Projektu atbalsta Eiropas Komisija
Sponsor Logo
close-ad

Caur adatas aci: bīstamas rotaļlietas, nāvējošas automašīnas, kancerogēna kosmētika


Foto: Vida Press

Eiropas patērētāju aizsardzības noteikumi garantē, ka Eiropas Savienībā tiek tirgoti tikai droši produkti. Gadījumos, kad tirgū tomēr nonāk nedrošas, veselībai un pat dzīvībai bīstamas preces, īpaša starpvalstu brīdinājuma sistēma gādā par to, lai uz ceļiem nenotiktu negadījumi nedrošu automašīnu dēļ un bērni neciestu no bīstamām rotaļlietām.  

Neskatoties uz jau pašreizējo noteikumu bardzību patērētāju aizsardzības jomā, tādi gadījumi kā “dīzeļgeitas” skandāls signalizē par to, ka noteikumus ir grūti pilnībā īstenot dzīvē. Tādēļ Eiropas Komisija iedarbinājusi uz patērētājiem orientētu jaunu kursu, paplašinot patērētāju tiesības un ieviešot efektīvākus sodus tirgotājiem, kuri ļaunprātīgi izmanto Eiropas patērētāju uzticēšanos. Īpašas pūles Eiropas Komisija apņēmusies veltīt, lai ierobežotu riskantu preču iegādi internetā. 

Atsaukumu virsotnē – Ķīnas preces

Tieši par rotaļlietām Eiropas brīdinājuma sistēma “Safety Gate” 2018. gadā saņēmusi visvairāk brīdinājumu. Nākamā riskantāko preču grupa ir automašīnas, kam seko apģērbi un modes preces. Visbiežāk Eiropas patērētāji ražotāju kļūdu vai paviršības dēļ sevi pakļauj ķīmiskā apdraudējuma riskam, traumu gūšanas varbūtībai, kā arī augsts ir bērnu aizrīšanās risks. Kopumā “Safety Gate” pērn apkopoti 2257 brīdinājumi, un tas devis rezultātu – sekoja vairāk nekā 4050 darbību, kā rezultātā atsaukti un no tirgus izņemti tūkstošiem patērētājam nedraudzīgu ražojumu. Šāds mehānisms Eiropā darbojas kopš 2003. gada. Preču atsaukšana gan samazina to lietošanas bīstamības riskus, taču pavisam tie nepazūd, jo trešā daļa pircēju turpina lietot atsauktās preces, neizprotot bīstamību vai arī nesaņemot pietiekamu informāciju par to. Tā kā “Safety Gate” darbojas Eiropas mērogā, informāciju par bīstamajām nepārtikas precēm iespējams ātri izplatīt starp valstīm un atbilstoši reaģēt, piemēram, apturot šādu preču pārdošanu vai pat nepieļaujot to ieviešanu. Eiropas Komisija iestāžu paziņojumus par atklātajiem bīstamajiem produktiem saņem no 31 Eiropas valsts (28 dalībvalstīm, kā arī Islandes, Norvēģijas un Lihtenšteinas). Iestāžu sūtītās ziņas ietver informāciju par produktu radītajiem riskiem un valsts līmenī veiktajiem pasākumiem, lai novērstu vai ierobežotu to tirdzniecību. 

Ķīna ir līdere bīstamo preču ražošanā, šajā valstī ražotās preces no tirgus tiek atsauktas visbiežāk. Centieni sadarboties ar Ķīnas iestādēm līdz šim ne vienmēr raduši atsaucību, norāda Eiropas Komisija. 

No šķiltavām līdz automašīnām

Jaunāko atsaukto preču vidū, piemēram, ir šķiltavas, kurās iebūvētais lāzera stars ir pārlieku spēcīgs, tādēļ tas var izraisīt redzes bojājumus. Turklāt Ķīnā ražotās šķiltavas, par kuru bīstamību ziņojusi Bulgārija, izgatavotas mobilā telefona formā, tādēļ bērni tās var uztvert kā spēļmantiņu. 

Maijā “Safety Gate” saņēma ziņojumu par kravas mikroautobusu “Opel Vivaro-B”. Vairākiem tā modeļiem, kas ražoti laikā no 2018. gada aprīļa līdz 2018. gada septembrim, var būt bojāts rokas bremzes kabelis. Tas palielina nopietnu negadījumu risku. Šis ir piemērs, kad preci atsauc tās ražotājs, konstatējot neatbilstību pēc tam, kad prece jau nonākusi tirgū. Vācija transportlīdzekļus izņēmusi no tirgus. Tādējādi arī uzņēmumi izmanto brīdinājuma sistēmu, lai informētu valsts iestādes par produktu, ko tie laiduši tirgū un kas varētu nebūt drošs. Maija sākumā savas automašīnas atsaukuši arī tādi ražotāji kā “Porsche”, “Dacia”, “Mercedes-Benz”, “Fiat”, “Toyota”. 

Savukārt Slovākijas iestādes ziņojušas par auto bērnu sēdeklīti no Ķīnas, kura plastmasas rāmis trieciena gadījumā var saplaisāt, kas var izraisīt galvas traumas mazajam pasažierim. Turklāt konstatēts, ka sēdeklīša stiprinājumu atvēršanai nepieciešams pārāk liels spēks un tas var ietekmēt bērna izņemšanu no mašīnas, ja tā cietusi avārijā.

Sevišķi bīstams izrādījies Kongo Demokrātiskajā Republikā ražots ādas balināšanas līdzeklis, par ko steigusi ziņot Vācija. Tas satur hidrohinonu – ķīmisku vielu, kas var izraisīt dermatītu un vēzi. Līdz ar to līdzeklis neatbilst Kosmētikas līdzekļu regulai. Šo produktu uzdots iznīcināt un nepieļaut turpmāku importu. Ievest Eiropā turpmāk nevarēs arī lāzergravēšanas ierīci no Ķīnas. Ražotājs nav parūpējies par pietiekamu aizsardzību, tādēļ atstaroti vai izkliedēti lāzera stari var viegli nokļūt acīs, izraisot aklumu vai ādas bojājumus. Arī par šo produktu ziņojusi Vācija.

Latvijā – nedrošas elektroierīces

Vācija kopumā pērn bijusi līdere ziņojumu skaita ziņā – vācieši cēluši trauksmi 362 reizes. Vācijai seko kaimiņvalsts Francija – 249 reizes, Ungārija – 172 un Polija ar 139 brīdinājumiem. Savukārt Latvija par nedrošām precēm ziņojusi 16 reizes, Igaunija – 22, bet Lietuva – 52 reizes. Latvijas bīstamāko preču priekšgalā pērn bija elektroierīces, ražošanas iekārtas un rotaļlietas. Igauņi visbiežāk konstatējuši bīstamību apģērbos, bet Lietuva visvairāk ziņojusi par bīstamiem kosmētikas līdzekļiem. Citas valstis saskārušās ar nedrošām mēbelēm, ķīmiskajiem produktiem, apgaismes ierīcēm un spuldzīšu virtenēm, pirotehnikas izstrādājumiem, mobilajiem tālruņiem un interjera priekšmetiem. 


“Safety Gate” tīmekļvietnē reizi nedēļā tiek apkopoti brīdinājumi no visām sistēmas dalībvalstīm. Savukārt Latvijas patērētāji informāciju par mūsu valstī konstatētajām nedrošajām precēm var skatīt Patērētāju tiesību aizsardzības centra tīmekļvietnē, kur var aplūkot arī atsaukto nedrošo preču attēlus. LED gaismas virtenes, LED paneļi, virtuves sadzīves tehnika, rotaslietas un būvniecības elektroinstrumenti, gāzes plītis un grozāmgrābšļi. Latvijā konstatēto nedrošo preču spektrs ir plašs. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs aicina ziņot par jebkurām nedrošām precēm vai pakalpojumiem, kas izraisījuši traumas vai var tās radīt, un tādējādi pasargāt arī citus preces lietotājus. Ziņot par bīstamajām precēm vai pakalpojumiem var pa tālruni 67388639 vai sūtot ziņu uz e-pastu “ptac@ptac.gov.lv”, kā arī aizpildot formu tiešsaistē šeit.

Projekta "ES – Sargājam kopā" veidotāji: intervijas – Andris Kārkluvalks, dizains – Natālija Šindikova un Martina Sergejeva, izstrāde – Nikolajs Trubačistovs, projektu vadītājas – Marta Cīrule, Kristiāna Tabunova, Kristīne Melne.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.