Nākamā gada sākumā – 11. vai 12. janvārī, kad tradicionāli piemin Ziemassvētku kaujas, Valgundes pagasta Silenieku brāļu kapos plānots pārapbedīt šajās kaujās kritušos strēlniekus, šodien “Delfi TV ar Jāni Domburu” diskusijā par kritušo karavīru meklēšanu pastāstīja meklēšanas vienības “Leģenda” vadītājs Tālis Ešmits.

Šā gada janvārī Silenieku kapos tika pārpbedīti 68 Ziemassvētku kaujās krituši karavīri, kuru mirstīgās atliekas pērnruden atrastas latviešu strēlnieku uzbrukuma sektorā Ložmetējkalnā. Identificēt gan izdevies tikai divus kritušos.

Vēsturnieku aplēses liecina, ka laika posmā no 1915. līdz 1917. gadam Pirmajā pasaules karā cīnoties Krievijas Impērijas armijas latviešu strēlnieku bataljonos krituši aptuveni 10 tūkstoši strēlnieku, bet, cīnoties Krievijas pusē visās frontēs kopumā kritušo latviešu karavīru skaits varētu sasniegt pat 35 tūkstošus.

Savukārt Latvijas Neatkarības karā krita aptuveni trīsarpus tūkstoši Latvijas armijas karavīru un vairāki simti Igaunijas armijas karavīru.

Līdz šim mūsu valsts teritorijā apzinātas 205 vācu armijas kritušo kapsētas, kā arī ir ziņas par aptuveni 10 iznīcinātām kapsētām.

Latvijas Neatkarības karā Latvijas armija zaudēja 3488 kritušos un no ievainojumiem mirušos. Igaunijas armija Latvijas teritorijā zaudēja vairākus simtus kritušo, somu brīvprātīgie - 34, Lietuvas armija - 60, Polijas armija - vairāk nekā 600 kritušos. Lielinieku pusē kritušo skaits nav zināms.

Otrajā pasaules karā saskaņā ar šī brīža aplēsēm, Latvijā krituši apmēram 180 000 sarkanarmieši, bet nometnēs miruši aptuveni 300 000 karagūstekņu. Latvijas teritorijā ir apzinātas 346 sarkanarmiešu kapsētas, un kopš 1944. gada pārapbedīti aptuveni 160 000 karavīru.

Tiek lēsts, ka vācu armija Otrā pasaules kara laikā Latvijas teritorijā zaudēja aptuveni 100 000 karavīru un karagūstekņu. Pašlaik zināmas 13 vācu armijas kapsētas, un kopš 1996. gada pārapbedīti aptuveni 60 000 karavīru.

Ziemassvētku kaujas starp vācu 8. armijas daļu un krievu 12. armijas daļu, kuras sastāvā cīnījās astoņi latviešu strēlnieku pulki norisinājās laika posmā no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila jeb no 1917. gada 5. līdz 11. janvārim pēc jaunā stila.

Visu “Delfi TV ar Jāni Domburu” diskusiju varat noskatīties šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!