Slēptie maksājumi: kur tie meklējami un ko ar tiem darīt?  (17)

Daži piemēri. Slēptie maksājumi kreditēšanas jomā — tā ir jebkura komisijas maksa, kas nāk klāt gada procentu likmei par aizdevumu. Tā palielina reālo procentu likmi attiecībā pret sākotnēji noteikto. Telekomunikāciju jomā klientam bez pieprasījuma var pievienot papildu pakalpojumus, no kuriem ir sarežģīti atteikties. Vienīgais veids, kā uzzināt, vai no jūsu konta neatvelk naudu par pakalpojumiem, kuri jums nav vajadzīgi, ir sekot regulārajiem maksājumiem, pievēršot īpašu uzmanību tām nozarēm, kur visbiežāk tiek reģistrēti šādi gadījumi. Tie ir banku pakalpojumi, dažādu elektronisku pakalpojumu abonēšana vai telekomunikāciju pakalpojumi.

Klasiskie slēptie maksājumi šajā jomā ir maksa par kontu un karšu apkalpošanu, komisijas maksa par konta papildināšanu vai naudas izņemšanu, komisijas maksa par priekšlaicīgu aizdevuma līguma apjoma atmaksu un tā tālāk.

Visiem izdevumiem ir jābūt norādītiem abpusējās vienošanās dokumentā starp finanšu iestādi un klientu. Finanšu iestādei nav tiesību iekasēt papildu komisijas maksas, kas iepriekš nav tikušas saskaņotas.

"Ja klientam ir aizdomas, ka ir piemērotas kādas "slēptās" komisijas maksas, kuras nav noteiktas līgumā vai cenrādī, tad vispirms vajadzētu sazināties ar finanšu iestādi, lai situāciju noskaidrotu. Ja neizdodas problēmu atrisināt, tad aicinām vērsties Latvijas Finanšu nozares asociācijas ombudā vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā", saka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Finanšu pratības darba grupas vadītāja Aija Brikše.

"Mēs iesakām izmantot publiski pieejamo informāciju, lai salīdzinātu katras bankas tarifus un komisijas maksas. To var ērti izdarīt, piemēram, izmantojot pakalpojumu "Maksa, kuru piemēro kontiem" PTAC mājas lapā, kur vienkopus var salīdzināt izmaksas, lai nebūtu jāmeklē vairākos avotos. Vai arī izmantot katrā bankā pieejamo "Tarifu informācijas dokumentu", saka Liene Gasiņa, "Swedbank Latvija" Karšu atbalsta daļas vadītāja.

PTAC mājas lapā patiešām ir ērti salīdzināt cenas par populārākajiem banku pakalpojumiem (konta atvēršana, uzturēšanas izmaksas, dažādas komisijas maksas par pārskaitījumiem, komisijas maksas par debetkartes un kredītkartes izmantošanu, kā arī par skaidras naudas izņemšanu bankomātos un regulārajiem maksājumiem). Kopsavilkuma tabula uzskatāmi parāda atšķirību. Piemēram, maksa par konta atvēršanu dažādās bankās svārstās no 0 eiro ("Swedbank", "Luminor", "PrivatBank") līdz 25 eiro ("BlueOrange"), 50 eiro ("Rietumu Banka") vai 200 eiro ("Signet Bank"). Tur, kur atvēršanas izmaksas ir augstas, aizvērt kontu būs tikpat dārgi. "Rietumu Bankas" tarifs par šo pakalpojumu ir 15 eiro, bet "Signet Bank" — 200 eiro.

Konta uzturēšana pārsvarā ir bezmaksas pakalpojums, bet ne visur. Dažās bankās tā var izmaksāt ievērojamu naudas summu katru gadu. Piemēram, konta uzturēšana "Rietumu Bankā" ir bez maksas tikai tiem klientiem, kuriem vidējais atlikums visos kontos katru mēnesi ir vairāk kā 20 000 eiro. Visiem pārējiem ir jāmaksā 10 eiro mēnesī.

Var salīdzināt izmaksas kredītkaršu izmantošanai un procentu likmes overdrafta izmantošanai (starp citu, šo rīku piedāvā tikai dažas bankas). Viszemāko procentu likmi, izmantojot overdraftu (20%), piedāvā Reģionālā investīciju banka un "Rigensis Bank", visaugstākā likme ir "Citadele" bankai (28%).

Vairākas bankas izsniedz kredītkartes ar kredītlimitu un dažiem bonusiem, piemēram, kartes cenā iekļaujot ceļojumu apdrošināšanu. Ikmēneša maksa par karti ir tiešā veidā atkarīga no tā, cik daudz un kāda līmeņa privilēģijas ir iekļautas maksā. Pakalpojuma cena svārstās no 1,42 eiro ("Swedbank") līdz 29,17 eiro ("Signet Bank").

Ikmēneša debeta kartes uzturēšanas maksa svārstās no 1,00 eiro ("PrivatBank") līdz 3,75 eiro ("Baltic International Bank"). "Luminor" bankas pārstāvji norāda, ka debeta karti apkalpo bez maksas, bet tas tā gluži nav: karte ir bezmaksas tikai pakalpojuma "Pamata komplekts" lietotājiem, un šī pakalpojuma cena ir 2,20 eiro mēnesī.

Ne-banku kredītiestādes var izmantot tā saucamos uzspiestos pakalpojumus – piemēram, maksas jurista konsultācijas vai veselības apdrošināšanas polisi, kas nav nepieciešama, lai saņemtu aizdevumu. Šādas darbības Latvijas teritorijā ir nelikumīgas. Sūdzības par Latvijā reģistrētas kredītiestādes, ārvalstu bankas filiāles vai pārstāvniecības, maksājumu iestādes darbību izskata Latvijas Komercbanku asociācijas ombuds.

Rekomendācijas par to, kā cīnīties ar slēptām izmaksām, ir standarta – rūpīgi lasīt līgumu. "Ir jāseko līdzi arī finanšu iestādes informācijai par izmaiņām pakalpojumu maksās, rūpīgi jāiepazīstas ar finanšu iestādes paziņojumiem. Piemēram, daļa banku izsūta klientiem paziņojumus, ja tiek veiktas izmaiņas cenrādī. Izvēloties finanšu pakalpojumu sniedzēju, ieteicams savā starpā salīdzināt vairākus potenciālos sadarbības partnerus un izvēlēties sev piemērotāko. Klients var salīdzināt ne tikai pakalpojumu cenas, bet arī finanšu iestādes reputāciju, pakalpojumu klāstu un citu cilvēku atsauksmes", saka Aija Brikše.

Ja izvēlētā iestāde ir Latvijā mazāk zināma, tad pārbaudiet arī to, kāda darbība tai ir atļauta. "Finanšu tirgus dalībnieku licences ir iespējams pārbaudīt FKTK tīmekļa vietnē. Klientu interešu aizsardzības nolūkā mēs publicējam brīdinājumus par nelicencētu pakalpojumu sniedzējiem", saka Brikše.

Viens no slēpto maksājumu veidiem ir lietotājam "uzspiestie" pakalpojumi, kas bieži vien viņam nav vajadzīgi. Raksturīgākie piemēri: iekļaut tarifā lielu minūšu skaitu vai milzīgu TV kanālu paketi, kas patiesībā nav nepieciešams.

Sūdzības par netaisnīgiem līguma noteikumiem izskata PTAC. Ir gadījumi, kad iestāde nostājas klienta pusē. Piemēram, 2020. gada maijā tiesa atbalstīja PTAC nostāju strīdā ar telekomunikāciju operatoru "Tele2". Aprīļa beigās "Tele2" ziņoja vairākiem saviem klientiem, ka neatkarīgi no tarifu plāna no 2020. gada 1. jūnija līdz gada beigām viņus pieslēgs jaunam pakalpojumam: "Neierobežots internets Latvijā". Operators brīdināja, ka tas maksās
2,50 eiro mēnesī, ja vien klients pats neatteiksies no pakalpojuma. PTAC aizliedza operatoram pēc noklusējuma pieslēgt visiem klientiem jaunu pakalpojumu un iekasēt par to atsevišķu samaksu.

Populāras autostāvvietu apmaksas sistēmas (piemēram, "SMS Rīga" vai "Mobilly") atvieglo dzīvi autovadītājiem, bet vienlaikus ar tarifa apmaksu noņem no konta papildu maksu par īsziņu. Maksu par īsziņu, ko lietotājs nosūta, lai aktivizētu pakalpojumu, iekasē mobilo sakaru operators. Kas attiecas uz atbildes īsziņu, tad to izmaksas "SMS Rīga" ir 0,07 eiro, "Mobilly" – 0,11 eiro.

"SMS Rīga" piedāvā iespēju atteikties no atbildes īsziņu saņemšanas (to var izdarīt, nosūtot īsziņu ar tekstu ATBILDE STOP uz numuru 8585). Noslēdzot līgumu ar pakalpojumu sniedzēju "Mobilly", klients piekrīt atbildes īsziņu un brīdinošu ziņojumu saņemšanai, un saskaņā ar šo līgumu viņam nav tiesību atteikties. Tiesa, lai kaut nedaudz samazinātu šīs papildu izmaksas, jūs varat iestatīt īsziņu saņemšanas biežumu. Piemēram, atļaut īsziņām tikt iesūtītām ne biežāk kā reizi 24 stundās (protams, tikai pakalpojumu izmantošanas laikā).

Papildus autostāvvietu apmaksai "Mobilly" piedāvā samaksu par citiem pakalpojumiem. Tā, izmantojot mobilo lietotni, var iegādāties sabiedriskā transporta biļeti vai biļeti uz muzeju, apmaksāt iebraukšanu Jūrmalā, braucienu ar taksometru un citus pakalpojumus.

Iebraukšana Jūrmalā. Papildu šai nodevai (2 eiro) lietotājs maksā komisiju par finanšu transakciju 0,11 eiro apmērā (juridiskām personām – 0,13 eiro un atbildes īsziņas cena 0,11 eiro + PVN). Varat iestatīt īsziņu-atgādinājumu, ka mašīna iebraukusi Jūrmalā, bet caurlaide nav apmaksāta. Pirmos trīs šādus atgādinājumus fiziskai personai "Mobilly" atsūtīs bez maksas. Sākot ar ceturto, izmaksas sasniegs 0,50 eiro. Juridiskās personas var pieslēgt automātisku apmaksu, iebraucot Jūrmalā. Šis pakalpojums gan nav bezmaksas: 0,90 eiro + PVN.

Sabiedriskā transporta biļetes. Šajā gadījumā nav nepieciešams iepriekš papildināt savu kontu "Mobilly" lietotnē, biļetes cena tiks iekasēta no kontam piesaistītās bankas kartes. Biļetes uz starppilsētu autobusiem maksās tikpat daudz, cik biļešu kasēs. Biļetes uz vilcienu (Pasažieru vilciens) programmā tiek pārdotas ar 5% atlaidi. "LMT" un "Bite" klienti, izmantojot "Mobilly", var apmaksāt braucienu kopā ar rēķinu par telefonu. Summa kopā ar komisijas maksu 0,25 eiro apmērā tiks pievienota rēķinam.

Soda nauda un atskaitījumi no konta atlikuma. Visas papildu pakalpojumu, komisiju un darījumu izmaksas ir detalizēti aprakstītas "Mobilly" pakalpojumu lietošanas noteikumos.

Tik un tā gadījumi, kad klientiem kāds maksājums kļūst par nepatīkamu pārsteigumu, nav nekas neparasts. Pirms iesniegt sūdzību PTAC, ir vērts atcerēties, ka "Mobilly" iekasē komisijas maksu par nepamatotu reklamāciju 10 eiro apmērā. Tātad, ja jums ir radušies jautājumi, vispirms izlasiet lietošanas noteikumus. Vēl viens ieteikums: ja esat "Mobilly" klients, bet izmantojat servisu reti, nav vērts turēt naudu kontā. Sākot ar "dīkstāves" 13. mēnesi, uzņēmums iekasē komisijas maksu par konta apkalpošanu – 4 eiro mēnesī līdz brīdim, kad konta atlikums izbeidzas. Tad konts tiek slēgts.

Patērētājus Eiropas Savienībā no slēptajiem maksājumiem un uzpūstām komisijas maksām par darījumiem aizsargā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES par patērētāju tiesībām. Starp citu, tā paredz pirkuma atteikuma kārtību, kas ir spēkā 14 dienu laikā no saņemšanas brīža. Ja interneta veikali paredz, ka preces atgriešanas izmaksas atteikuma gadījumā ir jāsedz pircējam, tad par to būtu jāziņo jau iepriekš. Paredzamāi maksimālā atteikuma summa arī ir jānorāda iepriekš.

Turklāt, ir aizliegts izmantot iepriekš atzīmētus laukus vai "ķeksīšus" tīmekļa vietnēs. Tiek pieņemts, ka tas neļaus pārdot neuzmanīgam klientam pakalpojumu, ko viņš nebija pasūtījis, piemēram, ceļojuma apdrošināšanu vai auto nomu papildus aviobiļetei.

Patērētāju tiesības internetā aizsargā Patērētāju tiesību aizsardzības likums, kā arī Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums. Tirgotājiem nav tiesību pieprasīt atšķirīgas summas par vienu un to pašu pakalpojumu atkarībā no tā, vai klients maksā ar karti vai ar skaidru naudu. Izmaksas, kas saistītas ar jebkura maksājumu instrumenta izmantošanu, ir jāsedz pārdevējam nevis pircējam. Izmaksas var tikt ņemtas vērā, veidojot cenu produktam vai pakalpojumam, bet tad cenai ir jābūt vienādai visiem pircējiem.

"Kopumā tirgū ir vērojama augoša dinamika bezskaidras naudas darījumiem, bet aptuveni trešdaļa maksājumu notiek skaidrā naudā, kas ir izskaidrojams ar lietotāju digitālo prasmju līmeni, neuzticību banku sistēmai un pastāvošo ēnu ekonomiku, - komentē Altero.lv operacionālā direktore Evija Simanoviča. - Ārkārtas situācijas laikā uzņēmēji sāka ieviest jaunus un uzlabot esošos digitālos risinājumus, lai nodrošinātu attālinātu produktu pārdošanu, kas varētu veicināt klientu izvēlēties veikt apmaksu digitāli. Ja skatāmies uz Latvijas bankas datiem, tad tieši šī gada pirmajā ceturksnī digitālo maksājumu skaits un naudas apjoms ir krities attiecībā pret iepriekšējiem periodiem, bet tas liecina par cilvēku piesardzību šajā neprognozējamā laikā.

Jebkuram elektroniskajam maksājumam būs komisijas maksa, ko parasti komersants ietver produkta cenā, un klients par to samaksā neatkarīgi no maksājuma veida, skaidrā vai bezskaidrā naudā. Mūsdienās internetveikalu skaits pieaug, un konkurence ir tik sīva, attiecīgi cenu kāpums dēļ komisijas maksām nav prognozējams.

Pasaule apzinās, ka liela nozīme naudas apritē ir bankām, tāpēc Eiropas savienība ieviesa PSD2, lai šajā tirgū ienāktu arī jauni tirgus dalībnieki. PSD2 ir Open banking pamats, kura ietvarā banku pienākumus ir dot piekļuvi noteiktas kategorijas API bez maksas. Šis PSD2 ieviesa divus jaunus pakalpojumus – maksājumā iniciēšanas pakalpojums un konta informācijas pakalpojums. Līdz ar to jebkurš uzņēmums, kurš ir ieguvis maksājuma iestādes licenci ar maksājuma iniciēšanas pakalpojuma sniedzēja statusu, var pieslēgties bankas API bez maksas un nodrošināt savu klientu ar iespēju veikt maksājumu par produktu, izlaižot starpniekus kā kartes izsniegšanas iestādi (VISA, Mastercard) un maksājuma sistēmas pakalpojuma nodrošinātājus. Protams komersantam ir jāizvērtē vai ir izdevīgi pašam reģistrēties un iegūt šo maksājuma iestādes licenci un programmēt savienojumus ar bankā vai izmantot kādu trešās puses risinājumu, kur jau ir investēts daudz laika un resursu lietotāja pieredzes izveidošanā.

Bankas šobrīd aktīvi strādā, lai digitālie maksājumi maksimāli atvieglotu maksājumu ikdienu, ar tādiem produktiem kā ZIB maksājumi, maksājumu viedierīces un citi produkti, ar mērķi digitālo maksājumu padarīt tik pat ātru kā maksājumu ar skaidro naudu. Jo skaidrās nauda gadījumā man nav nozīmes kādā kontā manam partnerim ir nauda un saņemot skaidro naudu rokā, man nav jāšaubās izsniegt preci vai nē".