11 jautājumi: kas jāzina par savu kredītreitingu
Foto: Shutterstock

Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ‒ gandrīz 700 000 cilvēku ‒ ir saistībās ar kredītiestādēm. 35% no viņiem atrodas riska zonā: visticamāk, atmaksāt kredītus būs grūti. Citiem vārdiem sakot, simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju gribot negribot veido savu kredītvēsturi un līdz ar to arī kredītreitingu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Finhack" skaidro galvenos ar kredītreitingu saistītos jautājumus.

Kas ir kredītreitings?

Kredītreitings ir rādītājs, kas ļauj bankai vai citai organizācijai izvērtēt jūs kā klientu. Cik akurāti jūs maksājat rēķinus? Kāds ir jūsu ienākumu stāvoklis? Vai kādreiz ir bijušas problēmas ar kredītu atmaksu? Visu šo datu apkopojums vairāku gadu laikā veido jūsu kredītvēsturi. Pēc tam, izmantojot speciālas formulas, no tā var izveidot kredītreitingu un vienkāršot potenciālā klienta izvērtēšanu.

Dažās valstīs kredītreitings ir ārkārtīgi svarīgs rādītājs jebkuram iedzīvotājam. ASV, piemēram, kredītreitings ("credit score", ko parasti veido skaitlis starp 300 un 850) ietekmē ne tikai to, vai jūs varat saņemt aizdevumu un kāda būs procentu likme, bieži vien reitingu ņem vērā nekustamo īpašumu iznomātāji, kā arī darba devēji.

Latvijā šī sistēma parādījusies salīdzinoši nesen. Pirmo kredītreitingu privātpersonām izstrādāja kompānija "Paus Konsults" 2008. gadā, tomēr bija grūti to uzskatīt par pietiekami izsmeļošu. Problēma bija tajā, ka dažu uzņēmumu vērtējumi balstījās tikai uz datiem, kas bija viņu rīcībā. Lai precīzi izvērtētu klientu, ar to nepietika.

Pilnā sparā sistēma sāka darboties 2015. gadā, kad tika pieņemts likums "Par kredītinformācijas biroju". Tas ļāva kredītiestādēm apkopot informāciju no visa tirgus.

Ko ietekmē mans kredītreitings?

Pirmkārt, to, vai jūs vispār varat saņemt kredītu. Skaidrs, ka klienti ar problemātisku kredītvēsturi ir zināma riska grupa kredītiestādēm. Otrkārt, ar kādiem nosacījumiem jums izsniegs kredītu. Šeit saikne ir saprotama: jo mazāks risks, jo labāki nosacījumi. Treškārt, pamatojoties uz kredītreitingu, jums var piedāvāt īpašus produktu vai pakalpojumu noteikumus. Vai arī nepiedāvāt.

Kas veido manu kredītreitingu?

Tā vai citādi ‒ vairāki uzņēmumi. Pirmkārt, bankas. Tām ir pieejams liels informācijas masīvs, tās var pietiekami precīzi noteikt jūsu finanšu iespējas. Pamatojoties uz šiem datiem, tiek veidoti personalizēti piedāvājumi ‒ kredītlīnijas, overdrafti un citi finanšu produkti.

Otrkārt, jebkādi uzņēmumi, kuru klients jūs esat, piemēram, mobilo sakaru operatori. Tie analizē, kā jūs maksājat rēķinus, cik bieži maināt telefonus un kur izmantojat mobilos sakarus (ja bieži izmantojat viesabonēšanas pakalpojumus, tātad jums ir nauda ceļojumiem). Kaut kas līdzīgs kredītreitingam ir arī apdrošināšanas kompānijām: tās savstarpēji apmainās ar datiem par to, cik bieži konkrētais vadītājs iekļūst negadījumos, cik nopietni ir bojājumi, vai un cik akurāti viņš brauc un tā tālāk.

Treškārt, datus no valsts reģistriem un citiem avotiem var atrast sistēmās "Lursoft", "Crediweb" un "Firmas.lv". Šeit ir apkopota informācija par juridiskām personām, to saistībām un īpašniekiem, ko var izmantot kredītspējas noteikšanai.

Visbeidzot ir kredītinformācijas birojs. Tas apkopo informāciju no dažādiem avotiem (tajā skaitā arī tiem, kas ir uzskaitīti iepriekš), un veido pilnīgākus modeļus. Latvijā licenci no Datu valsts inspekcijas (DVI) ir saņēmuši divi uzņēmumi: AS "Kredītinformācijas Birojs" (KIB, akcionāri - "ABLV Bank", "Citadele banka", "Luminor", "SEB banka", "Swedbank" un "Creditinfo International GmbH") un AS "CREFO Birojs" (SIA "Creditreform" grupas vienība).

Tātad vienota standarta, ko izmantotu visi tirgus dalībnieki, (piemēram, kā "credit score" ASV), Latvijā nav. Tā vietā eksistē diezgan plašs instrumentu klāsts, ko var izmantot kopā vai atsevišķi.

Kāda informācija tiek ņemta vērā, aprēķinot kredītreitingu?

Formulas sastāvs tiek turēts noslēpumā, taču ir zināms, kāda informācija kopumā nonāk datu bāzē. Kredītinformācijas biroji apkopo:

  • datus no uzņēmumiem, kuri izsniedz kredītus vai piedzen parādus;
  • informāciju no organizācijām, kas regulāri izraksta rēķinus (piemēram, no komunālo pakalpojumu sniedzējiem);
  • informāciju par nodokļu samaksu no Valsts ieņēmumu dienesta;
  • datus no parādu piedziņas uzņēmumiem;
  • jebkuru citu informāciju no pakalpojumu sniedzējiem (tai skaitā, no medicīnas iestādēm un degvielas uzpildes stacijām, kā arī datus par komunālo maksājumu parādiem).

Ja saraksts ar uzņēmumiem, kas sniedz datus KIB, ir zināms (un tas ir ļoti plašs), tad CREFO Birojs šādu informāciju neizpauž. Saskaņā ar KIB komercdirektora Intara Miķelsona vārdiem, datu apmaiņā nav iesaistīti Latvijas telekomunikācijas pakalpojumu sniedzēji, kas vāc savu datu bāzi un neredz jēgu izmantot kredītbiroju pakalpojumus. Visticamāk, viņiem savu datu ir pietiekami. Tas nozīmē, ka, ja jums nav problēmu ar rēķinu apmaksu par telefona sarunām, bet ir problēmas ar aizdevuma atmaksu, tad jums ir augstākas izredzes nopirkt klēpjdatoru uz nomaksu telekomunikāciju uzņēmumā. "Kredītiestādes neslēgtu nomaksas līgumu, jo tās zina, ka konkrētajam klientam ir parādi un viņš nespēs segt savas jaunās saistības," saka Miķelsons.

Toties bāzē nonāk informācija no "Rīgas satiksmes" par "zaķiem" un nenomaksātiem sodiem par auto novietošanu. Neskatoties uz to, ka bankas dalās informācijā, visas iestādes attīsta savu klientu izvērtēšanas sistēmu. Parametrus, kas tiek ņemti vērā, tās gan neatklāj.

Kā ir ar sociālo tīklu monitoringu?

Sociālie tīkli tiek izmantoti kā ļoti precīzs instruments klientu vērtēšanai ASV. Arī Krievijā klientu vērtēšanas sistēmas vāc datus no sociālajiem tīkliem, tāpēc papildus standarta jautājumiem potenciālo klientu var sagaidīt arī draugu loka pārbaude. Eiropā tas ir aizliegts, saka Miķelsons.

Var tikai iedomāties, kā tieši bankas un citi uzņēmumi būvē klientu profilu. Skaidrs, ka galvenie parametri ir kredītvēsture (un, piemēram, kredītreitings, ko aprēķina kredīta birojs), kā arī informācija par klientu (vecums, ģimenes stāvoklis, profesija, darba stāžs, dzīves vieta). Bieži vien jau ar to jau pietiek, lai diezgan precīzi prognozētu aizņēmēja uzticamību. Aizdevējs var izmantot citus datus, piemēram, ieņēmumu un izdevumu struktūru, izmantojot maksājumu kartes datus. Pieejamo instrumentu komplektu ierobežo Eiropas savienības tiesību akti datu aizsardzības jomā, kā arī ekonomiskie apsvērumi.

Veidot un uzturēt iekšējās sarežģītas vērtēšanas sistēmas ir dārgi. Turklāt tas ne vienmēr ir efektīvi, jo sistēma ir balstīta tikai uz kredītiestādei pieejamajiem datiem. Tāpēc aizdevēji bieži kombinē gatavu ārējo risinājumu ar iekšējo informāciju par klientu.

Kā uzzināt savu kredītreitingu?

Tas ir atkarīgs no tā, kāds tieši reitings jums interesē. Bankas vai citas finanšu iestādes jūsu kredīta reitingu, visticamāk, nekur nerāda. Piemēram, "Citadele" banka piedāvā "uzzināt kredītreitingu", bet patiesībā klients aizpilda anketu un saņem īsziņu ar aizdevuma summu, uz ko viņš var pretendēt. Citas bankas piedāvā kalkulatorus, kas uzreiz parāda rezultātu ar iespējamo kredīta limitu.

KIB izmanto skalu no 250 līdz 900 ballēm (kur 250-573 balles ir ļoti augsts risks, ka kredīts netiks atmaksāts, bet 725-900 balles ir ļoti zems risks). Vietnē manakreditvesture.lv var bez maksas pārbaudīt savu kredītvēsturi, taču kredīta reitings jau ir maksas pakalpojums, kas ietilpst gada abonementā par 19 eiro. Bez maksas var saņemt kredītvēsturi arī no "CREFO Birojs" datu bāzes.

Kā uzzināt cita cilvēka kredītreitingu?

Nekādi. Latvijā, atšķirībā no ASV, darbojas Eiropas pieeja personas datiem: jūs varat uzzināt tikai savu kredīta reitingu un kredītvēsturi. Pieprasījumu par trešo personu kredītvēsturi var pieteikt tikai juridiskas personas ar speciālu licenci. Bet, ja jums ir nepieciešams apstiprināt savu kredītreitingu (piemēram, īrējot dzīvokli), tad jūs pēc savas iniciatīvas varat to izdarīt.

Kā sabojāt savu kredītreitingu?

Kredītreitingu ietekmē vairāki faktori. Starp būtiskākajiem ‒ cilvēkam izsniegto kredītu struktūra (daudz kredītu ‒ trauksmaina pazīme), problēmas ar kredītu atmaksu, kredītlīniju izmantošana, kavēšanās ar rēķinu apmaksu, galvojumi par citiem aizņēmējiem un personiskā maksātnespēja.

Ja jūs regulāri maksājat rēķinus ar nokavēšanos, pastāv risks, ka jūs tā rīkosities arī nākotnē (tiesa, kredītreitingu ietekmēs kavētie maksājumi par 60 un vairāk dienām). Kavēšanās ar mazu rēķinu maksājumiem stipri neietekmēs reitingu (izņemot, ja jums ir daudz mazu parādu). Ja jums ir parāds par rēķiniem virs 150 eiro, tad reitings noteikti kļūs sliktāks. Ja cilvēks kaut reizi ir sasniedzis" 95% no overdrafta maksimāli iespējamās summas kādā konkrētā laika posmā, tad arī viņa kredītreitings samazinās.

Kopumā ieteikums ir universāls: sekot līdzi savām finanšu saistībām un savlaicīgi apmaksāt rēķinus un kredītsaistības.

Ja man nav kredītu ‒ man ir ideāls reitings?

Tas ir labs, bet nav ideāls. Saskaņā ar Intara Miķelsona vārdiem, ja personai gada laikā nav parādu, tā saņem vērtējumu 676-700 baļļu līmenī (maksimums ‒ 900). Tas tāpēc, ka aizdevējiem ir svarīgāk saprast, ka klients ir spējīgs kārtīgi maksāt par visām savām saistībām. Ja saistību nav, tad nav arī pietiekami datu, lai izdarītu secinājumus par klientu kā aizņēmēju.

Vai tas nozīmē, ka absolūti "tīrs" klients var saņemt ne tik izdevīgu piedāvājumu, kā, piemēram, klients ar lielu kredītvēsturi? Teorētiski ‒ jā. Bet praksē aizdevēji, pieņemot lēmumu, pēta ne tikai kredītreitingu, bet arī kredītvēsturi. Tātad kredītreitings ir svarīgs, bet ne vienīgais rādītājs.

Kā uzlabot kredītreitingu?

Ja jūs uzlabosiet finanšu disciplīnu, arī jūsu kredītreitings ar laiku uzlabosies. Tas nav ātrs process (KIB glabā datus par nenomaksātiem parādiem 10 gadus, savukārt par apmaksātiem ‒ 5 gadus), tomēr viss ir iespējams.

Kā es varu izmantot kredītreitingu?

Ja jūs zināt savu kredīta reitingu vismaz "luksofora" līmenī (sarkanā zona ‒ lielāks risks, zaļā ‒ zems risks), tad jūs varat to ņemt vērā, pieņemot lēmumu par jaunu aizdevumu. Sarkanā zona ir signāls, ka kredītu ņemt nav vērts: pat, ja jūs varētu maksāt tagad, nav fakts, ka tas ir uz ilgu laiku. Zaļā zona ‒ viss ir kārtībā.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form