Dronu nozarei attīstoties, tie varētu atrast arvien jaunus praktiskos pielietojumus, bet dronu satiksme kļūs arvien intensīvāka, kas ar laiku varētu novest pie tā, ka nozares regulators Civilās aviācijas aģentūra (CAA), ar laiku kļūst līdzīga CSDD, tikai gaisā – tā intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" atzina Latvijas dronu ražotāja "AirDog" vadītājs Agris Ķipurs. Viņš gan bija skeptisks, vai droni varētu kļūt par izplatītu cilvēku transporta līdzekli, jo, viņaprāt, sabiedrība šādos apstākļos justos pārāk nedroši.

Eiropas Savienība (ES) pagājušogad vienojās par bezpilota lidaparātu jeb dronu nozares regulējumu. Regula dronus iedala dažādās tehniskās kategorijās, nosakot katrai kategorijai dažādus nosacījumus lidošanas vietām, augstumam, pilota kvalifikācijai un citiem apstākļiem. Regulas spēkā stāšanās gan vēlāk tika atlikta līdz 2020. gada beigām Covid-19 krīzes dēļ.

Ķipurs, atsaucoties uz regulu, prognozēja, ka atbildības nasta par to, lai droni netiktu izmantoti nelegāliem mērķiem, galvenokārt gulsies uz dronu ražotājiem. Piemēram, tajos būs jābūt iebūvētām sistēmām, kas liegs lidot aizliegtās vietās. "Līdz ar to tu, apstājoties pie Rīgas pils, nevarēsi viņu vairs nemaz augšā dabūt. Tas man liekas ir pietiekami efektīvi, jo sagaidīt, ka visi patērētāji būs atbildīgi un zinās, kā to pareizi darīt, varbūt nav objektīvi," skaidroja Ķipurs.

Viņš pieļāva, ka ar laiku dronu lidošanai varētu izveidoties līdzīgi, kaut varbūt ne tik stingri satiksmes noteikumi kā šobrīd uz ceļiem. Gaisa satiksmi uzraugošā CAA varētu kļūt par sava veida "Ceļu satiksmes drošības direkciju gaisā", kaut, lai tas notiktu būtu jākāpina CAA pašreizējie cilvēkresursi, atzina Ķipurs.

Mazāk stingrs ir regulējums, ko jaunā ES regula attiecina uz droniem, kuri nav aprīkoti ar kameru, marķēti kā rotaļlieta un kuru svars nepārsniedz 250 gramus – Ķipurs skaidroja, ka šis svars noteikts, jo "tanī svarā, ja viņš krīt jebkam virsū, ļoti traģiski tas nevar beigties".

Runājot par jomām, kurās nākotnē dronu tehnoloģijām ir potenciāls atrast plašu pielietojumu, Ķipurs prognozēja, ka izklaides jeb filmēšanas un fotografēšanas dronu tirgus savu lielāko izaugsmi jau ir piedzīvojis, bet tagad kārta pienākusi specifiskām tehniskām funkcijām, piemēram, ar droniem varētu veikt tehnisko apsekošanu tādām vietām, kur cilvēkam grūti piekļūt, piemēram, tilta balstiem. Tikmēr lielākais izaicinājums būšot saprast, vai bezpilota gaisa kuģu tehnoloģija var tikt izmantota arī preču piegādei vai pasažieru pārvadājumos.

"Ir pietiekami daudz šodien uzņēmumu, kas tic, ka ar bezpilota tehnoloģiju palīdzību mēs cilvēkiem iedosim vēl vienu personālā transporta formu, varbūt pat organizētu transporta formu, ļoti daudz naudas tanī tiek investēts. Es ticu, ka vienā vai otrā formā tas pastāvēs, jautājums, vai tas kļūs par plaši lietojamu pārvietošanās veidu. Man personīgi ir šaubas," atzina Ķipurs.

Viņaprāt, cilvēki nespētu sadzīvot ar situāciju, ka viņiem virs galvām notiek intensīva transporta plūsma. "Man grūti iedomāties sabiedrību, kas jūtas komfortabli tādos apstākļos," atzina Ķipurs.

Jāatgādina, ka šā gada pavasarī "AirDog" iegādājās ASV kompānija "Alarm.com", kas nodarbojas ar dažādu tā dēvēto gudro māju drošības risinājumu izstrādi, bet 1. oktobrī "Delfi" ziņoja, ka sākts SIA "AirDog" likvidācijas process. Pilnu interviju ar "AirDog" līdzdibinātāju, vadītāju un tagad arī likvidatoru Agri Ķipuru skatieties šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!