Juris Pūce: Cenu kāpuma dēļ pensiju indeksācija jāveic jau jūlijā
Foto: Juris Pūce

Straujo cenu kāpumu izjūt ikviens no mums, bet tas pagaidām vēl tikai "uzņem apgriezienus", tomēr vissāpīgāk tas skar un skars maznodrošinātos Latvijas cilvēkus. Jo zemāki ienākumi, jo jūtamāks ir katrs papildu eiro, kas jāiztērē pārtikas veikalā, aptiekā vai maksājot par apkuri un silto ūdeni. Tāpēc pensiju indeksāciju nevajag atlikt līdz rudenim, tā jāveic jau vasarā – neviens nevar līdz septembrim palēlināt cenu celšanos, tāpēc nav arī jāvilcinās ar atbalsta mehānisma ieviešanu, kas nosegtu kaut daļu no pieaugušajiem rēķiniem un izmaksām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vispirms mums ir jāpalīdz tiem cilvēkiem, kuri cenu kāpumu izjūt un izjutīs vissāpīgāk, proti, cilvēkiem ar viszemākajiem ienākumiem. Runa ir ne tikai vecuma pensiju saņēmējiem, bet arī par invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem un cilvēkiem, kuri saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstus. Šiem cilvēkiem nav nekādu citu ienākumu, viņu ienākumi ir fiksēti un atkarīgi no valsts (arī – pašvaldībām). Attiecībā uz vecuma pensijām valstij ir jau vasarā – no 1. jūlija – jāindeksē pensijas, kaut arīlikums pensiju indeksāciju paredz veikt tikai 1. oktobrī.

Labklājības ministrija ir informējusi par ieceri izmaksāt maznodrošinātajiem vienreizēju pabalstu, taču ātrāka indeksācija būtu efektīvāks veids kā palīdzēt šiem cilvēkiem, jo tā ātrāk pieaugtu viņu regulārie ikmēneša ienākumi. Vienreizējs pabalsts būtu labs instruments, lai kompensētu kādu negaidītu, pēkšņu cenu lēcienu kādai preču grupai, taču šobrīd, kad cenas pieaug visam, ir vajadzīgs visaptverošs veids, kas ļautu pacelt ikmēneša ienākumus trūcīgākajiem ļaudīm.

Runājot par indeksācijas apmēru vecuma pensijas saņēmējiem, manuprāt, runa varētu būt par 12%–13%, kas ļautu kaut nedaudz "slāpēt" cenu kāpumu. To ir būtiski paveikt iespējami drīz, jo cilvēki ar maziem ienākumiem cenu kāpumu izjūt paši pirmie un izjūt vissāpīgāk. Gluži vienkārši tāpēc, ka pirmās nepieciešamības lietas – pārtika, apkure, medikamenti – viņu ienākumos aizņem vislielāko (ja ne visu) daļu.

Otra lieta, ar ko jāvirzās uz priekšu straujāk un mērķtiecīgāk, ir garantētā minimālā ienākumu sliekšņa paaugstināšana trūcīgo un maznodrošināto cilvēku ienākumiem (runa ir par pabalstu saņemšanu). Esmu pārliecināts, ka palielinoties inflācijas spiedienam, valstij ir jāpalielina pieejamie pabalstu apmēri ātrāk, nekā tas izskanējis publiski – ar 2023. gada sākumu. To vajadzētu darīt jau līdz ar apkures sezonas sākumu 1. oktobrī, protams, paredzot līdzekļus, kas pašvaldībām atvieglos sociālo saistību uzņemšanos, jo tās būs lielas papildus izmaksas.

Ir jāizšķiras, līdz kādam apmēram būtu jānodrošina garantētais minimālais ienākums maznodrošinātajiem un trūcīgām personām. Te būtu jāpiemēro atbilstoši koeficienti, kas ļautu saņemt atbalstu arī strādājošām trūcīgākām personām. Šis ir veids, kā palīdzēt visiem trūkumā un grūtībās nonākušajiem cilvēkiem, ne tikai pensionāriem, ne tikai tiem, kuri nestrādā un saņem kādu pabalstu.

Būtiski apzināties, ka cenu kāpums Latvijā ir saistīts ar ārējiem faktoriem – enerģijas un pārtikas izejvielu, minerālmēslu, būvmateriālu, transporta pakalpojumu un citu produktu un pakalpojumu cenu pieaugumu. Nav izslēgts, ka šogad sasniegsim 15% lielu inflāciju, tāpēc klasiskā metode inflācijas mazināšanai, samazinot kādu patēriņa nodokļa daļu, nav šobrīd aktuālākais instruments. Iespējams, pie diskusijas par nodokļiem būs vēl jāatgriežas, taču šā brīža prioritāte ir cilvēki ar zemiem ienākumiem, kuriem nav iespējams no kā atteikties, lai samazinātu ikdienas tēriņus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form