Viss, kas jums būtu jāzina par kredītkartēm
Foto: AP/Scanpix/LETA

Tikai 7% no visām Latvijā izsniegtajām maksājumu kartēm ir kredītkartes. Kāpēc kredītkarte vēl joprojām nav kļuvusi par "pakalpojumu visiem"? Vai, dzīvojot mūsdienu Latvijā, vispār ir jēga iegādāties kredītkarti? Uz kādiem bonusiem var cerēt un kādas kļūdas vēlams nepieļaut? Meklējām atbildes uz šiem jautājumiem kopā ar četrām Latvijas bankām.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kas ir kredītkarte? Būtībā tā ir parasta bankas karte, bet ar vienu atšķirīgu iezīmi: banka kredītkartes īpašniekam sniedz tiesības izmantot aizdevuma līdzekļus. Tā nosaka katram lietotājam kredīta limitu — summu, kuru banka ir gatava aizdot kartes īpašniekam ar visām no tā izrietošajām sekām.

Norēķinu karte vai kredītkarte? Ja jums makā ir vairākas plastikāta kartes, un esat piemirsis, vai tās ir kredītkartes vai debetkartes, tad to saprast var burtiski sekundes laikā. Uz visām kredītkartēm apakšējā labajā stūrī (zem logo) ir ikoniņa "credit". Banka konkrēti jums ir piešķīrusi noteiktu kredīta limitu, kas ir piesaistīts tieši šai kartei. Limita apmērs tiek noteikts individuāli (tas var sasniegt līdz 300% no ikmēneša ienākumiem), un bankai ir tiesības periodiski to pārskatīt.

Kad labāk izvēlēties kredīkarti? Viss ir atkarīgs no dzīvesveida, ieradumiem, iepirkšanās paradumiem un personas finansiālā stāvokļa. Ja cilvēks uzskata, ka jebkurš kredīts ir ļauns, vai gluži pretēji ‒ cilvēkam piemīt paradums nokļūt parādu skavās, no kurām tikt vaļā padodas ļoti grūti, tad labāk iztikt bez kredītkartes. Ja cilvēks plāno savus izdevumus, kontrolē kopējo finanšu situāciju, bet viņam gribētos, lai pastāv finanšu drošības spilvens "nebaltai" dienai, kredītkarte kļūs par labu alternatīvu citiem īstermiņa aizdevumu veidiem.

"Klientam noteikti jāņem vērā, ka kredītkarte arī ir kredīts. Kredītkartes piešķitais limits tiks pieskaitīts pie esošajām kredītsaistībām un tiks piefiksēts Latvijas bankas kredītu reģistrā, - komentē Altero.lv līdzdibinātājs Artūrs Kostins. - Līdz ar to ņemot, piemēram, hipotekāro kredītu, kad katrs cents ir būtisks, lai saņemtu pēc iespējas lielāku aizdevuma summu, tādējādi arī pēc iespējas lielāku ikmēneša maksājumu (rāditājs, ar apzīmējumu DTI - debt to income, kur esošās ikmēneša saistības nevar pārsniegt 40% no Jūsu ikmēneša ienākumiem). Noteikti kredītkartes potenciālajam klientam ir jāsaprot, kādam mērķim tā ir plānota. Ja tiek plānoti lielāki pirkumi, bet netiek plānots kredītkartē naudu atgriezt līdz noteiktajam datumam, kurš skaitās bezprocentu periods, tad noteikti ir jāpievērš uzmanību kredītkartes gada procentu likmei, kura parādīs šīs kredītkartes izdevīgumu. Es noteikti pievērstu uzmanību arī skaidrās naudas izņemšanas nosacījumiem, jo pārsvarā izņemot skaidro naudu tieši no kredītlīnijas ir jāmaksā procenti, līdz ar to varbūt kādai bankai šī komisijas likme ir daudz zemāka".

Kredītkarte ir noderīga, ja jūs bieži ceļojat. Braucienos mēdz būt grūti prognozēt reālos izdevumus, tāpēc kredītkarte ar "liekas" naudas rezervi var ļoti noderēt. Bieži kredītkarti lūdz uzrādīt automašīnu nomā, lai norēķinātos par pakalpojumu un arī kā drošības garantiju. Bieži vien kredītkarte atšķirībā no vienkāršas norēķinu kartes dod tiesības uz papildu bonusiem (ceļojumu apdrošināšana, bonusa punkti, draudzīgākas cenas bankas partneru veikalos utt.), tāpēc lietot kredīkarti mēdz būt izdevīgāk par debeta karšu lietošanu.

Visbeidzot, kredītkarte – tas ir arī prestiža jautājums. Dažas kredītkartes piedāvā VIP pakalpojumus, piemēram, prioritāro drošības kontroli lidostā, personīgā asistenta pakalpojumus ceļojumos un tā tālāk).

Protams, eksistē arī medaļas otrā puse: parasti tā izpaužas kā augstāka komisijas maksa skaidras naudas izņemšanai bankomātos, kā arī augstāki ikgadējās apkalpošanas izdevumi Turklāt, aizdevuma izmantošana arī ir maksas pakalpojums – no 15 līdz 25% gadā.

Kā lai izvēlas? Ja bieži lidojat uz ārzemēm, tad, iespējams, jums labāk derēs kredītkarte. Ja vēlaties neaizņemties naudu, tad, visticamāk, jums pietiks ar parasto norēķinu karti. Bankas speciālisti apgalvo, ka optimālais variants mūsdienu cilvēkam ir "džentlmeņa komplekts", kurā ietilpst norēķinu karte, kas ir piesaistīta algas kontam, un kredītkarte ar kredītlimitu – neparedzētiem izdevumiem un ceļojumiem.

Kā ir ar procentiem? Kredītkarti ir iespējams lietot prātīgi, bez finanšu zaudējumiem. "SEB bankas" speciālisti dalījās ar piemēru. Pēkšņi salūzusi automašīna un nepieciešams steidzams remonts. Jums ir kredītkarte ar kredītlimitu 1000 eiro un negaidīti jums ir jāiztērē 500 eiro auto remontam. Ja, noformējot karti, tika izvēlēts variants ar visas iztērētās summas parāda dzēšanu līdz 15. datumam, tad procenti par kredīta izmantošanu nav jāmaksā. Tas ir, jūs varat izmantot kredīta naudu pilnīgi bez maksas ar nosacījumu, ka pilnībā atlīdzināsiet aizņēmuma summu līdz noteiktajam termiņam.

Cits variants paredz papildu izdevumus. Ja kartes īpašnieks izvēlas pakāpeniski atmaksāt iztērēto summu, tad procenti tiks aprēķināti tikai par tām dienām, kuru laikā tika izmantots kredīta limits ("SEB bankas" pamatlikme ir 21% gadā, 1,75% mēnesī vai 0,058% dienā). Piemēram, ja automašīnas remontam tika iztērēti 500 eiro 5. datumā, un jūs šo naudu atmaksājāt līdz 14. datumam (pēc 9 dienām), tad procentos nāksies samaksāt 2,61 eiro (500 x 0.058% x 9 dienas).

Nianses un kļūdas


Ir pienācis laiks parunāt par kredītkaršu izmantošanas niansēm. Kā mēs redzam, pastāv dažādi varianti izlietotā kredīta atmaksai, un vienu no tiem ir jāizvēlas kartes noformēšanas brīdī. Kas vēl jāzina?

Jāzina vismaz tas, ka eksistē vēl daudzas iespējas, piemēram, maksa par pakalpojumu, iespēju uzkrāt bonusus vai privilēģijas, maksa par transakcijām, komisija par skaidras naudas izņemšanu, kredīta limiti utt.

Viens no galvenajiem kartes īpašnieka jautājumiem – cik daudz naudas banka ir gatava jums aizdot (kredītlimits). Tas tiek aprēķināts individuāli, vadoties no katra konkrētā aizņēmēja maksātspējas. Jo lielāki ienākumi, jo lielāks piedāvātais aizdevuma slieksnis, bet ne vienmēr liels kredītlimits ir ieguvums. Cilvēkam ir lielāks kārdinājums iztērēt lielāku naudas summu, nekā tas bija plānots sākotnēji. Optimālais variants kredīta limitam ir "viena-divas algas pa virsu". Pieņemsim, ka alga ir 1000 eiro. Šajā gadījumā banka var nodrošināt kredītlimitu 1000-2000 eiro.

Otra svarīga iezīme ir procentu likme par izmantoto kredītu. Daudzi uzskata, ka šis parametrs ir visbūtiskākais, izvēloties karti. Patiesībā tas tā nav. Jums var būt zema procentu likme par aizdevumu, bet citi rādītāji (piemēram, komisijas maksa par skaidras naudas izņemšanu bankomātā vai ikgadējo apkalpošanu) var būt tik augsti, ka "noēdīs" visu starpību.

Par ko vēl banka var pieprasīt no jums naudu, izmantojot kredītkarti? Pirmkārt, par kartes apkalpošanu. Šāda maksa ir arī vienkāršām norēķinu kartēm, bet tā ir salīdzinoši neliela. Kredītkartēm apkalpošanas maksa būs krietni lielāka (sk. tabulu). Dažas bankas iekasē šo summu reizi gadā, citas sadala to daļās.

Par skaidras naudas izņemšanu visas bankas iekasē komisijas maksu, kas ir samērā augsta – procents no summas. Ir arī minimālā maksa par skaidras naudas izņemšanu. Ja no kredītkartes (precīzāk, no kredītkartes konta) pārskaita naudu caur internetbanku, tad arī tiks piemērotas īpašas komisijas maksas, kas ir augstākas nekā pārskaitījumiem no parastā konta.

Ir svarīgi izpētīt soda sankcijas. Tās visbiežāk tiek piemērotas par novēlotiem maksājumiem. Aizkavējot maksājumus, ne tikai palielinās soda procenti un aug parāds, bet cieš arī klienta kredītvēsture. Starp citu, cilvēki nereti kavē maksājumus ne tikai tāpēc, ka viņiem būtu finansiālas grūtības, bet arī tāpēc, ka vienkārši piemirstas kādā brīdī pārskaitīt līdzekļus uz kredītkartes kontu. Lai izvairītos no šīs problēmas, var uzstādīt automātisku līdzekļu pārskaitīšanu no sava algas konta uz kredītkartes kontu.

Tipiskākās kļūdas


Konts bez kartes. Kredītkarte ir piesaistīta atsevišķam kontam, bet tas nav viens un tas pats. Jūs varat atteikties no kartes (piemēram, nesaņemt jaunu pēc noilguma termiņa beigām), bet jums joprojām būs atsevišķs konts. Pat tad, ja kredīta limits no konta netiks izmantots, konts paliek aktīvs. Tas nozīmē, ka pušu saistības tiek saglabātas līdz līguma izbeigšanas brīdim. Slēgt kontu var tikai, iesniedzot attiecīgu pieteikumu bankai.

Pārāk daudz kredītkaršu. Šķiet, ka tas ir noderīgi: izmantot lielu kredīta līdzekļu apjomu. Tomēr ir ļoti viegli nokļūt parādu bedrē, neaptverot savus spēkus. Ja jums tiešām ir nepieciešamas vairākas kredītkartes no dažādām bankām, padomājiet par dažādošanu. Piemēram, ja jums jau ir kāda no "Mastercard" kredītkartēm, tad kā otro opciju varat izvēlēties "VISA" karti. Tā būs papildu drošība, ja pēkšņi kādā veikalā nepieņems vienu no kartēm.

Kredītkartes: kas tālāk?


Kas notiks ar kredītkartēm Latvijā 2021. gadā? Kādā virzienā attīstīsies šis pakalpojums? Mēs palūdzām četru Latvijas banku pārstāvjus atbildēt uz šiem jautājumiem.

Pēc Rolanda Pjatkina, "SEB Bankas" maksājumu karšu nodaļas vadītāja vārdiem, debetkartes kļūst daudz populārākas. Atšķirība ir milzīga: izsniegto debetkaršu daudzums ir par 10 reizēm lielāks nekā izsniegto kredītkaršu.. Abu tipu kartes tagad lielākoties ir bezkontakta. Pjatkins uzskata, ka debetkaršu funkcionalitāte tagad ir pietiekami augsta, un kredītkartes visiem nav vajadzīgas. "Tas nav masveida produkts," viņš skaidro.

Liene Gasiņa, "Swedbank" karšu atbalsta daļas vadītāja, piekrīt šim viedoklim. Viņa uzskata, ka ir nekorekti salīdzināt savā starpā kredīta un maksājumu kartes. Kredītkarte ir atsevišķs kredīta produkts, kas paredzēts specifiskai klientu grupai. Parasti kredītkartes visbiežāk izmanto ceļojumiem: ir ļoti ērti, kad pirkumi automātiski tiek apdrošināti un cilvēkam nav nepieciešams atsevišķi iegādāties arī veselības apdrošināšanas polisi.

"Šogad pandēmija ir izjaukusi Latvijas iedzīvotāju ceļojumu plānus, bet mēs redzam, ka cilvēki joprojām aktīvi izmanto kredītkartes, vienkārši iepērkoties tepat," skaidro Gasiņa. Vēl viens novērojums: pagājušajā gadā latvieši ļoti uzmanīgi izmantojuši kredīta limitus kredītkartēs. "Acīmredzot cilvēki nav pārliecināti par to, ka viņu ienākumu līmenis saglabāsies iepriekšējā līmenī arī nenoteiktības laikmetā, tāpēc izturas piesardzīgi pret izdevumu veikšanu ar kredīta līdzekļu palīdzību," viņa saka.

"Luminor" bankas attīstības vadītāja Jekaterina Ziniča saka, ka šobrīd viens no populārākajiem produktiem ir tā saucamās algas kredītkartes. Pēc būtības tā ir norēķinu karte, kas piedāvā dažas kredītkartes priekšrocības (kredīta limitu un ceļojumu apdrošināšanu). Pieprasījums pēc šādas kartes 2020. gadā ir ievērojami pieaudzis.

Bankas "Citadele" Karšu un maksājumu daļas vadītājs Andris Lazdiņš piekrīt tam, ka kredītkaršu un debetkaršu saplūšana ir aktuāla tendence. 15. decembrī "Citadele" laidusi klajā jaunas kartes, kas strādā pēc abonēšanas principa (subscription). Ar laiku tas ļaus klientiem izmantot vienu norēķinu karti ar noteiktu pakalpojumu klāstu vai plānu. "Tagad visas jaunās paaudzes X kārtes var izmantot kā norēķinukartes un kā kredītkartes – ar kredītlimitu vai bez tā," skaidro Lazdiņš.

Altero.lv savā platformā piedāvā salīdzināt patēriņa kredītu sākot no 1000 EUR, kas jau varētu būt klasiskais kredīta limita apjoms. "Līdz šim neesmu redzējis kvalitatīvu un ērti pārskatāmu tieši kredītkaršu agregatoru Latvijā, ar kura starpniecību tiktu veikts klienta pieteikuma novērtējums un dots jau konkrēts piedāvājums kādu tieši kartes limitu viņš var saņemt un ar kādu gada procentu likimi jārēķinās, - komentē Artūrs Kostins. - Domāju, ka Latvijā cilvēkiem nav izstrādājusies kultūra paņemt kredītkarti, lai to izmantotu kā drošības spilvenu un ja cilvēkam ir nepieciešams aizdevums, tad viņš jau konkrēti vēršas pēc konkrēta piedāvājuma vai nu Altero.lv salīdzināt kredītu piedāvājumus, vai pie savas ikdienas bankas. Uz doto brīdi Altero.lv savā mājas lapā piedāvā salīdzināt norēķinu kontu un ar norēķinu kartēm saistītās izmaksas, kur šī informācija arī palīdz nedaudz labāk orientēties banku piedavātajos nosacījumos".

Ja jums ir jāizvēlas kredītkarte, nesteidzieties. Banku pārstāvji iesaka izvērtēt visus noteikumus un salīdzināt piedāvājumus savā starpā. Piemēram, bezprocentu naudas izmantošanas periods vienā bankā var būt daudz ilgāks, nekā citā bankā, bet tai pašā laikā procentu likme būs augstāka vai piedāvājumā tiks iekļautas kādas citas slēptās maksas. Ir ļoti svarīgi, pieņemot lēmumu, apskatīt visus kreditēšanas nosacījumus kopumā un precīzi ievērot finanšu disciplīnu, jo reizēm ir psiholoģiski grūti aizņemties svešu naudu un atmaksāt to no savas kabatas.

Skaitļi

  • 13 bankas emitē maksājumu kartes.
  • Līdz 2020. gada 30. septembrim Latvijā kopumā ir izsniegti 2 miljoni maksājumu karšu, no tiem 1,73 miljoni ir norēķinu kartes.
  • Visvairāk maksājumu karšu izsniegusi "Swedbank" – nedaudz vairāk nekā 1 miljonu vienību. Otrajā vietā ir "SEB banka" (460 tūkstoši), trešajā – "Citadele" (366 tūkstoši), ceturtajā – "Luminor" (220 tūkstoši).
  • 235 tūkstoši no visām kartēm ir kredītkartes ("MasterCard" – 143 700, "VISA" – 91 540).
  • Latvijā ir 911 bankomāti, kas pieder sešām bankām.
  • Izmantojot maksājumu kartes, Latvijas iedzīvotāji 2020. gada trešajā ceturksnī veikuši pirkumus par 2,8 miljardiemeiro, savukārt izmantojot kredītkartes – par 145,6 miljoniem eiro.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form