Vispirms samaksā sev. Kā iemācīties krāt, ja ir pierasts dzīvot no algas līdz algai?
Foto: Shutterstock

Princips "vispirms samaksā sev" (no angļu "pay yourself first") mūsdienās ir viens no visbiežāk sniegtajiem finanšu padomiem. To slavē finanšu un investīciju eksperti visā pasaulē. Taču tieši šo padomu visbiežāk ignorē, neskatoties uz tā acīmredzamo vieglumu un loģiskumu. Kur rodas grūtības? Vai ir iespējams tās pārvarēt?

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vispirms samaksā sev: ko tas nozīmē?

Ideja ir šāda: saņemot ienākumus (darba algu, prēmiju, nejaušu peļņu vai loterijas laimestu), pirmais, kas jādara, ir jāatvēl noteiktu daļu no šīs naudas savai finansiālajai labklājībai ‒ tas ir, "jāsamaksā sev". Pēc tam var tērēt citām vajadzībām, tātad "maksāt visiem pārējiem".

Šīs pieejas atbalstītāji uzskata, ka ir svarīgi paturēt prātā divas nianses. Pirmkārt, sev jāmaksā regulāri un tas jādara no pilnīgi visiem naudas ieņēmumiem. Otrkārt, nauda jāatliek nekavējoties. Jebkura kavēšanās krasi paaugstina iespēju "norauties" un atrast iemeslu, kāpēc to nedarīt. Starp citu, arī valsts lieliski to saprot un iekasē "savu daļu" iedzīvotāju ienākuma nodokļa veidā vēl pirms nauda tiek pārskaitīta uz algas kontu.

Cik sev maksāt?

Universāls risinājums un visizplatītākais padoms ir sākt ar 10% no visiem ieņēmumiem. Lielākā daļa finanšu ekspertu ir vienisprātis, ka 10% no ikmēneša ienākumiem novirzīšana uzkrājumiem parasti nesamazina dzīves kvalitāti.

Tiesa, daļa, kas aiziet uzkrājumiem, tomēr ļoti atkarīga no konkrētā cilvēka. Ja 10% šķiet pārāk liels ieguldījums, var sākt ar 5% vai dot sev uzdevumu atlikt konkrētu summu, piemēram, 30-50 eiro mēnesī. Ja jums izdosies iemest krājkasītē 1 eiro dienā, tad diez vai šis iztrūkums būs redzams. Bet gada griezumā tie būs 365 eiro, un šī jau ir vērā ņemama summa. Kopumā galvenais ir pārvērst šo principu par ieradumu.

Galvenais uzkrājumu uzdevums, krājot pēc principa "Vispirms samaksā sev", ir izveidot personīgo kapitālu. Brīvos līdzekļus var ieguldīt un tādējādi stabilizēt finansiālo stāvokli, un ideālā gadījumā ‒ dzīvot uz saņemtajiem procentiem. Tas ir ilgtermiņa uzdevums un to nevajadzētu jaukt ar finanšu drošības spilvena izveidošanu nebaltai dienai.

Finanšu drošības spilvens ir avārijas fonds, kas ir paredzēts, lai segtu negaidītus, bet nepieciešamus izdevumus, kā arī kompensētu pagaidu ienākumu zudumu. Tiek uzskatīts, ka vajag tiekties uz drošības spilvena apjomu no trīs līdz sešu mēnešu budžetu apmērā (šajā gadījumā budžets ir ikmēneša izdevumu, nevis ieņēmumu summa).

Tiem, kas vēl tikai sāk domāt par uzkrājumiem, iespējams, nav tāda drošības fonda. Ja šis ir jūsu gadījums, tad vispirms ir nepieciešams sakrāt drošības spilvenam (piemēram, atliekot tos pašus 10% no visiem ieņēmumiem). Kad nepieciešamais līmenis tiks sasniegts, uzkrājumu veidošana, visticamāk, kļūs par ieradumu. Jums atliks tikai pārformulēt uzkrājumu mērķi ‒ jūsu līdzekļus būs nepieciešams ieguldīt.

Rezultātā papildus drošības fondam jums būs naudas rezerve, kā galvenais uzdevums ir strādāt, veidojot pasīvos ienākumus. Šim uzkrājumam var būt dažādi nosaukumi: nodrošinājuma fonds, investīciju uzkrājumi, personīgais kapitāls. Ir svarīgi atcerēties, ka šo summu nedrīkst aiztikt, lai samaksātu par salūzušas mašīnas remontu. Šai naudai ir jāstrādā kā ieguldījumiem fondos un vērtspapīros. Par laimi, pamata zināšanas par investīcijām šobrīd vairs nav augstākā matemātika vai raķešu zinātne, bet gan pirmās nepieciešamības zināšanas katram finanšpratīgam cilvēkam.

Uzkrāšanas procesam ir jābūt maksimāli vienkāršam: jo mazāk lieku soļu, jo labāk. Optimālais variants ir izmantot savas bankas pakalpojumus, atverot papildu krājkontu. Turpmāk naudu no šī konta var sadalīt starp investīciju instrumentiem.

Kā sākt maksāt sev: četri soļi

Pirmais solis: taupiet

Galvenais noteikums ir tērēt mazāk, nekā nopelnāt. Kā to panākt? Izvairieties no pirkumiem, ko veicat tikai tāpēc, ka varat atļauties (sīkāk par impulsīviem pirkumiem). Analizējiet izmaksas un atrodiet neracionālus un liekus izdevumus. Kopumā ‒ uzkrājiet, nevis tērējiet.

Lai noteiktu procentuālu daļu vai konkrētu naudas summu, kuru ir vērts atvēlēt par labu personīgajam kapitālam, ir jāaprēķina budžets. Lielākajai daļai cilvēku priekšstats par budžetu ir vairāk vai mazāk vienāds: vispirms uzskaitām neatliekamos izdevumus (mājokils, komunālie maksājumi, maksājumi par kredītiem, izdevumi ēdienam, sakariem un tā tālāk). Šīs izmaksas vienkāršības labad var apzīmēt kā "vajag". Pēc tam nāk klāt izmaksas no kategorijas "gribu" (izklaide, ēšana ārpus mājām, apģērbs utt.). Un tikai tad uzkrājumi, ja, protams, tiem kaut kas paliek.

Veidojot budžetu pēc principa "vispirms samaksā sev", šī secība mainās. Uzkrājums kļūst par obligātu elementu kopā ar rēķinu apmaksu un izdevumiem par mājokli un pārtiku. Zinot ienākumu apjomu, noteikts procents būtu vispirms jāiestrādā budžetā. Pēc tam no atlikušās summas atskaita obligātos maksājumus, un tikai to, kas paliks pāri, var tērēt izdevumiem no "gribu" kategorijas. Protams, šī metode darbojas tikai tad, ja jūs varat savilkt galus. Ja līdzekļus nav iespējams pārdalīt, izveidot uzkrājumus ir ļoti grūti.


Budžeta plānošanas metodes

Metode 50/30/20. Labi darbojas tiem, kuriem obligātos ikmēneša maksājumus sedz puse ienākumu. 50% līdzekļu aiziet obligātiem izdevumiem (mājokils, komunālie maksājumi, veselības aprūpes izdevumi, pārtika, kā arī, piemēram, ziemas riepas vai sezonas apģērbs, ja tas ir nepieciešams), 30% ‒ dažādiem "gribu" tēriņiem, bet 20% ‒ uzkrājumu fondam.

Metode 70/20/10. Tas pats, kas 50/30/20, bet proporcija mainās par labu nepieciešamajiem tēriņiem. Piemērots tiem, kam ienākumi nav īpaši lieli.

"Četru aplokšņu" metode. Palīdz plānot budžetu un vizualizēt savus izdevumus. Uzreiz pēc ienākumu saņemšanas vajadzētu atlikt 10% uzkrājumu fondā (piemēram, pārskaitīt krājkontā). Tālāk ir jāatvēl līdzekļi pastāvīgajām izmaksām. Atlikusī summa jāsadala 4 vienādās daļās ‒ pēc nedēļu skaita mēnesī, katra daļa ir maksimāli iespējamās izmaksas nedēļā. Tērēt papildu naudu no šīm aploksnēm ir aizliegts. Neparedzētus izdevumus būtu jāsedz no avārijas fonda. Ja mēneša beigās palikuši "lieki" līdzekļi, tad tie aiziet vai nu uzkrājumos, vai nu avārijas fondā. Labs veids tiem, kuri dod priekšroku norēķiniem skaidrā naudā, tomēr pastāv arī digitālie risinājumi.


Otrais solis: izvirziet mērķus

Iesācējiem būs daudz vieglāk izveidot ieradumu veidot uzkrājumus, ja iztēlosieties konkrētus mērķus, kam krāt. Vēlaties ietaupīt finanšu drošības spilvenam? Pirmajai iemaksai, pērkot nekustamo īpašumu? Plānojat kāzas? Vai esat iedomājušies par piemaksu pensijai? Jebkurš mērķis ir brīnišķīgs, ja vēlme to sasniegt palīdzēs jums ietaupīt uz nevajadzīgiem pirkumiem un neobligātiem izdevumiem jau tagad!

Trešais solis: automatizējiet

Interneta bankas ļauj viegli automatizēt uzkrājumus: viss, kas jums jādara, ir jāiestata automātisks regulārais maksājums uz atsevišķu kontu. Tas var būt ikdienas maksājums (piemēram, 1 eiro dienā) vai pārskaitījums no katras algas (30-50 eiro mēnesī). Ir svarīgi pārbaudīt, vai šādiem maksājumiem tiek piemērota komisijas maksa.

Vēl viens veids ir izmantot noapaļošanas funkciju, kad maksājat ar karti. Šādu pakalpojumu piedāvā vairākas bankas, un pakalpojuma nosaukumi var būt dažādi – digitālā krājkase, krājrīks, seifs. Darbības princips: katra pirkuma summa tiek noapaļota līdz veselam skaitlim. Starpība tiek novirzīta uz atsevišķu kontu. Ja jūs aktīvi maksājat ar karti, gadā ir iespējams uzkrāt pāris simtus eiro.

Ceturtais solis: ieguldiet

Uzkrājumus nav vērts turēt "zem matrača" (vismaz ne visu summu). Naudas vērtība samazināsies inflācijas dēļ. Finanšu eksperti iesaka ieguldīt līdzekļus, iepriekš sadalot ietaupījumus vairākos "grozos". Minimālajā variantā shēma varētu būt tāda, kā aprakstīts zemāk.

Pirmais "grozs". Pamata uzkrājumi neparedzētiem izdevumiem (finanšu drošības spilvens). Tiem jābūt ātri pieejamiem akūtas nepieciešamības gadījumā. Turēt nelielu summu krājkontā savā bankā ir vienkārši un droši. Pievienojiet šim konservatīvu ieguldīšanas stratēģiju, un jūsu nauda tiks pasargāta no inflācijas, bet ilgtermiņā ienesīs nelielu peļņu.

Otrais "grozs". Uzkrājumi, kas pārsniedz drošības spilvenu. Tos var ieguldīt, lai palielinātu kapitālu. Izvēlieties optimālu ieguldījumu stratēģiju un tiecieties uz pasīvajiem ienākumiem, pieaugot kapitāla summai.

Ir svarīgi saprast, ka jūsu portfelim ir jābūt līdzsvarotam. Ieguldīt visu uzkrāto summu riskantos aktīvos nav pārāk gudri, bet arī totāli konservatīvs ieguldījums nav labākā izvēle, jo, lai nopelnītu, būs nepieciešama ļoti liela summa. Ienesīgums 10% gadā pirms nodokļu nomaksas ir cienīgs rezultāts. Uz šādu mērķi ir jātiecas katram investoram-iesācējam.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form