Signe Bāliņa: Vienota pārvaldība – pamats pārdomātai digitālai transformācijai

Digitālās tehnoloģijas ieņem nozīmīgu lomu ikviena cilvēka un organizācijas dzīvē. Lai veicinātu to ilgtspējīgu un efektīvu izmantošanu, Eiropa ir izstrādājusi digitālās desmitgades stratēģiju jeb digitālo kompasu, kas balstās četros virzienos – infrastruktūra un pārvalde, prasmes un uzņēmējdarbība. Latvijai ir jāstrādā pie visu kompasa virzienu attīstības, lai sniegtu iedzīvotājiem jaunas iespējas sevis pilnveidošanā, veicinātu uzņēmumu digitālo transformāciju, drošas un ilgtspējīgas digitālās infrastruktūras attīstību un publisko pakalpojumu digitalizāciju. Jaunajai valdībai ir jāveido vienots valsts digitalizācijas pārvaldības modelis IKT jomas izaugsmes un attīstības veicināšanai un digitālās transformācijas mērķu sasniegšanai.

Ir nepieciešama pārdomāta valsts politika infrastruktūras izveides un attīstības atbalstam, izstrādājot sakaru infrastruktūras attīstības un ieviešanas principus, realizējot tos praksē, kā arī nodrošinot tehnoloģiski neitrālas prasības. Kā prioritāti jādefinē sasniedzamo gala lietotāju skaitu un datu pārraides ātrumu un kvalitāti. Digitālās desmitgades mērķi paredz, ka līdz 2025. gadam iedzīvotājiem ir pieejams ātrgaitas interneta pārklājums ar vismaz 100 Mbit/s ātrumu (ar iespēju ātrumu palielināt līdz 1 Gbit/s). Savukārt līdz 2030. gadam digitālās desmitgades mērķis ir nodrošināt, ka ir pieejama gigabitu savienojamība. Šī mērķa sasniegšanā ir jābūt sistēmiskai pieejai, nosakot precīzi izmērāmu mājsaimniecību skaitu, kas tiks savienotas ar ātrgaitas platjoslas tīklu konkrētā laika periodā.

Projektos, kas realizēti ar valsts atbalstu neatkarīgi no tehnoloģiskā risinājuma (vidējā jūdze, pēdējā jūdze, 5G u.c.), jānodrošina līdzvērtīgas infrastruktūras koplietošanas tiesības visiem elektronisko sakaru operatoriem. Konkurencei jābūt vienlīdzīgai, nosakot identiskas prasības tīkla būvniecībai ar valsts atbalstu un privātajiem projektiem.

Ir jāpanāk ērta un vienkārša publisko pakalpojumu saņemšana, kas pieprasa minimālu gala lietotāja iesaisti. Īstenojot digitālo transformāciju, jābūt vienotam procesam ar vienotu pārraudzību un pārvaldību visās jomās. Viens no mērķiem līdz 2030. gadam ir panākt, ka 95% saziņas starp iestādēm, kā arī ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem notiek elektroniskajā vidē. Lai šo mērķi sasniegtu, ir jāņem vērā digitālās transformācijas labā prakse, jāveido efektīvāki procesi, mērot starprezultātus un labojot kļūdas. Valstij ir jāseko digitālās transformācijas investīciju efektivitātei, sekmējot uz ilgtspējīgu tehnoloģisko attīstību vērstu, ekonomiski pamatotu un prasībām atbilstošu rezultātu sasniegšanu, nodrošinot labu pārvaldību un godīgu konkurenci. Tāpat ir būtiski īstenot vienotu IKT attīstību visos Latvijas reģionos.

Viena no jomām, kurā ir nepieciešama vienota digitālā transformācija, ir izglītības sistēma: vienoti skolu IT resursu un datu pārraides risinājumi, vienoti skolām nepieciešamie minimālie kritēriji (datu pārraides ātruma prasības, skolu tehnisko IT resursu, drošības, uzturēšanas prasības skolu iekšējo tīklu modernizēšanā, infrastruktūras apkalpošanā, vienots skolu IT atbalsta dienests, monitorings).

Jānodrošina pieeja pasaules labākajam izglītības saturam visos izglītības posmos, īstenojot dažādu izglītības un zinātnes jomu satura lokalizāciju un izmantošanu latviešu valodā. Šāda pieeja ļautu Latvijas skolu un augstskolu pasniedzējiem integrēt pasaules labāko mācību praksi un saturu savās dažādu priekšmetu mācību stundās un studiju kursos, atbalstot kvalitatīvu kompetencēs balstīta izglītības procesa ieviešanu skolās un uz izcilību orientētas augstākās izglītības programmas.

Uzņēmumu konkurētspējas veicināšanā kritiski svarīga ir procesu automatizācija un digitalizācija. Uzņēmējiem ir jārada izpratne, kādu ieguvumu dod mākoņdatošanas, lielo datu un mākslīgā intelekta risinājumu ieviešana uzņēmējdarbības ikdienas procesos. Līdz šim statistika nav iepriecinoša: 2021. gadā tikai 9% uzņēmēju izmantoja lielo datu risinājumus, 18% izmantoja mākoņpakalpojumus un 21% – mākslīgā intelekta risinājumus. Balstoties uz digitālās desmitgades mērķiem, ir jāsasniedz līmenis, ka 75% uzņēmumu izmanto šos risinājumus. Tas nav pašmērķis, tas saglabās un ļaus celt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju Eiropas mērogā.

Uzņēmumu digitalizācijas sekmēšanai ir svarīgs valsts atbalsts, normatīvā regulējuma pilnveide mākslīgā intelekta un autonomu sistēmu jomā, kā arī digitālās transformācijas ceļa kartes izveide uzņēmumiem. Tāpat svarīga ir atbalstoša vide jaunuzņēmumu un tehnoloģiju inovāciju uzņēmumu dibināšanai un stimulēšanai.

Lai Latvija spētu pietuvoties Eiropas līmeņa konkurētspējai, ir nepieciešams mērķtiecīgs darbs pie sabiedrības digitālās pratības stiprināšanas. Kaut gan arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju ikdienā veic dažādas darbības tiešsaistē, kopumā izpratne par digitālajiem procesiem, tostarp drošību virtuālajā vidē, ir salīdzinoši zema. Atbilstoši Eiropas digitālā kompasa virzieniem, viens no mērķiem ir līdz 2030. gadam panākt, ka 80% Latvijas iedzīvotāju ir digitālās pamatprasmes. 2022. gadā digitālās pamatprasmes bija 51% iedzīvotāju. Lai varētu sasniegt izvirzīto mērķi, digitālo prasmju apguve jāsāk jau skolās. Svarīgs ir uz kompetencēm balstīts mācību process visos izglītības līmeņos, kas nodrošina līdzsvarotu eksakto (STEM) un humanitāro izglītību visiem vispārizglītojošo skolu audzēkņiem. Būtiska ir arī digitāli attīstīta vide gan skolās, gan augstskolās. Tāpat ir nepieciešams turpināt jau aizsākto diskusiju par STEM liceja izveidi Latvijā.

Līdz ar digitalizācijas attīstību pieaug arī nepieciešamība pēc IKT speciālistiem. 2020. gadā IKT speciālisti veidoja 3,7% no kopējā Latvijā nodarbināto skaita, taču līdz 2030. gadam mērķis ir sasniegt 100 tūkst. IKT speciālistu jeb 5% no kopējā nodarbināto skaita. Ir jāskaidro eksaktās izglītības nozīme turpmākās karjeras gaitā, veicinot skolēnu interesi par dabaszinātnēm un IKT profesijām. Līdztekus IKT mācību programmām ir jādomā arī par citām mācību programmām, kas to veicinās, piemēram, finanšu pratības mācību. Lai šādu programmu saturu padarītu vērtīgu, būtu lietderīgi tulkot un adaptēt dažādus jau gatavus materiālus no globālās digitālās zināšanu krātuves un resursiem, kas ir augstā kvalitātē.

Tāpat arī nevar aizmirst par mūžizglītību un speciālistu prasmju pilnveidošanu. Ir jāstrādā pie efektīvas speciālistu pārkvalifikācijas, kur svarīga loma ir arī valsts atbalstam mācību infrastruktūrai un izglītības procesu digitālajai transformācijai.

Nozīmīga ir arī latviešu valodas bagātināšana un ilgtspējas nodrošināšana, veicinot mākslīgā intelekta valodu tehnoloģiju attīstību un lietojumu arī latviešu valodā. Tieši valodu tehnoloģijām – mašīntulkošanai, runas atpazīšanai un balss sintēzei, kā arī citām dabīgās valodas apstrādes tehnoloģijām – ir liela nozīme iekļaujošas sabiedrības veidošanā, nodrošinot dažādu sabiedrības grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām, piekļuvi informācijai, zināšanām un e-pakalpojumiem.