Dīkstāve nav mūžīga. Vai šovasar jums būs apmaksāts atvaļinājums?  (13)

Saskaņā ar Darba likumu ikvienam darbiniekam Latvijā ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kas nedrīkst būt īsāks par četrām kalendārajām nedēļām. Šajā termiņā netiek iekļautas brīvdienas un svētku dienas, kā arī darba nespējas (slimības) laiks. Darba devējam ir pienākums piešķirt atvaļinājumu viena kalendārā mēneša garumā visiem darbiniekiem, kuri ir jaunāki par 18 gadiem.

Darbinieks un darba devējs vienojas par to, kad tieši var izņemt atvaļinājumu. Uzņēmuma vadība gada sākumā var izveidot atvaļinājumu grafiku (Darba likuma 150. pants), kam jābūt pieejamam visiem darbiniekiem.

Papildu atvaļinājuma dienas iespējams piešķirt, pamatojoties uz darba līgumu vai koplīgumu, skaidro Valsts darba inspekcijas vecākā juriskonsulte Zaiga Strode. Turklāt pretendentus uz papildu atvaļinājuma dienām nosaka Darba likums (151. pants) ‒ uz papildatvaļinājumu var pretendēt, piemēram, vecāki vai tie, kas ir nodarbināti bīstamā darbā. Darba devējs var nodrošināt papildu atvaļinājuma dienas arī citos gadījumos (piemēram, ilgstoša nepārtraukta darbība, nakts darbs vai maiņu darbs). Šie gadījumi tiek paredzēti darba līgumā vai koplīgumā. Kompensēt neizmantoto atvaļinājumu nevar (izņēmums ‒ uzsakot darba līgumu).

Atvaļinājumu par pirmo darba gadu piešķir pēc sešiem mēnešiem nepārtrauktas darbības. Tiesības uz atvaļinājumu tiek saglabātas, ja cilvēks nav bijis darbā attaisnojošu iemeslu dēļ, tai skaitā bijis uz slimības lapas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, bijis nepamatoti atlaists un pēc tam atkal pieņemts darbā (Darba likuma 152. pants).

Laiks, kad darbinieks izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu (Darba likuma 156. pants), netiek ieskaitīts laika periodā, kas dod tiesības izmantot apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu. Apmaksātajā atvaļinājumā netiek ieskaitīts atvaļinājuma laiks bez darba samaksas saglabāšanas, kas ilgst vairāk kā 4 nedēļas viena gada laikā (Darba likuma 153. un 157. pants).

Laiks, kurā tiek izmaksāts pabalsts par dīkstāvi, nav uzskatāms par atvaļinājumu. No likuma viedokļa jūs joprojām varat izņemt atvaļinājumu, piemēram, vasarā, protams, ar nosacījumu, ka starp jums un darba devēju ir vienošanās par atvaļinājuma ilgumu.

Tāds pats princips ir spēkā arī gadījumos, ja saistībā ar Covid-19 pandēmiju darbinieku pārceļ uz nepilnu darba laiku, tas ir, ja viņš nedarbojas normālā režīmā — 40 stundas nedēļā. Viņam joprojām ir tiesības uz četru kalendāro nedēļu atvaļinājumu, saka Strode.

Galvenais princips atvaļinājuma naudas aprēķināšanā ir noteikts Darba likuma 75. panta
8. daļā: summa tiek aprēķināta, dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā. Tas ir, lai aprēķinātu atvaļinājuma naudu pie normālas darba nedēļas, ir nepieciešams noteikt vidējo dienas izpeļņu (vai vidējo stundas izpeļņu), kas pēc tam tiek reizināts ar to atvaļinājuma dienu skaitu, kas iekrīt tikai kalendārās darba dienās.

Kā nosaka dienas likmi? Kopējo izpeļņu pēdējo sešu mēnešu laikā sadala ar darba dienu skaitu. Ir svarīgi atzīmēt, ka netiek ņemtas vērā laicīgas darba nespējas dienas, atvaļinājums un dienas, kad darbinieks nav veicis darbu noteiktu apstākļu dēļ (Darba likuma 75. panta
4. daļa), skaidro Strode. Parasti atvaļinājuma naudas summai ir jābūt tuvu algas apmēram.

Skaidrs, ka, ja Covid-19 ierobežojumu dēļ darbiniekam samazināja algu, tad atvaļinājuma naudas summa būs mazāka nekā pagājušajā gadā. Jebkurām izmaiņām darba apstākļos, tai skaitā darba algas apmēram vajadzētu būt fiksētām, un pusēm ir pienākums parakstīt grozījumus darba līgumā (mēnesi pirms to stāšanās spēkā). Attālinātais darbs vai uzņēmuma apgrozījuma samazinājums nav pamats likmes samazināšanai, uzsver Strode.

Ja darbinieks nepiekrīt uzņēmuma vadības piedāvājumam, viņam ir tiesības atkāpties no darba un saņemt bezdarbnieka pabalstu.

18. februārī Latvijas valdība ir apstiprinājusi grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Kā portālam "Delfi" paskaidroja Labklājības ministrijas pārstāvji, Covid-19 pabalstu izmaksas periods (kompensācija par dīkstāvi, uz laiku pagarinātais vecāku pabalsts, papildu slimības pabalsts un citi) ir vienāds ar laiku no sociālās apdrošināšanas, jo cilvēks nestrādā ne pēc savas iniciatīvas.

No šī viedokļa skatoties, var pieņemt, ka pabalsts par dīkstāvi nedrīkst ietekmēt atvaļinājuma naudas apmēru. Var saskatīt analoģiju ar bezdarbnieka pabalsta izmaksu. Kā portālam "Delfi" paskaidroja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), ja persona saņēma dīkstāves pabalstu, bet vēlāk darba tiesiskās attiecības tika uzteiktas, tad dīkstāves laiks netiek ņemts vērā, aprēķinot bezdarbnieka pabalstu.

Citiem vārdiem sakot, dīkstāvei nav jāsamazina bezdarbnieka pabalsts: ja alga līdz dīkstāvei ir bijusi 1500 eiro, tad tieši šis apmērs tiks ņemts vērā, aprēķinot bezdarbnieka pabalstu. Kopējā ienākumu summa (darba alga un kompensācija par dīkstāvi) šajā gadījumā netiek ņemta vērā.

Pēc likuma atvaļinājuma naudu izmaksā darba devējs. Tas nozīmē, ka pat tad, ja uzņēmumam bija dīkstāve, savukārt kāda darbinieka alga saskaņā ar darba līgumu bija 1500 eiro, tad atvaļinājuma naudas izmaksa, aprēķinot to no 1500 eiro algas, ir darba devēja pienākums. Ko darīt, ja viņam nav līdzekļu atvaļinājuma naudai? Valsts ieņēmumu dienests (VID) portālam "Delfi" nevarēja atbildēt uz šo jautājumu.