Pēc Latvijas simtgades filmām un "Dvēseļu putenim" piešķirtā papildus finansējuma, tagad atgriezīsies laiki, kad viss pašmāju kino budžets ir "viena tramvaja vērtībā" un "tas ir nožēlojami" - tā šonedēļ intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" izteicās filmas "Dvēseļu putenis" režisors un producents Dzintars Dreibergs. Viņš un pārējie viesi dalījās idejām, kādiem projektiem tagad būtu jākļūst par pašmāju kino prioritāti. Tās gan bija ļoti dažādas – no vēsturiska eposa par latviešu leģionāriem līdz pasaku filmai bērniem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Filmas “Dvēseļu putenis” galvenās lomas atveidotājs Oto Brantevics kā tēmu, par kuru, viņaprāt, vajadzētu stāstīt nākamajai lielajai vēsturiskajai latviešu filmai, nosauca latviešu leģionu. “Stāsts par latviešu leģionāriem vispārībā netiek stāstīts un latviešu tauta ir diezgan dezinformēta par leģionāru tēmu. Būsim atklāti, leģions cīnījās starptautiskajā skatuvē ienaidnieka, ļauno pusē un arī Kremļa propaganda pašlaik padara mūsu karavīrus, kuri cīnījās par Latviju, par Hitlera atbalstītājiem un par Lielvācijas veidotājiem. Un es bieži redzu, ka jauniešiem ir līdzīga attieksme pret leģionāriem,” savu ideju pamatoja Brantevics.

Brantevicam piebalsoja arī filmas “Dvēseļu putenis” militārais konsultants Ziedonis Ločmelis. Viņš gan uzskaitīja arī virkni citu ideju, kurām varētu pievērsties pašmāju kinematogrāfi, tostarp barikāžu laiks un mūsdienu armija. “Par džekiem, kas tagad – kāpēc viņi brauc, ko viņi tur dara,” norādīja atvaļinātais Latvijas armijas štāba virsseržants. Ločmelis pats ir dienējis Irākā, kur arī ticis ievainots. Vēl cita ideja, kuru viņš jau esot apspriedis ar Dreibergu ir, ka būtu jāuztaisa “normāla pasaku filma bērniem”.

Jau vēstīts, ka “Dvēseļu putenis” šobrīd kļuvis par kinoteātros skatītāko latviešu filmu kopš pieejama šāda statistika. To noskatījies jau gandrīz ceturtdaļmiljons skatītāju, par aptuveno 40 000 apsteidzot līdzšinējo rekordisti – filmu “Rīgas sargi”. Filma veidota pēc Aleksandra Grīna romāna motīviem un stāsta par latviešu strēlnieka Artūra Vanaga gaitām Pirmajā pasaules karā un tam sekojušajās Latvijas brīvības cīņās.

“Dvēseļu putenis” saņēmis ievērojamu valsts atbalstu. Saskaņā ar Nacionālā kino centra interneta vietnē pieejamo informāciju - 1 370 572 eiro. Dreibergs gan brīdināja, ka ar to arī latviešu kino renesanse varētu noslēgties. “Mēs tagad “laimīgi” atgriežamies budžetā, kas ir uz visām mākslas, animācijas, dokumentālajām filmām viena tramvaja vērtībā. Un tas ir nožēlojami,” uzsvēra režisors. “Brīdī, kad mēs redzam, ko kino var izdarīt un cik šie stāsti ir svarīgi, par kādu renesansi mēs varam runāt? Mēs runājam par dažiem trakajiem, kas mēģinās neskatoties ne uz ko kino taisīt.”

Kādiem projektiem pats varētu pievērsties nākotnē Dreibergs pagaidām neatklāja. Viņš gan uzsvēra, ka būtu jāmaina sistēma, kā valsts finansējums tiek izdalīts filmu projektiem, lai vismaz reizi divos gados varētu tapt kāds nozīmīgs vēsturisks darbs. “Vēsturisku par to klasisko (finansējumu-red.) neizveidosi. Līdz šim to taisīja (Andrejs -red.) Ēķis savā trakumā, tagad viņš ir pārgājis uz citām filmām. Man liekas ir vajadzīga vēl viena pozīcija, kas ļauj izstāstīt arī Latvijai nozīmīgus (stāstus -red.),” skaidroja Dreibergs.

Visu “Delfi TV ar Jāni Domburu” sarunu ar “Dvēseļu puteņa” radošo komandu – režisoru Dreibergu, galvenās lomas atveidotāju Oto Brantevicu, kā arī aktieriem Mārtiņu Vilsonu un Ziedoni Ločmeli var noskatīties šeit.

Tags

Dzintars Dreibergs Dvēseļu putenis Oto Brantevics
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form