Jau vēstīts, ka piektdien, 21.februārī, FATF lēma Latviju neiekļaut tā dēvētajā naudas atmazgātāju valstu "pelēkajā sarakstā". Nokļūšana šajā sarakstā draudēja Latvijas IKP turpmākajos četros vai piecos gados samazināt pat par 8% - šādu prognozi vēl janvārī izteica finanšu ministrs Jānis Reirs (JV). FATF dalīborganizācijas "Moneyval" eksperti iepriekš 2018. gadā vērtējot Latviju bija konstatējuši, ka desmit no 40 vērtējuma punktiem Latvijas likumdošanā ir būtiski trūkumi, kas apgrūtina cīņu ar naudas atmazgāšanu. Janvārī publicētajā atzinumā vērtējums bija uzlabots visos sliktākajos punktos, kas arī ļāva izvairīties no "pelēkā saraksta".
Lai arī Latvijas vērtējumu FATF naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas standartiem uzlabojies 11 no 40 punktiem, 33 "tehniskajās kategorijās" mūsu valsts likumdošana vērtēta kā tikai "lielākoties atbilstoša" jeb tāda, kurā joprojām nepieciešami uzlabojumi. Nepilnības saskaņā ar "Moneyval" praksi būtu jānovērš trīs gados no sākotnējā izvērtējuma jeb līdz nākamā gada vasarai.
Jautāti, kādēļ šādas nepilnības saglabājušās, diskusijas dalībnieki meta akmeni politiķu dārziņā. "Tas ir jautājums, kur vairāk būtu jautājumi Ministru kabinetam un parlamentam, jo tehnisko atbilstību šeit klātesošie nevar ietekmēt, ja nu vienīgi izdodot savus iekšējus normatīvus, skaidrojumus, vadlīnijas vai ko tādu," skaidroja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa. Viņa uzsvēra, ka Saeimā jau aizpagājušajā nedēļā iesniegts pārskats par to, kādi darbi vēl jāizdara.
Prasību izpildīšana būšot vēl vairāku tuvāko gadu darbs. Znotiņa gan uzsvēra, ka saskaņā ar FATF un "Moneyval" procedūrām, jauna vērtēšana notiks tikai 2023. vai 2024. gadā, līdz ar to līdz nākamajai pārbaudei Latvijai nonākšana naudas atmazgātāju pārmetumu krustugunīs vairs nedraud.
Raidījuma dalībnieki gan - cits tiešāk, cits mazāk tieši - uzsvēra, ka līdz ar "pelēkā saraksta" novēršanu nav pienācis laiks atslābināties. Piemēram, virsprokurors Ostapko norādīja - jau drīzumā var nākties skandināt trauksmes zvanus par to, ka izmeklētāji netiek galā ar lielo naudas atmazgāšanas lietu apjomu. Viņš skaidroja, ka par labu prokuroru vai izmeklētāju, kurš var "vilkt" šādas lietas nepiedzimst, bet gan izaug gadiem ilgā procesā. Ja 2018. gadā ar naudas atmazgāšanas kriminālprocesiem vēl strādājuši tikai 16 prokurori, tad pagājušogad jau 45. "Mēs jūtam, ka arī ar to būs par maz. Ļoti gribētos, ka mēs noturam tos izmeklētājus, kas šobrīd strādā. Kā mēs varam noturēt viņus? Atbilstoši motivēt," uzsvēra prokuratūras pārstāvis, atsaucoties uz gadījumu, kad starp ABLV bankas pārstāvjiem prokuratūrā saticis arī savu bijušo kolēģi, kurš vēl nesen izmeklējis ar šo banku saistītas lietas.
Znotiņa piebalsoja, ka tad, ja tiesībsargājošās iestādes nav labi aprīkotas vai tām trūkst darbinieku, un lietu ir vairāk nekā izmeklētāju, tad rezultāts nebūs labs: "Tad mēs varēsim tikai īsā laika posmā mobilizēties, bet pēc tam visi šie cilvēki iet prom, meklē labākus darbus, vieglākus apstākļus un labāk apmaksātu darbu. Arī FID šo pusotru gadu ir strādājis režīmā, kurš nav normāls. Mēs esam pieraduši strādāt ļoti daudz, ļoti intensīvā režīmā, bet tas nav ilgtermiņa attīstības stāsts. Līdz ar to šobrīd viennozīmīgi tiesībsargājošām iestādēm ir jāprasa, un es ceru, ka tiks dots atbilstošs finansējums, aprīkojums, cilvēkresursi un cieņa pret šiem cilvēkiem."
Uz Dombura jautājumu, kurš tad to visu nedod, ja ne politiķi, Znotiņa atjokoja: "Nu redziet, cik jūs apķērīgs, Dombura kungs!" Viņa norādīja, ka cer – politiķi neatslābs un sapratīs, ka šis process nav tikai atskaitīšanās ārvalstu ekspertiem, bet gan Latvijas pašas ilgtermiņa spēja cīnīties pret naudas atmazgāšanu.
Pilnu diskusijas ierakstu skatieties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
