Teorija: kas notika?
Spēkā stājušies Kredītiestāžu likuma grozījumi. Latvijā ir aptuveni 13 000 parādnieku, kas cietuši 2008. gada ekonomiskajā krīzē. Vidējais parāda apmērs – 40 000 eiro. Pēc Latvijas Finanšu nozares asociācijas datiem, kopējais parādsaistību apmērs ir gandrīz 600 miljoni eiro. Šī summa krietni pārsniedz atmaksāto aizdevumu un to summu apjomu, kas pēdējo 10 gadu laikā iekasētas maksātnespējas procesos.
Latvijas Banka, kas ir viens no izmaiņu iniciatoriem, lēmumu skaidro šādi:
- hipotekāro kredītu parādnieki ir zaudējuši ieķīlāto īpašumu, palikuši parādā un kļuvuši par ēnu ekonomikas sastāvdaļu, jo viņu bankas konti tika bloķēti, un ļaudis bija spiesti ienākumus iegūt neoficiāli;
- lai Latvijai neuzrādītu savus ienākumus, daudzi parādnieki ar ģimenēm pārcēlās uz dzīvi ārzemēs;
- strādājot neoficiāli, parādnieki samazina valsts budžeta ienākumus, kas rada papildu slogu sociālajai sistēmai;
- kredītiestāžu balansā ir lielas parādsaistības;
- ja kredītiestāde nevar sazināties ar parādnieku, tā nevar norakstīt parādu;
- kredītiestādes tērē līdzekļus parādu administrēšanai.
Izmaiņu autori uzskata, ka parādsaistību, kas iegūtas krīzes periodā, dzēšana ļaus parādniekiem atgriezties reālajā ekonomikā, kā arī ļaus atgriezties Latvijā, lai šeit strādātu un maksātu nodokļus.
Izmaiņas veiktas ne tikai Kredītiestāžu likumā, bet arī likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Tas nozīmē, ka dzēstais parāds netiks uzskatīts par parādnieka ienākumiem, tātad – summa netiks aplikta ar ienākuma nodokli.
Kā noskaidrot, vai parāds var tikt vienpusēji dzēsts?
Izmaiņas attieksies uz parādniekiem, kas atbilst sekojošiem kritērijiem:
- aizņēmuma līgums noslēgts līdz 2008. gada 31. decembrim;
- aizdevuma līgumu noslēgusi privātpersona;
- īpašums, kas iegādāts ar kredīta palīdzību, bija kredīta ķīla;
- minētās kredītsaistības kredītiestādes bilancē uzrādās kā norakstīts aktīvs;
- īpašumtiesības uz apķīlāto īpašumu zaudētas pirms 2008. gada 31. decembra;
- kredītņēmējam nav uzsākts maksātnespējas process.
Svarīgi: visi šie noteikumi attiecas ne tikai uz kredīta ņēmēju, bet arī uz galvotāju. Šobrīd ir astoņi tūkstoši parādnieku, kas hipotekāro kredītu ņēmuši līdz 2008. gadam. Vēl ir pieci tūkstoši kredītu galvotāju.
Kā rīkosies bankas?
Četras Latvijas lielākās bankas – "Swedbank", "Luminor", "SEB banka", "Citadele banka" – apstiprinājušas, ka gatavas vienpusēji dzēst hipotekāros kredītus. Tomēr katrai bankai būs atšķirīga pieeja parādu dzēšanas procesam. Parādi netiks dzēsti pilnībā, bet, piemēram, 80% vai 90% apmērā no parādsaistību summas.
Lēmums par katru "slikto" parādu tiks pieņemts individuāli, ņemot vērā parādnieka kredītvēsturi un sociālo statusu. Tādējādi tiek plānots palīdzēt vismazāk aizsargātajiem sabiedrības slāņiem. Norakstītā parāda summa, visticamāk, būs mazāka, ja aizdevuma ņēmējs atsavināto īpašumu atstājis sliktā stāvoklī, piemēram, ar izsistiem logiem, sabojātām sienām un grīdām.
Katra banka līdz šā gada beigām izstrādās iekšējo parādu dzēšanas politiku, pēc kā tiks uzsākta to norakstīšana. Tiek plānots, ka nākamo divu gadu laikā tiks dzēsta lielākā daļa parādu.
Kā uzzināt, vai banka norakstījusi kredītu?
Kredītu reģistrā vai K vai Kredītinformācijas birojā bez maksas iespējams uzzināt informāciju par pašreizējo parādsaistību stāvokli. Kredītu reģistra informāciju iespējams iegūt tiešsaistē vai uzņēmuma birojā Rīgā, K.Valdemāra ielā 1B. Kredītinformācijas birojā informāciju par parādsaistībām iespējams iegūt, autorizējoties caur minēto banku interneta lapām vai lietotnēm.
Ja parādnieka kontaktinformācija, kas pieejama bankai, vēl joprojām ir aktuāla, banka uz norādīto adresi nosūtīs vēstuli ar parāda dzēšanas nosacījumiem. Ja tiek izmantota internetbanka, informācija tiks nosūtīta tajā.
Kas notiks ar kredītiem, kas nodoti parādu piedzinējiem?
Ja banka parādu ir cedējusi vai nodevusi parādu piedzīšanas uzņēmumam, tam ir tiesības atteikt parāda dzēšanu. Tas nozīmē – parādniekam arī turpmāk būs parādsaistības, taču nevis bankā, bet parāda piedzīšanas uzņēmumā.
Latvijā nav sistemātiskas prakses hipotekāro kredītu parādu nodošanā piedzinējiem, tomēr ir daļa kredītu, kas šiem uzņēmumiem ir nodoti. Daļa šo uzņēmumu ir izrādījuši vēlmi vienpusēji dzēst noteiktus hipotekāros kredītus. Visticamāk, šāda iespēja tiks izmantota, ja ar parādnieku neizdosies vienoties par parāda dzēšanu vai parādniekam nebūs iespēju to dzēst.