Sods par neatļautu stāvēšanu: maksāt, gaidīt vai cīnīties?
Foto: F64

Katrs autovadītājs sastopas ar "plāksteri" uz sava vējstikla. Ja tas vēl nav noticis, tas ir tikai laika jautājums, jo apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpums ir viens no biežākajiem soda iemesliem. To var saņemt, gan stāvot ielas malā, gan arī dzīvojamās mājas pagalmā. Vai soda samaksa ir neizbēgama? Vai ir iespējams pārsūdzēt sodu? Kas šajā jomā ir mainījies pēdējo gadu laikā?

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Stāvēšanai atstātas vai apstājušās mašīnas vadītāju var sodīt vairākos gadījumos. Pirmkārt, ja viņš ir pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus, piemēram, apstājies aizlieguma zīmes darbības zonā. Šajā gadījumā ceļu policija neizbēgami piemēros sodu. Otrkārt, ja viņš pārkāpj apstāšanās un stāvēšanas noteikumus maksas autostāvvietā, piemēram, nereģistrē transportlīdzekli, nesamaksā vai ilgstoši uzturas stāvvietā. Šādā gadījumā tiek iesaistīts arī stāvvietas īpašnieks – privāta kompānija vai pašvaldības uzņēmums. Rīgā tā būtu "Rīgas satiksme".

Sods par neatļautu stāvēšanu: kas jauns?


2020. gada 1. jūlijā Latvijā ir stājies spēkā jauns likums par administratīvo atbildību, savukārt Administratīvo pārkāpumu kodekss spēku ir zaudējis. Tāpat spēkā ir stājušās jaunas normas par soda apmaksas termiņiem, precīzāk sakot – par sankcijām, kas saistītas ar nemaksāšanu. Svarīgi ņemt vērā: šīs izmaiņas neskar autostāvvietas, kuras pārvalda privātas kompānijas vai pašvaldības uzņēmumi.

Termiņš paliek nemainīgs: sodu var apmaksāt 30 dienu laikā. Autovadītāji ierasti nesteidzās pārskaitīt naudu, atlika soda samaksu līdz pēdējam brīdim vai līdz tam momentam, kad samaksa bija neizbēgama: bija jādodas uz tehnisko apskati, jāšķērso valsts robeža ar auto vai jādara kas tāds, ko uzrauga Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD). Ja vadītājs nebija apmaksājis sodu gada laikā, kopš administratīvais sods bija uzlikts, piedziņas process tika nodots tiesu izpildītājam, kurš savukārt rīkojās saskaņā ar Civillikumu.

Tagad neviens vairs negaidīs. Sākot ar 1. jūliju, lieta tiek nodota tiesu izpildītājam 30 dienas pēc soda uzlikšanas. Tiesu izpildītājam ir savi paņēmieni, kā piedzīt administratīvo sodu. Civillikums ļauj piedzīt attiecīgo summu no parādnieka algas vai līdzekļiem, kas ir viņa bankas kontā. Vissliktākajā gadījumā parādu piedzīs uz kustamā vai nekustamā īpašuma rēķina.

Piedzenamā soda summai pievieno arī tiesu izpildītāja pakalpojumu izmaksas, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi. Piemēram, ja jūs neapmaksājāt 40 eiro sodu un lieta ir nonākusi pie tiesu izpildītāja, tad par pirmo 10 dienu kavējumu pēc paziņojuma saņemšanas nāksies samaksāt jau 69 eiro. Savukārt pēc 10 dienām šī summa sasniegs 80–90 eiro un turpinās augt atkarībā no līdzekļiem, kas tiek pielietoti parāda piedziņas ietvaros.

Saņēmu sodu "Rīgas satiksmes" vai privātajā stāvvietā. Ko darīt?

Formāli šis nav administratīvais sods, tāpēc spēle notiek pēc citiem noteikumiem. "Rīgas satiksmes" darbību regulē Rīgas domes noteikumi par autostāvvietu apsaimniekošanu un lietošanu. Jums pārkāpjot stāvēšanas noteikumus, RS uzliek nevis sodu, bet izraksta pēcapmaksas kvīti. Būtību tas nemaina: samaksāt par stāvvietu nāksies jebkurā gadījumā. Taču tas ietekmē summu un maksājuma termiņu, mainās arī "pēcapmaksas" pārsūdzēšanas kārtība. Ar to, kā darbojas "Rīgas satiksmes" sistēma, sīkāk var iepazīties te, savukārt te var pārbaudīt, vai jums ir neapmaksātas kvītis.

Savukārt vienam no lielākajiem privātajiem autostāvvietu operatoriem "EuroPark Latvia" ir savi noteikumi. Būtībā tas soda autovadītājus par līguma noteikumu neizpildīšanu un no savas puses nodrošina noteikumu izvietošanu redzamās vietās – autostāvvietas teritorijā, kompānijas mājaslapā, kā arī mobilajā lietotnē. Visas detaļas, tai skaitā soda pārsūdzēšanas kārtību, var atrast šeit.

Nepiekrītu uzliktajam sodam par neatļautu stāvēšanu. Ko darīt?


Jebkuru sodu var pārsūdzēt. Sākumā būtu jāvēršas iestādē, kas uzlika jums sodu. Šajā gadījumā – policijā. Tas ir jāizdara 10 dienu laikā. Iesniegumā ir jānorāda:

  • organizācijas nosaukums un amatpersona, kam adresēts iesniegums;
  • informācija par iesniedzēju: fiziskās personas vārds, uzvārds un dzīvesvieta, juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;
  • ja juridiskās personas vārdā darbojas pilnvarota persona, ir nepieciešams norādīt tās vārdu, uzvārdu un adresi;
  • lēmums, kas tiek pārsūdzēts;
  • kādā apjomā lēmums tiek pārsūdzēts, neprecizitātes lēmumā;
  • iesniedzēja prasības;
  • sūdzībai pievienotie dokumenti;
  • sūdzības iesniegšanas datums.


Jūsu pieteikums tiks izskatīts, un rezultātā naudas sodu var atcelt vai arī atstāt spēkā esošu. Ja naudas sods paliek spēkā, jums ir tiesības vērsties tiesā atbilstoši autovadītāja deklarētajai dzīvesvietai. Tam ir atvēlēts 10 darba dienu periods pēc lēmuma saņemšanas. Jāatceras: kamēr policija vai tiesa nav pieņēmusi galīgo lēmumu, jums nav jāmaksā sods. Citiem vārdiem sakot, procesā ir pārtraukums.

Vai vispār ir jēga cīnīties? Katrs vadītājs pieņem lēmumu pats: kādam tas ir principiāls jautājums, citam svarīgi ir materiālie apsvērumi. Jebkurā gadījumā ir vērts ņemt vērā faktiskos lietas apstākļus, uzliktā naudas soda apmēru, negadījuma emocionālo ietekmi, laika un naudas patēriņu, kas būs nepieciešams lēmuma pārsūdzēšanai.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form