Diskusijā piedalījās Golubeva, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV), Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks, ģenerālis Ivars Ruskulis, Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas vecākā juriste Baiba Kiršteina, Latvijas Cilvēktiesību centra jurists Edgars Oļševskis un biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" dibinātājs Egils Grasmanis.
Jau vēstījām, ka diskusijā amatpersonas un nevalstisko organizāciju pārstāvji skaidrojās, kā tieši pazuduši 83 migranti, kuri ilgstoši uzturējās robežjoslā. Golubeva arī skaidroja, ko tieši saprot ar humanitāriem apsvērumiem, kuru dēļ atsevišķi migranti tomēr ielaisti Latvijā.
Tāpat ziņojām, ka Afganistānas notikumu dēļ netiek izslēgta migrantu plūsmu palielināšanās, tomēr robežsardzei šobrīd nav konkrētu vadlīniju, kā rīkoties dažādās situācijās.
Vēstīts arī, ka žurnālistus robežjoslā tomēr varētu ielaist, bet, kad tas varētu notikt pagaidām netiek atklāts. Kā pamatojumu pašreizējam liegumam robežsardze piesauc arī savu Baltkrievijas kolēģu iespējamo “psihisko nenoturību”.
Piedāvājam iepazīties ar diskusijas spilgtākajam epizodēm:
Iekšlietu ministre skaidroja, ka starp Latviju un Baltkrieviju nav neitrālas zemes, tādēļ migranti, kuri uzturas robežjoslā tehniski vienmēr atrodas vienā vai otrā valstī – 04:21.
Oļševskis norādīja, ka zinot, kurš patvēruma meklētāju vārdā vērsies pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) – tā esot kāda persona, kam Latvijas nākotne nav vienaldzīga – 18:40.
Viņš arī aizrādīja, ka kaut ECT pagaidu noregulējuma pieņemšanas brīdī robežjoslā esošie migranti nodrošināti ar pārtiku, to darījušas nevalstiskās organizācijas, nevis valsts iestādes – 23:38.
Amatpersonas kategoriski noliedza, ka migrantu pazušana no robežjoslas varētu būt koordinēta ar Baltkrievijas iestādēm – 26:31.
Oļševskis arī norādīja, ka Eiropas Savienībā vidēji katrs trešais irākietis, kurš pieprasa patvērumu, to arī saņem, jo pirmajā instancē tiek atzīts, ka viņam tas pienākas – 48:13.
Jautāta par iespēju, ka irākiešu izcelsmes migrantiem varētu tikt piešķirtas tranzītpases, lai atgrieztos dzimtenē, Kalniņa-Lukaševica norādīja, ka juridiski šāds dokuments nemaz nepastāv – 01:01:45.
Golubeva solīja, ka pagaidu žoga izbūve uz Latvijas un Baltkrievijas robežas sāksies septembra vidū – 01:10:24.
Kaut šobrīd ārkārtējā situācija pierobežas novados izsludināta līdz 10. novembrim, šobrīd esot pārāk daudz dažādu apstākļu, kas šo termiņu var ietekmēt. Ja migrantu plūsma aptrūks, tad ārkārtas situāciju arī nebūs jāpagarina, skaidroja Golubeva – 01:30:09.