Vērtējot administratīvi teritoriālās reformas atbilstību Satversmei, Satversmes tiesa vērtēs arī likumdošanas procesu ārkārtas situācijas laikā, proti, to, cik kvalitatīvs bijis Saeimas darbs laikā, kad parlamenta sēdes notika attālināti. To pirmdien, “Delfi TV ar Jāni Domburu” intervijā atbildot uz jautājumu par demokrātijas ierobežojumiem laikā, kad Covid-19 pandēmijas dēļ bija izsludināta ārkārtas situācija, atzina Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele.

“Tas ir viens no metodoloģijas soļiem, vērtējot pamattiesību ierobežojumu – tātad, vai šis teritoriālās reformas likums ir pieņemts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu. Ko tas nozīmē? Tas nenozīmē tikai pareizu parakstīšanu, publicēšanu un izsludināšanu. Tas nozīmē, ka ir jāievēro labas likumdošanas principi,” norādīja Ziemele.

Ārkārtas situācija Latvijā ilga no šā gada 13. marta līdz 9. jūnijam. Neilgi pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas pieci konstitucionālo orgānu vadītāji – Valsts prezidents Egils Levits, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ziemele un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs kopsēdē vienojās par valsts darbības principiem šādā situācijā.

“Ja nepieciešams, tad valsts konstitucionālo orgānu, institūciju, iestāžu un amatpersonu darbības formas ir piemērojamas apstākļiem, ko nosaka ārkārtējā situācija. Tas ietver arī attālināta darba režīmu, cilvēku tiešo savstarpējo kontaktu ierobežošanu, izvērstu darbību elektroniskajā vidē un citus pasākumus, kas iespēju robežās nodrošina to funkciju veikšanu un uzdevumu pildīšanu,” pausts paziņojumā par šiem principiem.

Ārkārtas situācijas laikā Saeimas un valdības sēdes notika attālināti. Saeima uz pirmo klātienes sēdi sanāca tikai šā mēneša sākumā, savukārt Ministru kabineta sēdes arvien notiek attālināti. Plašas diskusijas izraisījušais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums otrajā un arī trešajā, galīgajā lasījumā tika pieņemts jau ārkārtas situācijas laikā. Pēc tā pieņemšanas 10. jūnijā 46 pašvaldību vadītāji kopīgā vēstulē vērsās pie Valsts prezidenta Levita ar aicinājumu likumu neizsludināt. Valsts prezidents likumu tomēr izsludināja, gan norādot, ka “reformas ietvaros noteiktās administratīvās teritorijas nav akmenī iecirstas”.

Pēdējo mēnešu laikā Satversmes tiesa ierosinājusi jau vairākas lietas par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam. Šādus pieteikumus konstitucionālajā tiesā iesniegušas Salacgrīvas, Kandavas, Mazsalacas, Iecavas, Varakļānu, Inčukalna, Carnikavas, Salas, Ikšķiles un Rundāles pašvaldību pieteikumiem.

Visu “Delfi TV ar Jāni Domburu” interviju ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Ziemeli var noskatīties šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!