Jaunie kosmētikas ražotāja "Stenders" īpašnieki – investīciju fonds no Ķīnas – daudzus gadus jau bijuši uzņēmuma franšīzes partneri Ķīnā. Savulaik Latvijas kompānija grasījās ar Ķīnas partneri tiesāties, jo tas piesavinājies "Stendera" preču zīmi.
Lielā atkarība no Ķīnas tirgus apjoma, kā arī smaga finansiālā situācija sašaurinājusi "Stendera" iespējas, liekot pārdot kapitāldaļas Ķīnas partneriem.
Viņš atklāja, ka līdzīgi kā iepriekšējos gados arī aizvadītajā finanšu gadā – no 2016. gada pavasara līdz 2017. gada pavasarim – uzņēmums cietis ievērojamus zaudējumus. Bērziņš zaudējumus skaidroja ar centieniem "aktīvi un intensīvi iekarot pasauli". Viņa vērtējumā uzņēmuma stratēģija nebija pareiza un tika pieņemti daudzi nepareizi lēmumi. Fokusēšanās uz visu Āzijas tirgu bijusi kļūda, tā vietā bija jākoncentrējas uz vienu valsti.
Kā kļūdu viņš minēja arī nepietiekami kompetenta konsultanta piesaisti. Konsultants kļuva par uzņēmuma vadītāju, tomēr licis īpašniekiem vilties. "Uzņēmuma problēmas radīju es. Es pieņēmu šos ekspertus, es pieņēmu šos darbiniekus, es uz viņiem balstījos. Es kā vadītājs pieņēmu kļūdainus lēmumus," teica Bērziņš.
Uzņēmuma situāciju viņš raksturo kā "vienu soli līdz maksātnespējai". Kompānijai bijuši milzīgi nodokļu parādi, tikušas aizkavētas algu izmaksas. "Grūtības sākās šī gada sākumā, jo kādu laiku mēs dzīvojām uz investīciju rēķina. Kad investīcijas tika nelietderīgi iztērētas, tad arī sākās grūtības."
Ieskaitot Ķīnas fondu, kam "Stenders" rudenī tika pārdots, kompānijai bija divi potenciālie pircēji. Bijusi interese arī no franšīzes partnera Portugālē. Franšīzes partneri no Ķīnas bijuši "visaktīvākie un visreālākie". Tā kā Ķīnas tirgus daļa "Stendera" apgrozījumā bija tik liela, tad uzņēmumam faktiski nebija citu variantu, kā pārdot kapitāldaļas šiem pircējiem.
Bērziņš atzina, ka pirms vairākiem gadiem ar Ķīnas partneriem izveidojies konflikts. Proti, viņi Ķīnā uz sevi reģistrējuši "Stendera" preču zīmi. Tā kā attiecīgais cilvēks nedrīkstēja preču zīmi reģistrēt uz sava vārda, tad tā reģistrēta uz viņa mātes vārda.
Lai gan uzņēmums apsvēris iespēju cīnīties par preču zīmi, tomēr risks zaudēt Ķīnas tirgu bijis pārāk liels. Viņš piekrita Dombura formulējumam, ka partneri "ņēma un uzmeta".
Bērziņš atzina, ka bijušas nepilnības franšīzes līgumā. "Vēl ir jāņem vērā fakts, ka vienu dienu pirms mūsu preču zīmes iesnieguma parādījās viņu preču zīmes iesniegums," stāsta uzņēmēju. Par secinājumu, ka kāds šādu informāciju nodevis partneriem, viņš teica: "Viss jau ir pērkams, it sevišķi Ķīnā."
Ja būtu izdevies Ķīnas partneru radīto īpatsvaru "Stendera" apgrozījumā samazināt līdz 10% vai 5%, tad strādāt būtu vienkāršāk. "Tad mēs varētu arī cīnīties par preču zīmi. Bet ja tas apjoms no kopējā apgrozījuma ir tik liels, tad tas ir sarežģīti."
Uz raidījuma vadītāja raksturojumu, ka Ķīnas partnerus un jaunos īpašniekus var uzskatīt par "uzmetējiem un šantāžistiem", Bērziņš atbildēja apstiprinoši, piebilstot, ka "viņi to pamato ar to, ka viņi aizsargāja preču zīmi, lai neviens cits to nenozagtu".
Neraugoties uz to uzņēmuma pārdošanas process noticis "diezgan korekti". "Cena bija diezgan adekvāta tai situācijai, kādā mēs paši bijām nonākuši ar manis pieņemtiem lēmumiem.
Pilns intervijas ieraksts apskatāms šeit:
