Gripa nāk - laiks vakcinēties!

Bīstamā gripa tuvojas, pasargās tikai vakcīna

Gripas epidēmija, kas daudziem paziņām un kolēģiem liek kādu laiku pavadīt gultas režīmā, parasti uzplaiksnī decembrī un janvārī. Tādēļ rudens ir īstais laiks, kad ķerties pie vakcinēšanās, lai sevi pasargātu, kad vīrusi sāks lūkot pēc upuriem. Gripa ir bīstama, jo saslimšanai bieži vien seko komplikācijas – pneimonija, sirds un plaušu mazspēja, kas var novest līdz nāvei, stāsta kardiologs Andris Skride. 

Rindā uz sirds transplantu

“Gripa ir ļoti bīstama infekcijas slimība, jo atšķirībā no citiem elpošanas ceļu vīrusiem tā ķeras klāt sirds muskulim. Man ir daudz pacientu, kas pārslimojuši gripu un nu vēršas pie manis ar sirds mazspēju. Saslimšana ar gripu var atstāt nopietnas sekas uz visu atlikušo mūžu, nereti vienīgais glābiņš būs sirds transplantācija,” skaidro kardiologs. Atkarībā no gripas vīrusa paveida komplikāciju rašanās iespējamība cilvēkiem riska grupās ir 10–20%. Var gadīties, ka šis skaitlis ir lielāks, ja konkrētajā gadā vīrusa veids ir negantāks.

“Atcerēsimies spāņu gripas pandēmiju, kas plosījās 1918. gadā, laupot dzīvību aptuveni simt miljoniem cilvēku. Tas ir vairāk, nekā gāja bojā Pirmajā pasaules karā! To izraisīja gripas vīruss H1N1. Interesanti, ka visbīstamākais tas bija cilvēkiem vecumā no 20 līdz 40 gadiem. To var skaidrot ar spēcīgo imūno atbildi, kas vētras veidā radīja smagas komplikācijas,” atgādina Skride.

Ar šo vīrusu joki mazi, tādēļ vakcīna ir obligāta ārstiem, medmāsām un sanitāriem. “Iztēlojieties, ka gripas sezonā ārsts sastopas ar vairākiem simtiem pacientu, viņš pats var nesaslimt, bet nodod to tālāk, tādēļ bez vakcinēšanās uz darbu doties nedrīkst!” piemēru min Skride. Tāpat riska grupā ir cilvēki ar dažādām hroniskām un reimatiskām saslimšanām, sirds mazspēju, HOPS slimību, bronhiālo astmu, nieru un aknu saslimšanām, cukura diabētu un imūnsupresijas slimībām, tostarp HIV un AIDS. Vakcinēties ieteicams arī vecāka gadagājuma cilvēkiem un bērniem līdz divu gadu vecumam. 

Katru gadu pa potei

Bērnus drīkst potēt, sākot no sešu mēnešu vecuma, jo tad bērna imūnā sistēma jau nobriedusi. Ja bērns nav sasniedzis deviņu gadu vecumu un iepriekš nav bijis vakcinēts pret gripu, pēc četrām nedēļām viņam jāsaņem otra vakcīna. Pret gripu droši drīkst vakcinēties arī grūtniecības laikā, turklāt tas ir pat ieteicams! To drīkst darīt visos grūtniecības posmos. No 2019. gada 1. oktobra gripas vakcīna ir iekļauta vakcinācijas kalendārā, tāpēc bērniem no sešu mēnešu līdz divu gadu vecumam un grūtniecēm vakcinēšanās ir bez maksas. Svarīgi uz vakcinēšanās kabinetu nākt, kad ir laba pašsajūta un nav nekādu saaukstēšanās pazīmju.

Vakcinēties nepieciešams katru gadu no jauna, jo gripas vīrusam ir vairāki paveidi, kam raksturīgas biežas mutācijas. Tieši gripas vīrusa mutāciju dēļ vienu gadu gripas uzliesmojums var būt plašāks nekā iepriekš. Katru gadu pētnieki, balstoties uz rūpīgiem novērojumiem un pētījumu rezultātiem, izstrādā jaunu vakcīnu pret prognozētajiem gripas paveidiem gaidāmajā sezonā. “Man bieži vaicā – ja slimoju ar gripu pagājušajā gadā, vai man šogad jāpotējas? Un vienmēr atbildu – jā, noteikti, jo imunitāte izstrādājusies tikai pret konkrēto vīrusa veidu. Un iepriekšējā gada pote nepasargās no šī gada vīrusiem!” uzsver kardiologs.

Šī gada vakcīnā iekļauti četri vīrusu veidi, imunitāte gan bērniem, gan pieaugušajiem izstrādājas piecu dienu laikā pēc potēšanās. “Vīruss vakcīnā ir nedzīvs, tādēļ nav iespējams, ka kāds saslimst no potes,” mierina Skride. Arī alerģiska reakcija pret vakcīnu ir maz iespējama, tikai desmit gadījumos no miljona reģistrētas alerģijas pazīmes. Ja cilvēkam, kurš atrodas riska grupā, ir bijusi alerģija pret citām vakcīnām, pirms potēšanās pret gripu jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu. 

Dzērveņu morss nelīdzēs

Kardiologs vēlreiz atgādina, ka bieži gripas vīruss saistīts ar miokardītu, kas ir sirds muskuļa iekaisums. “Tas ir ārkārtīgi bīstams, jo var izraisīt sirds mazspēju un pat nāvi. Smagākās gripas komplikācijas skar tieši sirdi un plaušas, tādēļ neraustīsim lauvu aiz ūsām!”

Labākais vakcinēšanās laiks ir oktobris un novembris, bet, ja tas nokavēts, to var darīt arī laikā, kad ļaudis sākuši slimot. Nevar teikt, ka vakcīna dod 100% garantiju. Andris Skride min, ka vakcīnas efektivitāte ir apmēram 90%. “Ja gadās saslimt ar kādu citu gripas vīrusu, kas nav iekļauts konkrētajā vakcīnā, to izslimo vieglākā formā, jo organisms atpazīs, ka tā ir gripa, un antivielas metīsies cīņā.”

Pret saaukstēšanos šī vakcīna gan nepasargā, un dakteris Skride atbalsta cilvēku centienus imunitātes stiprināšanai izmantot dažādas dabas veltes, tomēr atgādina, ka vakcīna ir vienīgais veids, kā sevi tieši pasargāt no gripas. “Galvenais – nevajag baidīties! Iesaku vakcinēties, vēdināt telpas un cītīgi mazgāt rokas, tad viss būs kārtībā.”

Gripa – mākslīgi radīts drauds vai patiess bieds?

Gripas epidēmijas uzliesmojuma laikā 2019. gada sākumā slimnīcās ik nedēļu vīrusa dēļ nonāca vairāk nekā 200 cilvēku, liecina SPKC apkopotie dati, tomēr sabiedrībā joprojām pastāv uzskats, ka gripas bīstamība ir pārspīlēta. Protams, izdzirdot vārdu “gripa”, panikā krist nevajadzētu, tomēr vīruss ir jāuztver gana nopietni.

Gripa ir akūta elpceļu infekcija, ko ierosina vīruss. SPKC vēsta, ka gripu no citiem vīrusiem atšķir tās mainīgā daba, jo uz vīrusa ārējiem apvalkiem atrodas antigēni, kas ik gadu veido citu kombināciju. Tieši šī iemesla dēļ vakcinēties nepieciešams pirms katras gripas sezonas, tad organisma imūnsistēma spēs radīt nepieciešamās antivielas un veidosies imunitāte.

Lai gan gripas simptomi nereti var būt līdzīgi parastas saaukstēšanās pazīmēm, portāls “Healthline” norāda, ka bieži gripas vīrusa gadījumā simptomi ir izteiktāki, attīstās īsākā laika periodā un novērojami ilgāk. Dažas no galvenajām gripas izpausmēm ir pēkšņs vai pārlieku liels nogurums, drebuļi, sauss klepus, sāpošs kakls, drudzis, aizlikts deguns, galvassāpes, kā arī sāpoši muskuļi. Lai gan visi šie gripas simptomi novērojami arī bērniem, portālā aicināts pievērst papildu uzmanību tam, ja bērns nedzer pietiekami daudz šķidruma, raud bez asarām, nevēlas ēst vai nespēj urinēt, jo arī šādas izpausmes var norādīt uz inficēšanos ar gripas vīrusu.

Gadījumos, kad gripa tomēr ņēmusi virsroku, nepieciešams nekavējoties vērsties pie ģimenes ārsta, jo vīrusu ārstē ar medikamentu palīdzību. Atšķirībā no saaukstēšanās, kas parasti ilgst no septiņām līdz desmit dienām, gripas simptomus iespējams novērot ilgāk – līdz pat vairākām nedēļām, vēsta portāls “Healthline”. Papildus medikamentiem, kas tiek lietoti ārstēšanās periodā, slimniekam ieteicams atpūsties, dzert pietiekami daudz šķidruma un lietot citas zāles, kas palīdz atvieglot simptomus, piemēram, galvassāpes, iesaka portāls “Prevention”.

Tomēr ne vienmēr gripas pārslimošana norit bez problēmām, dažkārt iespējamas komplikācijas, kas var būt pat dzīvībai bīstamas. Dažas no biežāk piedzīvotajām komplikācijām, kas minētas portālā “Prevention”, ir pneimonija, bronhīts, sepse, kā arī astmas, sirds un asinsvadu slimību simptomu saasināšanās. Slimojot ar gripu, galvenais sekot līdzi simptomiem un to izmaiņām. Ja drudzis ilgst vairāk nekā dažas dienas vai slimnieks sajūt sāpes pakrūtē, saskaras ar problēmām elpojot, nepārtraukti klepo vai jūtas vārgs, nekavējoties par to jāziņo ģimenes ārstam, jo tieši šādas izpausmes var liecināt par komplikācijām.

Lai sevi pasargātu no gripas vīrusa, ieteicams sekot SPKC un portālu “Healthline” un “Prevention” apkopotajiem padomiem. Pirmkārt, gripas sezonas laikā pēc iespējas jāizvairās no vietām, kuras apmeklē daudz cilvēku, jo inficēšanās notiek, cilvēkam ieelpojot gaisu, kas satur gripas vīrusu, vai lietojot inficētus priekšmetus. Otrkārt, regulāri jāmazgā rokas un jāizvairās no pieskaršanās mutei, degunam un acīm, jo vīruss uz cietām virsmām var izdzīvot līdz pat astoņām stundām. Treškārt, jāizvairās no kopīgu trauku lietošanas, jo īpaši tad, ja novērojamas saaukstēšanās pazīmes. Lai gan, sekojot šiem padomiem, izvairīšanās no gripas vīrusa ir vairāk iespējama, portālā “Healthline” uzsvērts, ka visefektīvākais veids, kā parūpēties par savu veselību, ir ikgadējā pretgripas vakcīna.

10 padomi imunitātes stiprināšanai

Lai nekļūtu par gripas un citu vīrusu upuri, ļoti liela nozīme ir imunitātei. Lūk, daži praktiski SPKC un portālu “Healthline”, “Health” un “Prevention” padomi, kā ikdienā rūpēties par savu veselību un stiprināt imunitāti.

Ķiploki

Ne velti ķiplokiem tiek piedēvētas pārdabiskas spējas – tām ir arī izskaidrojums, piemēram, saspiestos ķiplokos esošā viela alicīns palīdz cīnīties ar vīrusiem. Regulāra ķiploka lietošana uzturā var uzlabot organisma aizsargspējas pret gripu un citiem vīrusiem.

Pilnvērtīgs miegs

Arī imūnsistēmai jāatpūšas, lai spētu veikt savas funkcijas. Pētījumos noskaidrots, ka tie, kuri ik nakti guļ mazāk par septiņām stundām, pakļauti lielākam slimību riskam nekā cilvēki, kas atpūtai ierasti velta vismaz astoņas stundas.

Regulāras fiziskās aktivitātes

Pierādīts, ka cilvēki, kas regulāri nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm, daudz retāk cieš no elpceļu infekcijām, tāpēc ikdienā vismaz 30 minūtes vajadzētu atvēlēt aktīvai atpūtai. 

Uzturā iekļautie augļi

Augļi ir ne vien lieliski vitamīnu avoti, bet to sastāvā arī atrodami polifenoli, kam ir liela loma veselības saglabāšanā. Tie ir antioksidanti, kam piemīt spēja stāties pretī dažādiem vīrusiem. 

Ierobežots cukura patēriņš

Pētījumos noskaidrots, ka pārlieku liels uzņemtā cukura daudzums traucē leikocītiem veikt savas funkcijas, tāpēc organisms ir mazāk pasargāts no baktērijām un vīrusiem. Tieši šī iemesla dēļ ieteicams ierobežot uzņemtā cukura daudzumu un biežumu. 

Pieteikamā daudzumā uzņemts šķidrums

Cīņā pret vīrusiem iesaistās arī gļotāda, kas nespēj tik labi darboties, ja organismā nepietiekamā daudzumā ir ūdens. Eksperti iesaka dienā izdzert vismaz divus litrus ūdens, turklāt daudzums jāpalielina, ja lietota kafija vai alkohols. 

Ingvers

Ingvers lieliski palīdz uzveikt iekaisumu, kas savukārt var mazināt sāpoša kakla simptomus. Pētījumos pierādīts, ka ingvers sekmē imūnsistēmas spēju uzveikt vīrusus, tādējādi ne tikai atvieglojot iekaisuma sāpes, bet arī samazinot slimošanas periodu. 

C vitamīns

Lai gan vairums pētījumu norāda, ka C vitamīns nepalīdz novērst saslimšanu, pierādīts, ka C vitamīna uzņemšana pēc pirmajām saslimšanas pazīmēm saīsina slimības laiku. 

Slikto ieradumu atmešana

Pētījumos atklāts, ka alkohola lietošana var izraisīt nopietnu kaitējumu dendrītiskajām šūnām, kas imūnsistēmai ir ļoti nozīmīgas. Noskaidrots, ka alkohols nomāc imūnsistēmas spēju pretoties vīrusiem un baktērijām.

Prebiotiķi

Tā kā liela daļa antivielu ražojošo šūnu atrodas gremošanas traktā, rūpēšanās par tām var palīdzēt cīņā pret saslimšanu. Veiktajos pētījumos noskaidrots, ka cilvēki, kas regulāri uzņēma prebiotiķus, no slimošanas atkopās vidēji divas dienas ātrāk, kā arī slimības simptomi nebija tik izteikti. 

Der paturēt prātā, ka arī cilvēkiem ar spēcīgu imunitāti ir nepieciešams ievērot profilakses pasākumus, lai pasargātu sevi no saslimšanas ar gripu. Ikdienas profilakse saistās ar izvairīšanos no saskares ar gripas vīrusa izraisītājiem, piemēram, regulāra roku mazgāšana un publisku pasākumu un vietu neapmeklēšana gripas epidēmijas laikā. Kā efektīvāko profilakses pasākumu speciālisti iesaka vakcināciju. 

Projekts tapis sadarbībā ar
Projekta ''Gripa nāk - laiks vakcinēties!'' veidotāji: saturs – Andra Briekmane, dizains – Natālija Šindikova, izstrāde – Emīls Cinītis, projektu vadītājas – Žanete Zīlīte, Kristīne Melne, Kristiāna Tabunova.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.