Atbildes sniedz LMT prezidents Juris Binde
Kas, jūsuprāt, ir vispārējas digitālās transformācijas galvenie izaicinājumi nākamajā gadā un tuvākajā nākotnē?
Eiropas Savienības līmenī ir izvirzīti mērķi, kas ir apzīmēti ar kodu "Digitālais kompass". Tas paredz četrus galvenos attīstības virzienus – prasmes, infrastruktūru, uzņēmējdarbību, pārvaldību (kas galvenokārt ietver publiskos pakalpojumus). Tas ir ļoti apjomīgs un ambiciozs mērķu kopums, un katrā no "Digitālā kompasa" virzieniem ir virkne veicamo darbu. Jāveicina digitālās prasmes Latvijas sabiedrībā, jāveido tehnoloģiskā infrastruktūra, kas būtu droša, ilgtspējīga un nodrošinātu platjoslas interneta ātrumu vismaz 100 megabiti sekundē ar mērķi 2030. gadā sasniegt pārraides ātrumu viens gigabits sekundē.
Tāpat ir jāveido dažādi tehnoloģiju pārklājumi – gan fiksēto optisko kabeļu, gan arī 5G tīkla pārklājumi apdzīvotās vietās un gar galvenajām transporta maģistrālēm. Savukārt uzņēmējdarbības jomā digitālās transformācijas virsmērķis ir uzņēmumu konkurētspējas un produktivitātes veicināšana. Tas ir iespējams, izmantojot dažādus tehnoloģiskos risinājumus – gan mākslīgo intelektu, gan lielos datus. Visbeidzot, pārvaldības jomā (kur Latvija patlaban ir samērā labā situācijā) e-pakalpojumus ir nepieciešams veidot viegli, ērti un adaptīvi lietojamus, lai saziņa starp iestādēm, iedzīvotājiem un uzņēmumiem būtu iespējami visaptveroša.
Kā digitālā transformācija notikusi jūsu pārstāvētajā uzņēmumā?
LMT kā tehnoloģiju uzņēmums pilnībā izprot digitālās transformācijas nozīmi, un mūsu uzņēmumā tā noris pastāvīgi. Tas ir ilgstošs process, kas tiek īstenots jau vairāk nekā 10 gadus. Primāri tas ir saistīts ar atbilstošas tehnoloģiskās vides un vienotu informācijas sistēmu izveidošanu, kurā uzņēmums realizē lielāko daļu vadības procesu, izmantojot datubāzes modeļus un informācijas apstrādes tehnoloģijas, lai sagatavotu materiālu lēmumu pieņemšanai.
Lielākie paveiktie darbi ir saistīti ar klientu apkalpošanas procesu automatizāciju. Piemēram, esam nodrošinājuši, ka iespējami daudz darbību ar sev nepieciešamajiem pakalpojumiem, pieprasījumiem vai informācijas saņemšanu klienti var veikt tieši digitālajā vidē. Tāpat ir ieviesta arī klientu iesniegumu apstrāde, izmantojot mākslīgo intelektu, un arī atbildes e-pasti par standarta risinājumiem tiek ģenerēti automātiski.
Ko esam secinājuši teju desmit gadu laikā un ko varam arī attiecināt uz aizvadītajiem gadiem pandēmijas zīmē – pasaules digitalizācija ir nemitīgā kustībā, mūsu klienti šo gadu laikā ir apguvuši izcilas digitālās prasmes, būtiski ir mainījušies viņu iepirkšanās paradumi. Viens no mūsu lielajiem uzdevumiem tuvākajā nākotnē ir radīt jaunu e-komercijas platformu, kas apvieno gan mājaslapu, gan e-veikalu un Mans LMT lietotni, tātad – gan iepirkšanās, gan pakalpojuma administrēšanas procesus un arī visu informāciju par LMT pakalpojumiem un iespējām.
Vērtējot pasaules mērogā, kā Latvijas uzņēmumiem sokas ar pašu jaunāko tehnoloģiju apgūšanu un ieviešanu?
Domāju, ka ir virkne uzņēmumu (lielākoties tie ir lielie un arī vidējie uzņēmumi ), kas ļoti veiksmīgi darbojas ar jaunākajām tehnoloģijām, piemēram, virtuālās un papildinātās realitātes projektiem. Tāpat ļoti veiksmīgs ir vairāku uzņēmumu darbs mākslīgā intelekta laukā. Zināmākais no tiem ir Latvijas uzņēmums "Tilde", kuram ir viena no labākajām mazo valodu tulkošanas sistēmām un programmatūrām pasaulē. Mums Latvijā ir ļoti labas iestrādnes, lai būtu starp labākajiem tehnoloģiju apgūšanas jomā pasaulē. Varbūt esam nepamatoti kautrīgi un reizēm arī nemākam savus sasniegumus eksponēt plašākai pasaulei, bet potenciāls Latvijai ir ārkārtīgi liels. To apliecina arī sasniegumi eksporta jomā.
Kā veicināt Latvijas uzņēmēju un vispārēju sabiedrības izpratni par digitālo tehnoloģiju nepieciešamību biznesa un Latvijas ekonomikas izaugsmē? Kāds valsts vai Eiropas atbalsts būtu nepieciešams digitalizācijas veicināšanai uzņēmumos?
Svarīgākā lieta, protams, ir izglītība. Ir jārada izpratne par to, ka digitālās tehnoloģijas sniedz iespēju uzlabot uzņēmumu konkurētspēju un produktivitāti. Daudziem uzņēmumiem šī doma ir skaidra, bet izskan dažādi iemesli, kādēļ digitālās tehnoloģijas un risinājumi tomēr netiek ieviesti. Viens no tiem ir resursu trūkums. It sevišķi tas attiecas uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo tiem trūkst gan zināšanu, gan līdzekļu. Bieži tiek minēts, ka tas ir dārgi, trūkst speciālistu. Tajā pašā laikā jāsaprot, ka vai nu uzņēmums pāries kvantitatīvi un kvalitatīvi jaunā līmenī, vai arī pēc kāda laika vienkārši beigs savu pastāvēšanu. Uzskatu, ka resursu trūkums ir risināms ar dažādiem atbalsta mehānismiem, kas ietver gan izglītību un digitālo pratību par digitālajām tehnoloģijām, gan finansiālo atbalstu, ko iespējams nodrošināt ar valsts un Eiropas finanšu instrumentu palīdzību.
Kā vērtējat kiberdrošības situāciju Latvijā, un cik liela uzmanība šim jautājumam tiek piešķirta jūsu pārstāvētajā uzņēmumā?
Kiberdrošības jautājumi ir aktuāli jau ilgāku laiku. Īpaši svarīgi tie kļuva 2014. gadā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un Krimas aneksijas. Kiberdrošība ir izvirzīta kā prioritāte īpaši lielajiem uzņēmumiem un valstiski nozīmīgām iestādēm, kurām uzbrukumu skaits ir pieaudzis pat tūkstošiem reižu. Pagaidām šos uzbrukumus ir izdevies atvairīt, bet, protams, tā ir bezgalīga cīņa, atslābt nedrīkst.
Reaģējot uz arvien pieaugušo kibernoziedzības apdraudējumu, tostarp Ukrainas karā pielietotajiem hibrīdkara un dezinformācijas paņēmieniem, LMT, izmantojot arī Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV DNS ugunsmūra funkcionalitāti, šogad radīja jaunu interneta drošības risinājumu "LMT Interneta sargs". Pakalpojums ir pieejams LMT klientiem, pasargājot gan datoru, gan viedierīču lietotājus no ļaunatūras, datorvīrusiem, krāpnieciskām vietnēm un nevēlama satura.
Ja skatāmies uz kiberdrošību plašākā mērogā, jāsaprot, ka vitāli svarīgi ir ne tikai tehniskie līdzekļi, bet arī jau minētās digitālās prasmes un kiberdrošības pratība. Diemžēl lielākoties izdevušos uzbrukumu veiksme ir atkarīga no cilvēciskā faktora, tāpēc ir aktīvi jāturpina izglītot sabiedrību par kiberdrošības jautājumiem.