Atbildes sniedz Uldis Tatarčuks, "Tet" galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs
Kas, jūsuprāt, ir vispārējas digitālās transformācijas galvenie izaicinājumi nākamajā gadā un tuvākajā nākotnē?
Digitālā transformācija ir veids, kā ar tehnoloģiju palīdzību gudrā veidā varam padarīt sava uzņēmuma pakalpojumus ērtākus un draudzīgākus gan klientu, gan uzņēmuma darbinieku pusē. Lielākais izaicinājums balstās uzņēmumu spējā pielāgoties, lai šīs modernās tehnoloģijas izmantotu un celtu savu pakalpojumu konkurētspēju. Uzņēmumi, kas šīs iespējas izmantos, iegūs, savukārt tie, kuri neizmantos – būs zaudētāji.
Kā digitālā transformācija notikusi jūsu pārstāvētajā uzņēmumā? Kas bijuši lielākie darbi 2022. gadā?
Ar digitālās transformācijas palīdzību esam veikuši mūsu biznesa procesu automatizāciju un padarījuši klientiem ērtāku pieeju mūsu pakalpojumiem. Piemēram, esam paplašinājuši pašapkalpošanās iespējas un uzlabojuši vidi, kurā klients pats var izdarīt svarīgas izvēles attiecībā uz mūsu servisu – pārskatīt rēķinus, izvēlēties citus pakalpojumus, mainīt interneta ātrumu u.c. Esam arī pilnveidojuši arī darbinieku pieredzi. Digitālā transformācija jau šobrīd ļāvusi ievērojami samazināt pakalpojumu apstrādes laiku, uz pusi saīsināt jaunu produktu, tostarp arī akciju ieviešanas laiku, kā arī ievērojami paātrināt piegādi plašām IT izmaiņām, kā arī ne mazāk svarīgi, daudz efektīvāk aizsargāt uzņēmuma lielākās vērtībās – datus.
Vērtējot pasaules mērogā, kā Latvijas uzņēmumiem sokas ar pašu jaunāko tehnoloģiju apgūšanu un ieviešanu?
Latvijas uzņēmumi salīdzinoši labi apgūst jaunas tehnoloģijas, tomēr situācija ir atšķirīga dažādās jomās. Neskatoties uz to, ka salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijai jaunāko tehnoloģiju apgūšanā un ieviešanā ir vēl kur tiekties, redzam, ka valsts biznesa vidē arvien plašāk tiek izmantoti mākoņpakalpojumi – gada laikā ir vērojams pieaugums par 8 procentpunktiem, 2021. gadā sasniedzot 29% atzīmi, liecina "Eurostat" dati. Arī starp mūsu klientiem, kas izmanto "Tet" datu centru un mākoni, ir vērojama izaugsme – gada laikā pieprasījumu skaits ir dubultojies, bizness audzis par 21%. Tāpat aug pieprasījums pēc IT drošības risinājumiem. Šīs būs tās jomas, kurās varēsim attīstīties un strādāt daudz gudrāk.
Kā veicināt Latvijas uzņēmēju un vispārēju sabiedrības izpratni par digitālo tehnoloģiju nepieciešamību biznesa un Latvijas ekonomikas izaugsmē?
Ir ļoti svarīgi, ka notiek komunikācija gan no dažādu valsts struktūrvienību puses, rādot piemēru un digitalizējot valsts pakalpojumus, gan arī no nozares pārstāvjiem, kas piedalās skaidrošanas procesā, izglītojot arī mazos un vidējos uzņēmumus par digitālās transformācijas ieguvumiem. Arī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) ikgadējā konference ir veids, kā šo vispārējās sabiedrības izpratni mēs varam kopīgi veicināt.
Kāds valsts vai Eiropas atbalsts būtu nepieciešams digitalizācijas veicināšanai uzņēmumos?
Ir nepieciešams gan kompensējošs Eiropas atbalsts, gan arī centralizēta valsts pieeja, kas nodrošina gan šo skaidrojošo procesu, gan arī finansiālo atbalstu grantu veidā. Tas sniegtu iespēju uzņēmumiem izmantot tehnoloģijas, kas savukārt nodrošinātu straujāku izaugsmi un ļautu pietuvoties Skandināvu līmenim, kuri šajā ziņā ir līdera pozīcijās. Grantu programmām būtu jābūt vērstām uz digitalizāciju, nodrošinot atsekojamību un skaidri definētus rezultātus, lai uzņēmumi to izmantotu efektīvi.
Kā vērtējat kiberdrošības situāciju Latvijā, un cik liela uzmanība šim jautājumam tiek piešķirta Jūsu pārstāvētajā uzņēmumā?
Šobrīd kiberdrošības situācija Latvijā ir stabila. "Tet" tā ir viena no nozīmīgākajām prioritātēm. Kā liecina statistika, šogad Latvija ir piedzīvojusi intensīvākos kiberuzbrukumu viļņus vēsturē, kas saistīti ar ģeopolitisko situāciju un Latvijas politiskajiem lēmumiem atbalstīt Ukrainu. Pieaugot uzbrukumu intensitātei, esam palielinājuši darbinieku skaitu, kas strādā 24 stundas diennaktī, lai spētu nosargāt gan valsts, gan uzņēmēju IT drošību. Mums ir ļoti spēcīgs monitoringa centrs, kas spēj reaģēt uz visiem notikumiem un informēt par to atbilstošos ekspertus. Vienlaikus aicinām arī citus uzņēmumus laikus parūpēties par savu datu drošību, rezerves kopiju izvietošanu un digitālo aizsardzību arī savu darbinieku dators, jo kad būs noticis uzbrukums – būs jau par vēlu.