Projektu atbalsta Eiropas Komisija
Sponsor Logo
close-ad

Klimata pārmaiņu un infrastruktūras sadursme: turēt roku uz katastrofu pulsa

Pēdējos gados katastrofas skārušas gandrīz visu Eiropu, izraisot simtiem negadījumu un nodarot miljardos eiro mērāmu kaitējumu infrastruktūrai. 

Foto: Vida Press

Atņem dzīvības un rada zaudējumus

Mežu ugunsgrēki, smagi plūdi, vētras, zemestrīces un zemes nogruvumi nesuši nāvi un postījuši daudzas valstis Eiropā. Klimata pārmaiņu straujums liek prognozēt, ka šādu katastrofu sekas saasināsies jau tuvākajā nākotnē. 2018. gadā dabas katastrofas Eiropā atņēma dzīvību vairāk nekā 100 cilvēkiem, apkopojusi Eiropas Komisija. Arī ekonomiskie zaudējumi ir vērienīgi. Piemēram, 2016. gadā eiropiešiem dažādas katastrofas sagādājušas gandrīz 10 miljardus eiro lielus zaudējumus.

Tie ir iemesli, kāpēc Eiropas Komisija cenšas stiprināt dalībvalstu reaģēšanas spējas ārkārtas situācijās. Klimata pārmaiņu dēļ notiekošās dabas katastrofas, terorisms un citi mūsdienu pasaules apdraudējumi valdībām liek pastiprināti domāt par drošību. Katras valsts pienākums ir aizsargāt iedzīvotājus, īpašumu un arī vidi. Gadījumos, kad katastrofu apmēri un sekas pārsniedz valsts iespējas, posta seku likvidēšanā ir iespēja piesaistīt citu Eiropas Savienības dalībvalstu civilās aizsardzības resursus.

To nodrošina Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisms. Tas darbojas, lai pastiprinātu starpvalstu sadarbību civilās aizsardzības palīdzības jomā, reaģējot uz visu veidu liela mēroga ārkārtējām situācijām, piemēram, dabas un cilvēku izraisītām katastrofām, teroraktiem, tehnoloģiskiem negadījumiem, kodolavārijām, radiācijas noplūdēm, ārkārtas situācijām veselības jomā, kā arī ekoloģiskām katastrofām, tostarp piesārņojuma izplūšanu jūrā. Radīts praktisks instruments, kas nākotnē var glābt tūkstošiem dzīvību, vērtē Eiropas Komisija, kas laiku pa laikam no jauna pastiprina Eiropas Savienības kopīgās reaģēšanas spējas uz katastrofām.

Katastrofas kļūst postošākas

Pēdējos gados dabas un cilvēku izraisītas katastrofas notiek biežāk un paaugstinās to postošie apmēri, norāda Eiropas Komisija. Tādēļ var prognozēt, ka nākotnē katastrofas kļūs vēl ekstremālākas un sarežģītāk kontrolējamas, arī sekas būs smagākas. Eiropa gatavojas tam, ka katastrofas biežāk nekā jebkad iepriekš izraisīs klimata pārmaiņas. Turklāt sagaidāma dabas un tehnoloģisku apdraudējumu mijiedarbība. Tāpēc katastrofu pārvarēšanā būs nozīmīga integrēta pieeja. Eiropas Savienība apņēmusies veicināt dalībvalstu koordināciju civilās aizsardzības jomā, lai uzlabotu spēju sagatavoties, atbilstoši reaģēt un novērst katastrofas. Līdz ar dažādiem uzlabojumiem Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānismā izveidota Eiropas jaudu rezerve, tostarp nodrošinoties ar ugunsdzēsības lidmašīnām un helikopteriem.

Civilās aizsardzības mehānisms aptver ne tikai cilvēku, bet arī īpašuma un vides, kā arī kultūras mantojuma aizsardzību pret katastrofām. Turklāt tā fokuss ir plašāks par Eiropas Savienības ārējām robežām. 

Spāņi dzēš grieķu mežus

Latvijas nacionālais kontaktpunkts katastrofu pārvaldīšanas un reaģēšanas jomā ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Operatīvās vadības pārvalde. Šī iestāde nepieciešamības gadījumā nodrošina regulāru komunikāciju un informācijas apmaiņu ar Eiropas Komisijas ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centru (ERCC) un NATO Eiroatlantisko katastrofu palīdzības koordinācijas centru.

ERCC koordinē palīdzības sniegšanu katastrofu skartajām valstīm, piemēram, palīdzot ar ekspertiem, nodrošinot civilās aizsardzības grupas un specializētās iekārtas. Centrs darbojas 24 stundas diennaktī un var steigties palīgā jebkurai valstij ES vai ārpus tās, kuru skārusi liela katastrofa, pēc dalībvalstu vai ANO pieprasījuma. Savas pastāvēšanas laikā (kopš 2001. gada) centrs kopīgo civilās aizsardzības mehānismu iedarbinājis vairāk nekā 300 reižu.

Pērn bezprecedenta meža ugunsgrēki plosījās daudzviet Eiropā. Eiropas Savienības atbalstu pieprasīja arī tajos cietusī Latvija. Lai palīdzētu Latvijai cīņā ar uguns postu, tika aktivizēta Eiropas Savienības satelītu sistēma “Copernicus”, tādējādi sniedzot atbalstu riska zonu ārkārtas kartēšanas veidā. Pagājušajā vasarā, kas bija ekstremāli sausa, meža ugunsgrēku bilance mūsu valstī bija 3000 izdegušu hektāru, bet zaudējumi ir mērāmi miljonos.

Apjomīgi meža ugunsgrēki pērnvasar skāra arī Zviedriju – tā bija plašākā mežu degšana Eiropā pēdējās desmitgades laikā. ERCC koordinēja septiņu lidmašīnu, sešu helikopteru, 67 transportlīdzekļu un vairāk nekā 360 glābēju izvietošanu, kas palīgā devās no Itālijas, Francijas, Vācijas, Lietuvas, Dānijas, Portugāles un Polijas. Papildus tehniskās palīdzības koordinēšanai Eiropas Komisija līdzfinansēja transporta izmaksas 1,15 miljonu eiro apmērā. Savukārt “Copernicus” programma ļāva sagatavot gandrīz 40 satelīta kartes. Kopumā tā bija vērienīgākā meža ugunsgrēka operācija kopš kopīgā civilās aizsardzības mehānisma izveides pirms 18 gadiem.

Pērn jūlijā nāvējoši meža ugunsgrēki piemeklēja arī Grieķiju. Pateicoties civilās aizsardzības mehānismam, palīgā steidzās ugunsdzēsēji un specializētais transports no Kipras, ugunsdzēsības lidmašīnas no Itālijas, Spānijas un Rumānijas.

Projekta "ES – Sargājam kopā" veidotāji: intervijas – Andris Kārkluvalks, dizains – Natālija Šindikova un Martina Sergejeva, izstrāde – Nikolajs Trubačistovs, projektu vadītājas – Marta Cīrule, Kristiāna Tabunova, Kristīne Melne.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.