Projektu atbalsta
Sponsor Logo
dziesmā, dejā līdz ausīm
Nebēdāju Dziesmu svētkus virtuāli notiekam!
DZIESMĀ, DEJĀ LĪDZ AUSĪM
Nebēdāju Dziesmu svētkus virtuāli notiekam!
Dziesmu svētkus rada cilvēki. Viņu mīlestība uz dziesmu un deju ļauj tradīcijai turpināties, lai tur vai kas. Tādu aizrautīgo Dziesmu un deju svētku varoņu ir daudz visā Latvijā. To svinot un cerot iedvesmot darīšanai un grūtību pārvarēšanai arī citus, Dziesmu un deju svētku lieldraugs "Swedbank" kopā ar "Delfi" veidoja stāstus par četriem no viņiem.
Vai var iemācīties dziedāt, dejot, stāstīt, muzicēt, satikties, draudzēties un gatavoties svētkiem attālināti? Viegli tas nav, taču, par spīti pulcēšanās un satikšanās ierobežojumiem sarežģītajos pandēmijas apstākļos, šogad Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norisēm gatavojās teju 30 000 dalībnieku no 2090 kolektīviem. Ar lielu aizrautību tika atrastas jaunas pašizteiksmes un kopā būšanas formas, pat apdziedāšanās ar video palīdzību!
Uzticība Dziesmu svētku idejai
Dziesmu svētki mums visiem saistās ar tūkstošbalsu kori Mežaparkā, deju rakstiem Daugavas stadionā un līksmo svētku gājienu. "Lai arī šogad tā visa pietrūkst, mums vēl jo vairāk ir iemesls svinēt Dziesmu un deju svētku dalībnieku aizrautību, degsmi un izturību, kuri, pārvarot grūtības un izaicinājumus, palikuši uzticīgi svētku idejai," saka Reinis Rubenis, "Swedbank Latvija" vadītājs.
Pēc Liepājas folkloras kopas "Ķocis" vadītājas Solveigas Kūlaines vārdiem, vismaz folkloras jomā gatavošanās svētkiem notikusi visu attālināto gadu. "Un mums ir bijis daudz labu notikumu, jo esam piedalījušies visās iespējamās aktivitātēs, kur vien bija tāds piedāvājums. Bērni gribēja, mēs piedalījāmies! Un daudz nefilozofējām, ko rādīsim, ko nerādīsim, vai neizkropļojam tradīciju un neradām aplamu priekšstatu par Dziesmu svētkiem. Mēs rādījām tā, kā ir," saka vadītāja. Viņas folkloras kopas dalībnieces šajā laikā ir piedalījušās "Ķēniņu cīņās" un ieguvušas ķēniņienes titulu stāstnieku konkursā "Teci, teci valodiņa", bērni ir smējušies un citus smīdinājuši "Anekdošu virpulī", videoierakstos dejojuši kopā ar citiem dejotājiem no visas Latvijas "Gardajos dančos", piedalījušies dziedātāju konkursā "Dziesmu dziedu, kāda bija" un tradicionālās muzicēšanas konkursā "Klaberjakte", kur viens no priekšnesumiem tika iemācīts un izmēģināts tikai brīvdabas nodarbībās. Pēc šiem konkursiem notika laureātu koncerts "Rotā saule, rotā bite", kuru rādīja Latvijas Televīzijā.
Trīs dalībnieces no folkloras kopas "Ķocis" – Emīlija, Elza un Akvelīna – radījušas arī kādu īpašu Dziesmu svētku videosveicienu visiem dalībniekiem, dziesmu ar apdziedāšanās motīvu "Nebēdāju Dziesmu svētkus virtuāli notiekam". "Video izdevās viegls, krāšņs, ar mazu ironiju, atspoguļojot situāciju, kāda tā šobrīd ir. Meitenes pašas sagudroja vēl citus pantus, izmantojot tradicionālo dziesmu darināšanas metodi, piemēram, "Ūja, Anniņa, tavu mazu tērpu! Trīs gadus gaidīju uzvelkami" – jo skaidrs, ka tērpi pa šo laiku kļuvuši par mazu. Apdziedāta tika arī švaka dziesma un vārgs dancis, jo izpalika daudz mēģinājumu. Tā tas diemžēl bija, bet mēs varam par to pasmaidīt, iet tālāk un tiekties uz to labāko," saka Solveiga Kūlaine.
Bērniem jebkāds pasākums ir notikums
"Šis ir savāds laiks," atzīst diriģente Elīza Dūma, kura vada četrus korus: Rīgas 64. vidusskolā viņa strādā ar zēnu un meiteņu koriem, vada RTU Inženierzinātņu vidusskolas jaukto kori un turpat RTU arī sieviešu kori. "Pilnīgi jauna pieredze, kas vieniem rada iespējas, bet citiem ir ļoti grūti adaptēties šiem apstākļiem," saka diriģente. Balsis skan citādi, interneta pieslēguma kvalitāte katram atšķiras, un ne visi jūtas ērti un droši dziedāt kameras priekšā. Diriģente atzīst, ka mazos koristus šādā formātā īpaši nav "spīdzinājusi", tomēr uzskata, ka ideja veidot kaut vai attālinātus Dziesmu svētkus bijusi pareiza: "Ja mēs runājam par lielajiem Dziesmu svētkiem, es uzskatu, ka tos, ja nav iespējams sarīkot, kā pienākas, labāk atlikt. Savukārt bērniem, kuriem nav Dziesmu svētku pieredzes, jebkāds pasākums ir notikums – kopīgu video filmēšana, ievērojot visus nosacījumus, tomēr ir labāk, nekā nekas. Mēs nevaram ietekmēt situāciju, tātad jāpielāgojas un jāmeklē risinājumi," atzīst diriģente.
Es varēju lielīties
"Protams, mēģinājumos svarīgi ir ne tikai spēlēt, bet arī satikties," saka 17 gadus vecais Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieks Jēkabs Pikšēns no Valmieras. Līdz pandēmijas laikam viņš nebija izlaidis tikpat kā nevienu koklētāju ansambļa "Kokles balss" mēģinājumu, tas bijis viņa iknedēļas rituāls. Sākumā centušies mēģināt "Zoom". "Ansamblim tas ir ļoti sarežģīti, jo ir nobīdes un kāda skaņa atnāk vēlāk. Tā nu mēs spēlējām katrs savā vietā un ar pasniedzēju sazvanījāmies, lai nezaudētu saikni," atminas jaunais mūziķis, kurš paralēli mācībām Cēsu Valsts ģimnāzijas 11. klasē un darbībai koklētāju ansamblī spēlē arī Valmieras kultūras centra etnokokļu grupā, Valmieras muzeja tradīciju kopā "Griezes", dzied korī, dziedāšanas ansamblī un dejo tautas dejas.

Viņš piedalījies jau četros – divos vispārējos un divos skolēnu – Dziesmu un deju svētkos, tāpēc zina teikt, ka tas, kas ansamblim šajos svētkos patīk vislabāk, ir kopā būšanas sajūta gala koncertā. "Tāpat arī ceļš līdz šim gala koncertam – ar nakšņošanu un dažiem nedarbiem. Vēl neatņemama gatavošanās daļa ir tā sauktie "inside" joki," par Dziesmu svētku īpašo atmosfēru stāsta Jēkabs. Tomēr dzīve rit savu gaitu, un, lai arī šovasar nenotika tradicionālais koklētāju koncerts klātienē, par to tapusi filma "Es varēju lielīties", kur koklētājam Jēkabam ir galvenā loma. Jau pavisam drīz filma būs pieejama arī skatītājiem.
Bērniem ir svarīgi kaut kam gatavoties
5. klases deju kolektīvam "Dancari", ko vada skolotāja Ilze Broka, šie bija pirmie Dziesmu un deju svētki. Pēdējā skate notika, dienu pirms sākās pandēmijas ierobežojumi. 12. martā nodejojuši, viss izdevies lieliski, bet jau nākamajā dienā visi publiskie pasākumi slēgti. Un vēlāk izrādījās, ka tika aizvērtas arī durvis uz sapni par īstiem Dziesmu un deju svētkiem klātienē, tomēr tas nav bijis iemesls nokārt degunu, bet gan motivācija būt radošiem un meklēt jaunus veidus, kā nodarboties ar iemīļotajām lietām.

Uzreiz pēc skates gan iestājusies ilga pauze, kurā nekas īpašs nav noticis. "Sākumā nemocīju viņus ar "Zoom" nodarbībām, jo uz skati bijām tik labi visu iemācījušies, ka nebija vajadzības papildus trenēties," atklāj Ilze Broka. Vēlāk šo formātu mēģinājuši, bet bērniem tas īpaši nav gājis pie sirds. Toties, kad radās iespēja dejot sākumā klases kolektīva ietvaros, bet vēlāk arī visiem kopā ārpus telpām, "Dancari" uzreiz ar prieku atsākuši mēģinājumus.
Lai arī par skaistāko kolektīvā piedzīvoto brīdi tā dalībnieki sauc tieši pēdējo skati pirms ierobežojumiem, gan skolotāja, gan bērni ir vienisprātis: tomēr labāk, lai ir e-svētki, nevis nekādi. "Bērniem ir svarīgi kaut kam gatavoties, tas motivē un mobilizē. Turklāt arī tas ir sava veida piedzīvojums. Pieteicāmies visiem uzdevumiem, ko mums piedāvāja, un sagādājām sev šos mazos prieka mirkļus. Katra situācija mums kaut ko māca, un katrā var atrast kaut ko pozitīvu," saka Ilze Broka. Kolektīvs arī pirms attālināto svētku izsludināšanas darījis ko līdzīgu – veidojis video apsveikumus uz Lieldienām un Māmiņu dienu, kur katrs iesūta filmiņu ar savu dejas soli, bet pēc tam to visu samontē vienā video.
Daudz brīnišķīgu notikumu
"Ja mums jautā, kur tad mums bija tie svētki, tad man gribas teikt, ka mums Dziesmu svētki bija katru reizi, kad varējām uzvilkt tautastērpu, varējām kopā pabūt un kopā muzicēt. Tāpēc mums aizvadītie Dziesmu svētki bija gari, daudzveidīgi un silti," saka folkloras kopas "Ķocis" vadītāja Solveiga Kūlaine. Vēl viņai nācies secināt, ka atšķirībā no citiem gadiem, kad notiek gan bērnu, gan pieaugušo Dziesmu un deju svētki, centrā parasti ir kori un tautas deju kolektīvi, kas ir patiesie Dziesmu svētku tradīcijas nesēji, bet mazajiem kolektīviem – folkloras kopām, ansambļiem, vizuālās mākslas pārstāvjiem, teātra pulciņiem, mūsdienu dejai, pūtēju orķestriem un koklētājiem – ir ļauts šajā svētku ciklā piedalīties ar kādu vienu notikumu, šajā reizē bijusi sajūta, ka Dziesmu svētki ir arī par mazajiem kolektīviem un katru no tiem, kas priecājas piedalīties un būt. "Vai tas aizstāj Dziesmu svētkus? Nē! Bet arī tas bija forši, un rezultātā ir sagatavoti brīnišķīgi videokoncerti no visām jomām, un tas būs materiāls, uz kuru gribēsies atskatīties vēl pēc 10, 15 gadiem. Tur ir ieguldītas domas, ilgas pēc svētkiem un sirds, un tie ir skaisti darbi!" saka Solveiga Kūlaine.
Dziesmu un deju svētkos vismaz vienreiz piedalījušies 22% Latvijas iedzīvotāju.* 30% aptaujāto vienmēr vai gandrīz vienmēr cenšas skatīties svētku koncertus klātienē vai pa televizoru. Katrs desmitais dalībai svētkos posis savu bērnu, bet 6% aptaujāto var lepoties, ka viņu ģimene Dziesmu un deju svētkos piedalījusies vairākās paaudzēs.
Interesanti!
* Aptauju pēc "Swedbank" pasūtījuma 2021. gada oktobrī veica SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus 18–75 gadu vecumā.
Projekta ''Dziesmā, dejā līdz ausīm” veidotāji: saturs – dziesmu un deju svētku lieldraugs Swedbank, dizains – Natālija Šindikova, izstrāde – Nikolajs Trubačistovs, redaktore – Kristīne Melne, Sabīne Košeļeva, projekta vadītāji – Marta Cīrule, Rihards Janmers, aģentūru grupas vadītāja - Elīna Gžibovska.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.