāda, ka tā situācija gluži laba nav uz šī tilta," tā par Brasas satiksmes pārvadu diskusijā norādīja BVKB pārstāvis Demme. Viņa teikto apliecināja arī Jakrins, kurš uzsvēra, ka Brasas tilts ir pat sliktākā stāvoklī nekā nesen kā slēgtais Deglava tilts.

Savukārt, lai atrisinātu visas bažas par tilta nedrošumu, būtu nepieciešamas aptuveni divas nedēļas, vienprātīgi bija sanākušie. Demme arī ieskicēja scenāriju, kā tas varētu notikt – tuvākajās dienās tiek gaidīts jauns ekspertu atzinums par tilta stāvokli, tam seko projekta izstrāde, ar ko vērsties BVKB, prasot atļauju atsākt būvdarbus tilta konstrukciju nostiprināšanai. "Mēs šādu atļauju dodam, nostiprinām, braucam," viņš norādīja.

Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.

Atsauc atmiņā Zolitūdes traģēdiju


Uz Valsts policijas priekšnieku Ķuzi lielu iespaidu esot atstājis Zolitūdes traģēdijas laiks, un no tā viņš secinājis, ka drošība pati no sevis nerodas – ir jābūt izietām procedūrā un kompetentu iestāžu atzinumiem. Uzklausot iesaistītos, viņš sapratis, ka starp uzraugiem BVKB un RD nav īsta dialoga, tādēļ centies tādu izveidot, 24. aprīlī strīdniekus aicinot pie sevis. Tomēr līdz vienprātībai nav izdevies nonākt, tādēļ pieņemts lēmums par tilta slēgšanu.

Kopumā Ķuzis piekrītot iekšlietu ministra paustajām bažām, ka RD neapzinās vai nesaprot Deglava tilta stāvokļa radītos riskus.

Met krustu un parakstās


BVKB Kontroles daļas vadītājs Demme skaidroja, ka problēmas ir ne tikai tilta balstos, bet arī plātnēs, kuru stāvoklis tilta būvuzraugu nozīmētā speciālista Edmunda Akimova sākotnēji veiktajā tehniskajā apsekojumā vispār nav ticis apskatīts. Faktiski esot notikusi viena tilta tehniskā apsekošana, kurai sekojuši trīs dažādi atzinumi – Akimovs tos papildinājis, iekļaujot atbildes uz BVKB jautājumiem. Tas liecinot par būvspeciālista nepareizu attieksmi pret darbu, kurai BVKB ieskatā būtu jāmainās

SIA "Būvuzraudzība" vadītājs Paeglītis gan noraidīja visus pārmetumus savam padotajam Akimovam. Viņš izvirzīja pretpārmetumu BVKB, jo pretstatā Akimovam, biroja būvinspektors Sandris Celmiņš neesot speciālists tieši tiltu konstrukcijās.

"Septītās debesis" ir brīvas


Noraidot kritiku par iespējamo Deglava tilta bīstamību, Paeglītis izteicās, ka "dzīvojam tādā valstī, kad varam darīt kā gribam". Valsts policijas priekšnieks Ķuzis gan par šādu attieksmi, to ironizējot, piebilda, ka "septītās debesis ir brīvas". Par "Septītajām debesīm" mēdz dēvēt izmeklēšanas izolatoru, kas atrodas Valsts policijas galvenās ēkas Čiekurkalnā septītajā stāvā.

Paeglītis arī uzsvēra, ka kopā ar kolēģiem ar tiltu uzraudzību nodarbojas jau kopš 1980. gada. Konkrēti Deglava tiltu inspicējis viņš ir trīsreiz – 1994., 2007. un 2014. gadā. 2007. gadā pārbaudes bijušas visaptverošas, iekļaujot arī tiltu tehniskā stāvokļa izvērtējumu ar urbumu palīdzību.

Atsaucoties uz savu pieredzi, Paeglītis kategoriski noraidīja iespējamību, ka Deglava tiltam tuvākajos mēnešos draudētu sagrūšana.

"Ģenerāļa platā mugura"


RDSD vadītājs Jakrins uzstāja, ka viņa atbildība ir uzticēties likumiem. Ja Latvijā sertificēts eksperts Paeglītis saka, ka tilts ir drošs, šim atzinumam jātic. Jakrins uzsvēra, ka gadījumā, ja eksperts būs kļūdījies, amatu zaudēs arī viņš pats.

Policijas priekšnieks Ķuzis gan aizrādīja, ka tik vienkārši uzticēties ekspertu atzinumiem nedrīkst – jāievēro četru acu princips, un to šajā gadījumā nodrošina BVKB.

Savukārt Jakrins uz to atbildēja, ka tiltu un citu inženierbūvju drošība ir nevis BVKB, bet pašvaldību būvvalžu atbildības lokā, un Rīgas būvvalde, kura ļāva tiltu izmantot, četru acu principu esot nodrošinājusi. Valsts policijas iejaukšanās esot nepamatoti uzurpējusi šo atbildību no pilsētas būvvaldes.

Vai tilta pārseguma plātnes varētu sabrukt?


Daudz diskusiju bija par to, kā pareizi rēķināt slodzi, ko tiltam varētu būt jāpanes satiksmes rezultātā. Ekspertu viedokļi radikāli pretēji bija par to, vai, piemēram, varētu sabrukt tilta pārseguma plātnes. BVKB uzskata, ka var, jo tilta siju gali ir būtiski bojāti. Profesors Paeglītis savukārt tam nepiekrita, jo sijas strādājot kā vienots veselums.

Demme pārmeta, ka Paeglīša firmas SIA "Inženierbūve" gatavotajā tilta tehniskās apsekošanas atzinumā trūkst ziņu par būtiskiem bojājumiem. Savukārt Paeglītis BVKB atbildēja, ka tas savās vēstulēs neesot prasījis šādu informāciju atzinumā iekļaut.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!