Proti, neraugoties uz Satiksmes ministrijas izdotajām vadlīnijām, kravu pārvadātāji arvien nav pietiekami nodrošināti ar aizsarglīdzekļiem un dezinfekcijas līdzekļiem, pat tie, kas regulāri brauc uz Covid-19 smagi skartajām valstīm – Itāliju un Spāniju – netiek testēti kā iespējami vīrusa nēsātāji, bet kontroles uz valsts robežas ir nepilnīgas.
Pagājušajā nedēļā pēc “Delfi TV ar Jāni Domburu” intervijas ar iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu (KPV LV) ar “Delfi” sazinājās kāds tālbraucējs šoferis, kurš ministra atbildes par kontroli uz Latvijas robežām raksturoja kā atrautas no realitātes. Viņš dalījās savos novērojumos, ka, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur pirms iebraukšanas valsts teritorijā šoferiem tiek mērīta temperatūra, Latvijā tas nenotiek. Lielāka vērība tiekot pievērsta vien tiem kravas automašīnu vadītājiem, kas Latviju šķērso tranzītā, un arī tad galvenokārt tiekot pārbaudīti dokumenti, nevis šoferu veselības stāvoklis. Savukārt kāda cita tālbraucēja sieva zina stāstīt, ka kontroles uz robežas notiek izlases kārtībā – pārbaudīta tiek tikai daļa šoferu.
Tālbraucējs, kuram kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas darba dēļ vairākkārt nācies braukt ar prāmi Ķīle-Klaipēda, stāsta: “Pēdējā reizē leiši saviem šoferiem ne tikai temperatūru mērīja, bet arī ņēma uztriepes uz Covid-19. Latvijā nekas tāds nenotiek.” Prāmi Ķīle-Klaipēda kopš Polijas robežu slēgšanas izmanto ne tikai tālbraucēji, bet arīdzan repatrianti, kam no Rietumeiropas jānonāk Baltijas valstīs.
“Analīzes ir pieejamas tikai tad, ja ir simptomi. Ģimenes locekļiem, protams, ka nav,” portālam “Delfi” atzina kāda tālbraucēja sieva, kuras vīram pēdējā mēneša laikā viena reisa ietvaros nācies apmeklēt gan Spāniju, gan Itāliju. Viņa norāda, ka laika posms, ko tālbraucēji pavada Latvijā starp reisiem pēdējā laikā ir aptuveni divas diennaktis, tādēļ analīžu nodošanai rindas kārtībā arī nepietiek laika.
Arvien līdz galam neatrisināts ir arī jautājums par tālbraucēju nodrošināšanu ar individuālās aizsardzības līdzekļiem, kas varētu samazināt inficēšanās risku. Sieviete, kuras vīrs strādā vienā no lielākajiem starptautiskajiem kravu pārvadāšanas uzņēmumiem Latvijā, “Delfi” stāsta: “Darba devējs pie izbraukšanas iedeva divas vienreiz lietojamās maskas uz cilvēku, divus cimdu pārus uz cilvēku – vienreizlietojamos, zilos, un 500 gramus dezinfekcijas līdzekļi. Un tas ir neatkarīgi no tā, cik ilgs būs reiss, vai četrpadsmit dienas vai mēnesi. Maskas būtu jāvelk katru reizi pie kraušanās, bet, protams, ka to nedara.”
Vēl cita tālbraucēja sieva, kura jau iepriekš vērsa “Delfi” uzmanību uz riskiem, ar ko nākas saskarties starptautiskajos kravu pārvadājumos nodarbinātajiem, uz jautājumu, vai viņas vīra darba devējs ievēro Satiksmes ministrijas un Autotransporta direkcijas 24. martā izdotos ieteikumus par tālbraucēju nodrošināšanu ar vienreizlietojamām sejas maskām, cimdiem un dezinfekcijas līdzekļiem, atbildēja, ka respiratorus un dezinfekcijas līdzekļus vīram nopirkusi pati: “Nav jautājis darba devējam, lai dod. Ja prasītu, varbūt arī kaut ko iedotu.” Sieviete arī “Delfi” atzina, ka viņas vīram, kam arvien nākas braukt uz Itāliju, tā arī nav izdevies vakcinēties pret pneimokoku infekcijām. Vēl pagājušajā nedēļā viņai Slimību profilakses un kontroles centrā apliecināts – ja cilvēks Latvijā pēc atgriešanās no ārzemēm pavadījis mazāk nekā četrpadsmit dienas, vakcināciju nav iespējams veikt.
Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna uz “Delfi” jautājumu par to, vai par transporta nozari atbildīgās institūcijas ārkārtas situācijas laikā ir veikušas vai plāno veikt pārbaudes par to, kā kravu pārvadāšanas nozares uzņēmumi ievēro rekomendācijas Covid-19 risku mazināšanai, norādīja: “Par ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu atbildība paredzēta gan Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, gan Krimināllikumā. Arī par sanitāri higiēniskās un epidemioloģiskās drošības noteikumu neievērošanu paredzēta gan administratīvā atbildība, gan kriminālatbildība. Administratīvos pārkāpumus šajās lietās izskata un attiecīgi arī kontrolē Valsts policija un Veselības inspekcija.”
Tomēr iekšlietu ministrs Ģirģens pirms nedēļas intervijā “Delfi TV ar Jāni Domburu” atzina, ka policija līdz šim nav pievērsusi uzmanību situācijai kravu pārvadājumu nozarē. “Ja darba devējs spiež darbinieku pildīt darba pienākumus kaut vai bez šiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, tādā gadījumā būtu jāgriežas Valsts darba inspekcijā.” Uz aizrādījumu, ka ārkārtas situācijā Valsts darba inspekcija profilaktiskas pārbaudes neveic, Ģirģens apsolīja aktualizēt šo jautājumu.
Eiropas Transporta darbinieku federācija uzsver, ka transporta uzņēmumu pienākums bez maksas nodrošināt kravu pārvadājumos iesaistītos darbiniekus ar aizsarglīdzekļiem, kas vajadzīgi, lai pasargātos no inficēšanās ar Covid-19, izriet no vairākām Eiropas Savienības direktīvām.
“Business Insider” pagājušajā nedēļā vēstīja, ka kravu pārvadājumos nodarbināto šoferu bažas par risku inficēties ar koronovīrusu ir ļoti aktuālas arī ASV, kur saslimušo skaits turpina pieaugt. Par savām bažām mediju informējuši vairāki simti kravu pārvadājumos nodarbināto. Īpašas raizes viņiem sagādā risks, ka slimības simptomi var parādīties laikā, kad šoferis atrodas tālu no mājām – mediķi atzinuši, ka kravas automašīna noteikti nav uzskatāma par piemērotu vietu paškarantīnai.