Protams, ir nozares un profesijas, kur attālināti strādāt nav iespējams, taču ir jomas, kur attālinātā darba modelis tika praktizēts jau pirms pandēmijas, tāpēc nesagādāja nekādas problēmas pārslēgties pilnībā attālinātā režīmā, kad tas bija nepieciešams, turklāt darboties ar uzviju. Viena no jomām, kas sniedz iespēju strādāt attālināti no jebkuras vietas Latvijā un arī pasaulē, ir IT nozare, turklāt krietni stimulējot ekonomiku un dodot pienesumu visai tautsaimniecībai.

"Accenture" darba vides un nekustamā īpašuma vadītāja Baltijā Inga Zvaigzne atklāj, ka jau nepilnus divus gadus aptuveni 95% "Accenture" darbinieku Baltijā strādā no mājām.

Viņa atzīst, ka viens no lielākajiem atklājumiem pandēmijas laikā ir bijusi atskārsme, ka distance nav šķērslis domu un ideju lidojumam, turklāt ir lietas, kuras digitālajā vidē var veikt produktīvāk nekā klātienē.

"Piemēram, organizēt sapulces, kurās piedalās 15 un vairāk dalībnieku, rīkot dažādus atklāšanas pasākumus. Ja klātienē uz tiem parasti ieradās ap 50 cilvēkiem, tad digitālajā vidē dalībnieku skaits ir pat trīs līdz četras reizes lielāks. Manuprāt, attiecīgie rādītāji un paradigmas maiņa būtu katram jāpārvērtē un nevajadzētu censties atgriezties pie iepriekšējiem ieradumiem, kas bija aktuāli pirms pandēmijas. Uzņēmumā esam veikuši četras aptaujas par attālināto darbu. Tajās uzskatāmi iezīmējas gan šī brīža situācija, gan nākotnes tendences. Piemēram, uz jautājumu, cik dienu nedēļā cilvēks vēlēsies strādāt no biroja, noskaidrojām, ka darbinieks vidēji divas dienas nedēļā plāno strādāt no biroja, bet trīs dienas no mājām," stāsta Zvaigzne.

Turklāt šāda tendence ir raksturīga ne tikai Latvijā un konkrēti IT uzņēmumā "Accenture", bet arī starptautiskā mērogā, ko apliecina dažādi pētījumi.

"Ja vērtējam padziļināti, tad tikai 5% cilvēku vēlētos strādāt tikai no biroja, 25% cilvēku vēlētos strādāt no mājām piecas dienas nedēļā, četras dienas – 21%, trīs dienas – 27%, divas dienas – 14%, bet vienu dienu – 8%. Nākotnē uz biroju darbinieki nāks ar mērķi veikt konkrētu uzdevumu, pretējā gadījumā cilvēki izvēlēsies taupīt laiku un naudu, ko patērē ceļā. Mājās tiks veikti darbi, kas prasa individuālu fokusēšanos vai arī var tikt saskaņoti digitāli, savukārt birojā – uzdevumi, kas prasa nedalītu komandas uzmanību, kā arī sadarbību," pauž Zvaigzne.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atklāj, ka IT pakalpojumu eksporta apjoms strauji aug: "Pērnā gada pirmajos trīs ceturkšņos tas auga par 14%. Tas ir vairāk nekā divkāršojies attiecībā pret 2016. gadu. Kopš 2000. gada IT pakalpojumu eksports caurmērā gada laikā audzis par piektdaļu, un šis temps ir bijis apbrīnojami noturīgs. Līdz ar to kopumā kopš 2000. gada programmēšanas eksports audzis gandrīz 40 reižu. 2021. gadā IT pakalpojumi veidoja ap 15% no kopējā pakalpojumu eksporta jeb ap 3% no kopējā preču un pakalpojumu eksporta. IT pakalpojumi veido daļu no parādības, ko kopumā dēvē par balto apkaklīšu pakalpojumiem, un tos var saukt arī par augstas pievienotās vērtības pakalpojumiem."

Saskaņā ar Strautiņa sniegto informāciju to eksporta summa pērn veidoja ap 2,5 miljardiem eiro. "Lielākā sadaļa šeit ir dažādi biznesa pakalpojumi, kurus maksājumu bilancē apvieno pozīcijā "Citi saimnieciskās darbības pakalpojumi", to summa bija ap 1,3 miljardiem. Robeža starp šiem un IT pakalpojumiem reālajā dzīvē ir nosacīta, nereti IT pakalpojumi veido daļu no plašāka piedāvājuma. Tātad arī biznesa pakalpojumu sniegšana ir atkarīga no IT prasmēm," skaidro ekonomists.

IT nozare ir viena no labāk atalgotajām – vidējais algu līmenis sasniedzis gandrīz divarpus tūkstošus eiro mēnesī, tāpēc tās pienesums tautsaimniecībai nav apšaubāms.

"Tik tikko – pērnā gada 3. ceturksnī – programmētāju algas pirmo reizi pārsniedza banku darbinieku algas, jo aug daudz straujāk – par 13% gadā. Viņi tērē šo naudu Latvijā, arvien vairāk iegulda arī nekustamajos īpašumos. Pārējā ekonomika no programmēšanas nozares ir atkarīga arī tehniskā ziņā – citas nozares arvien vairāk izmanto, piemēram, datorprogrammējamas iekārtas, to apkalpošanai vajag vietējās tehniskās zināšanas," skaidro ekonomists.

Arī pandēmija šo progresu neapturēja, vien nedaudz piebremzēja – arī 2020. gadā IT pakalpojumu eksports auga par 3,3%. "Pašā pandēmijas sākumā nozarē bija satraukums, jo uzņēmumi mēdz samazināt dažāda veida investīcijas lielas nenoteiktības brīžos. Taču izrādījās, ka pandēmija šai nozarei lielā mērā nāk arī par labu, jo informācijas tehnoloģiju pielietojums strauji pieauga," atklāj Strautiņš.

Patlaban attālinātais darbs sniedz iespēju IT speciālistiem dzīvot dažādos Latvijas reģionos, un saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem šobrīd Latvijā ir nodarbināti teju 40 tūkstoši informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu. Katram cilvēkam ir savs stāsts, un piedāvājam iepazīties ar dažiem no tiem.