Vārti jāsargā 24/7 režīmā, bet pretinieki var būt neredzami

Pamatīgs dzelzceļa sliežu mudžeklis, skaļrunī izkliegti paziņojumi un dārdošs troksnis, vagoniem stumdoties šurp un turp. Pārtikas un veterinārā dienesta Daugavpils robežkontroles punkta fitosanitārās robežkontroles inspektores Silvijas Razminovičas darba dienas gandrīz 20 gadu paiet šajā vietā, pārbaudot gan dzelzceļa kravas, gan autopārvadājumus. Pārtikas un veterinārā dienesta kontroles punkts Daugavpilī strādā 24/7 režīmā. Ja nebūtu šī preču kontroles posma, ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas Savienības drošība būtu krietni vairāk ievainojama. Daugavpils kontroles punkta darbinieku ikdienas darbs nozīmē strādāt ar paaugstinātu atbildību uz Eiropas Savienības ārējās robežas. Uz tās ir tikai daži dzelzceļa kontroles punkti, un Daugavpils ir viens no tiem.

“Joprojām uzskatu, ka tas ir cēls darbs,” saka inspektore Silvija. “Atbildību pret to, ko daru, izjūtu katru dienu. Zinu, ka no mana darba ir atkarīga daudzu cilvēku veselība un drošība, arī dzīvnieku veselība un pat dabas stāvoklis Latvijā un Eiropā,” pārliecināti saka Silvija. Rutīnas šajā darbā nav un nedrīkst būt, viņa piebilst. Silvija ir viens no desmit cilvēkiem, kas veido Daugavpils kontrolpunkta komandu, lai nodrošinātu tā nepārtrauktu darbību.

Nogriezt, ieurbt, izmērīt mitrumu

Pelēkā divstāvu ēka nodreb katru reizi, kad garām aizripo kārtējais dzelzceļa smagsvars. Pelēkie mākoņi vēlīgi mazgā preču stacijas vagonu nebeidzamās rindas. Ir drūma vasaras priekšpusdiena, kuru kā dzirksteles no liesmojošas lāpas izgaismo oranžās vestēs tērpušos dzelzceļa darbinieku šaudīšanās nebeidzamajā sliežu un šauro pāreju valstībā. Pie kontroles punkta plašās rampas novietoti divi brūni kravas vagoni no Baltkrievijas. No kaimiņvalsts atceļojušo vagonu durvis ir noslēgtas, jo kontrolieru darbs jau paveikts. Kontroles punkta darbinieki laboratorijā nupat jau ir paņēmuši paraugus no Baltkrievijā ražota minerālūdens un nosūtījuši tos uz zinātnisko institūtu BIOR. Nogriezt, ieurbt, izmērīt mitrumu – Pārtikas un veterinārā dienesta kontroles punkta laboratorijas ir labi ekipētas, lai iegūtu paraugus un nosūtītu pārbaudīt pārtikas produktus un iepakojuma materiālus. Kā stāsta Silvija, līdz šim ar Baltkrievijā ražoto ūdeni problēmu nav bijis. Piemēram, pesticīdu atliekvielas tajā nav atrastas.

Pārtikas un citu preču plūsmu no Krievijas pēdējos gados apslāpējušas ekonomiskās sankcijas, daugavpilieši lielākoties uzņem kravas no Ukrainas un Baltkrievijas. Daugavpils inspektori gan pārbauda arī autoceļu kravas, tās pašlaik jau kļuvušas par galveno rūpju objektu. Ja mērītu tonnās, līderis būtu dzelzceļš, taču lielās preču dažādības dēļ (dažādus sīkus produktus, piemēram, mērcītes vai citas nelielas preces, taču neved vagoniem) lielāko darba daļu tomēr prasa autokravas.

Masu slepkava, kas saskatāma tikai mikroskopā

Nereti par pašu kravu bīstamāks ir tās iepakojums. Paaugstināta riska grupā ir koka paletes un cita veida koka iepakojums no Ķīnas, Krievijas un Baltkrievijas. Pat tad, ja ar pārvadājamo produktu viss ir pilnīgā kārtībā, koka daļas var slēpt karantīnas organismus, kas reizē ar precēm var iekļūt Eiropas Savienībā. “Un tas ir nepieļaujami,” uzsver kravu inspektore Silvija. Bīstamību ir vieglāk konstatēt gadījumos, ja iepakošanai vai preču novietošanai izmantotās koka brusas vai paletes nav marķētas (kas liecina par to, ka nav arī attiecīgi apstrādātas). Ja zīmogs ir, tas apliecina, ka riskam nevajadzētu būt, tomēr marķējums vien inspektorus pilnībā nepārliecina, skaidro Silvija. Dažkārt zīmogs laistās visā krāšņumā, bet apstrāde tomēr nav veikta. Tādēļ inspektori, tērpušies aizsargapģērbā, ķeras pie urbja vai zāģa un iegūtos aizdomīgos paraugus nosūta uz Nacionālo fitosanitāro laboratoriju.

Iepakojuma koka daļas var saturēt no tālienes atceļojušus nevēlamus organismus, kas ir nopietns drauds dabai gan Latvijā, gan visā Eiropā. Iepakojuma koksnē, piemēram, var slēpties skujkoku mežu slepkava un tikai mikroskopā saskatāmā priežu koksnes nematode, no kuras Latvija līdz šim spējusi veiksmīgi izvairīties. Līdz ar to, kā stāsta Silvija, ļoti liela inspektoru darba daļa atvēlēta tieši iepakojuma pārbaudei. No koksnes iepakojamā materiāla tiek noņemts paraugs – urbtas skaidas vai arī ņemts vesels koka gabals ar kaitēkļu izurbtām ejām. Liela uzmanība tiek pievērsta tam, lai paraugs tiktu iegūts pareizi, urbis jādarbina lēni, lai nerastos karstums, kas varētu nogalināt nematodi, kā arī pirms un pēc darba uzsākšanas urbja gals tiek dezinficēts.

Uz skujkokiem kārā nematode ir viens no spilgtākajiem piemēriem, kas apliecina to, cik nozīmīga ir fitosanitārā kontrole un drošība. Ja konstatēts, ka koksnes iepakojamais materiāls nav bijis pienācīgi apstrādāts, tas ir jāiznīcina, lai novērstu kaitēkļu izplatīšanās risku. Pērn par neatbilstošām un nedrošām robežkontroles punktā Daugavpilī atzītas 79 kravas, un lielākajā daļā gadījumu pie vainas bija tieši koka iepakojums. Dzelzceļa kravas var šķist vienveidīgas, un tās ir ļoti apjomīgas, taču vairums preču atrodas uz paletēm – jāpārbauda arī tās. Pēdējā laikā tiek ievests arvien vairāk celtniecības materiālu, tie ir novietoti uz koka brusiņām, un arī tās var būt bīstamības avots.

Ir arī tādas kravas, kuras daugavpilieši nekavējoties sūta atpakaļ uz izcelsmes valsti. Piemēram, koksnes kravas ar nesakārtotu dokumentāciju, kā arī tad, ja atklājas nopietnas problēmas ar iepakojamo materiālu. Bīstama iepakojuma nonākšana Latvijā ir saistīta ar to, ka ražotāji klaji pārkāpj noteikumus, lai gan, kā novērojusi Silvija, preču nosūtītāji gadu no gada kļūst izglītotāki. “Situācija kopumā uzlabojas, taču riska faktori vienmēr pastāv. Tāpēc esam šeit un darām savu darbu,” saka Silvija.

Iesals, zirņi un milzīgs informācijas daudzums

Sāls, minerālūdens, eļļa, kukurūza, linsēklas, zirņi, klijas, iesals, melase, arī lauksaimniecības dzīvnieku barība, piemēram, rapša un saulespuķu spraukumi. Ar šādiem produktiem dzelzceļa kravās Silvija un viņas kolēģu komanda saskaras ikdienā. Tāpat viņu redzeslokā nonāk preces, kas ir paredzētas saskarei ar pārtiku, piemēram, konservēšanai domātie metāla vāciņi vai burciņas. Tajās kontrolētāji meklē tā saucamās migrējošās vielas – melamīnu un citas ķīmiskas vielas, kuras ir kaitīgas veselībai, tādēļ nav pieļaujama to klātbūtne šādos izstrādājumos. Kontrolpunkta darbinieki paņem pārtikas produktu paraugus, lai pārbaudītu, vai tie nesatur kaitīgus mikroorganismus vai neatļautus ķīmiskos savienojumus, piemēram, vai netiek pārsniegta pesticīdu atliekvielu normatīvos noteiktā pieļaujamā norma.

Kā vērtē Silvija, grūtākais ir spēt pārvaldīt milzīgo informācijas daudzumu, ar ko jāsaskaras šajā profesijā. Likumdošana šajā jomā ir ārkārtīgi plaša un katram produktam specifiska, tāpēc pareizos lēmumus var pieņemt, tikai balstoties uz gadu gaitā uztrenēto izpratni, skaidro fitosanitārās robežkontroles inspektore. Liela nozīme ir inspektoru izglītošanas sistēmai. Mācības regulāri tiek organizētas tepat Latvijā, kā arī ir iespēja Eiropas Savienības inspektoriem organizētās mācību programmas “Labāka apmācība drošākai pārtikai” (Better Training for Safer Food) ietvaros piedalīties apmācībā dažādās ES dalībvalstīs.

Situācija kopumā uzlabojas, taču riska faktori vienmēr pastāv. Tāpēc esam šeit un darām savu darbu. Silvija Razminoviča

Sāls minerālmēslu vagonā, pārtikas eļļa benzīna vietā

Eiropā ir vieni no augstākajiem pārtikas drošības standartiem pasaulē. Par konstatētajiem pārkāpumiem pārtikas un dzīvnieku barības jomā dalībvalstu atbildīgie dienesti ziņo, izmantojot ātro brīdināšanas sistēmu RASSF (Rapid allert system for food and feed).

Piedzīvots, ka sāls pārvadāts vagonā, uz kura bija norādīts, ka tajā tiek transportēti minerālmēsli. Šo kravu Silvijas komanda noraidīja, jo Eiropas likumdošana nosaka, ka pārtikas produkti jāpārvadā tikai pārtikai paredzētos vagonos. Savukārt Polijā esot bijis gadījums, kad pārtikas eļļa vesta vagonā, kuru rotāja uzraksts “Benzīns”. Tomēr izpratne palielinās arī trešajās valstīs, un šādi klaji pārkāpumi notiek arvien retāk. Turklāt jau kādu laiku spēkā ir iepriekšējā paziņošana – vagonu izsūtītāji laikus ziņo, kad un kādi produkti tiks vesti. Attiecīgi pārsteiguma efekts kontrolieriem izpaliek, jo viņi par precēm jau ir informēti, pirms vēl kravas vilciens ir nobremzējis Daugavpilī. Kopumā pērn Daugavpils kontrolpunktā veiktas 6032 kontroles, kas ir pieaugums par 31%, salīdzinot ar gadu iepriekš.

No 11 kvadrātmetru kabineta līdz paraugam citām valstīm

Silvija šeit strādā jau kopš 2001. gada, kad pieteicās fitosanitārā inspektora vakancei. Tā kā viņai bija atbilstoša Latvijas Lauksaimniecības universitātē iegūta augstākā izglītība, Ilūkstē dzīvojošā Silvija sāka strādāt netālajā Daugavpilī. “Nav nedz tuvu, nedz tālu,” viņa vērtē aptuveni 30 kilometrus garo ceļu uz darbu.

Tolaik šeit izskatījās pavisam citādi. Kontroles punkta rīcībā nebija trīs moderni aprīkotu laboratoriju un plašu telpu, kā tas ir pašlaik. “Tolaik bija ļoti daudz pārbaudāmo kravu, toties mums bija neizsakāmi mazs darba kabinets – 11 kvadrātmetri uz visiem darbiniekiem,” atceras Silvija. Darba apstākļi līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā kardināli uzlabojās, un Daugavpils kontrolpunkts ir kļuvis par paraugu citu valstu kravu kontroles institūcijām. Tādēļ šeit nereti viesojas to valstu kolēģi, kuriem Daugavpils kontrolieru sniegums kalpo kā paraugs, uz ko tiekties. Te pieredzi smēlušies ukraiņi, gruzīni, moldāvi, tadžiki, kāri tverot informāciju par to, kā līdzīgus procesus organizēt savā valstī. “Arī paši nemitīgi pilnveidojamies un mācāmies, tostarp piedaloties starptautiskās mācībās. Manuprāt, darbu veicam arvien profesionālāk,” pašapzinīgi vērtē Silvija. Jūtams, ka nozarē ienāk arī jauni un zinoši cilvēki, viņa atzīst. “Mēs, ilggadējie darbinieki, pretī varam likt pieredzi.”

Līgo nakts vai Jaunais gads – jābūt ierindā

Nav tādas minūtes, kad dzelzceļš nestrādātu. Darbā ar dzelzceļa kravām izpaliek kontakts ar klientiem, ar kuriem nākas skaidroties, pārbaudot autokravas. Bieži vien autovadītāji ir sapīkuši par nīkšanu uz robežas un dusmas izgāž uz inspektoriem. Tas var notikt arī nakts vidū. Arī Jāņu naktī vai gadumijā. Tādā ziņā strādāt ar dzelzceļa kravām ir mierīgāk, lai arī darbs ir tikpat neprognozējams, uzskata Silvija. Piemēram, Baltkrievijā kravu pārvadātāji vasaras sezonā nedrīkst izmantot šosejas dienas laikā, lai nebojātu ceļu segumu. Tādējādi kravas Latvijā vienmēr iebrauc tikai naktī.

Dažkārt, kad atveras dzelzceļa vagona durvis, inspektorus pārsteidz vagonā nejauši atstātas lietas, piemēram, reiz kravā no Baltkrievijas gulējis naudas maks. Silvijas kolēģi sazinājās ar staciju, no kuras krava nākusi, un maks ar nākamo vilcienu laimīgi aizceļoja atpakaļ pie sava īpašnieka.

Silvija atver vienu no biroja galda atvilktnēm – tā ir pilna ar dokumentiem par priekšā stāvošo darbu. Jau atkal viņu gaida vagoni.