PROJEKTS TAPIS SADARBĪBĀ AR ACCENTURE
Iepazīsti IT profesijas
Kas ir IT sistēmu projektētājs – arhitekts un ar ko nodarbojas sistēmanalītiķis
Foto: Tai Bui on Unsplash
Programmētājs
pārzina programmatūras valodu (vai valodas) un raksta kodu jeb izstrādā programmatūru atbilstoši specifikācijai, kurā aprakstīta programmatūras vai sistēmas funkcionalitāte, datu struktūras, kvalitāte un resursietilpības nosacījumi. IT nozarē ir plašs programmēšanas valodu klāsts, piemēram, "Java", "JavaScrip", "Scala", C#, "Python", NET, SQL, ABAP un citas. IT projektos programmēšanas valodu izvēlas atkarībā no projekta mērķa. Programmētāja iesaiste ir nepieciešama, lai izstrādātu (vai uzlabotu) informācijas sistēmas, mobilās lietotnes, ieviestu automatizācijas un citus IT risinājumus, pielāgotu un uzturētu datubāzes, uzņēmuma resursu vadības sistēmas, izstrādātu vai uzlabotu mājaslapas, interneta portālus, citas vietnes, pilnveidotu klientu pieredzi utt. Programmētājam ir jābūt pacietīgam, rūpīgam un radošam, svarīgas ir arī komunikācijas prasmes, lai spētu izveidot funkcionālu un izvirzītajām prasībām atbilstošu sistēmu vai risinājumu, kā arī sadarboties ar citiem IT speciālistiem.
IT sistēmu projektētājs – arhitekts
veic informācijas sistēmas funkcionālās un tehniskās arhitektūras projektēšanu atbilstoši klienta prasībām. Parasti IT sistēmu arhitekts projektē jaunu informācijas sistēmu vai plāno, kā uzlabot, pilnveidot līdzšinējo sistēmu, lai tā atbilstu lietotāju vajadzībām, veidojot sistēmas modeļus un prototipus, kā arī dokumentē sistēmas projektēšanas gaitu. IT sistēmu arhitekta ikdienas pienākumi ir konsultāciju un atbalsta sniegšana sistēmas izstrādātājiem, tehniskajai komandai. Viņam ir jāspēj gan iedziļināties un izprast izstrādātāja darba specifiku, gan pasūtītāja jeb klienta biznesa mērķi, vīziju un vajadzības, kāpēc konkrētā sistēma ir nepieciešama, kādai jābūt sistēmas funkcionalitātei, datu struktūrai, kvalitātei utt. Projekta ieviešanas gaitā IT sistēmu arhitekts pārliecinās par izstrādātās sistēmas atbilstību projektam. IT nozarē informācijas sistēmu arhitektūru veido speciālisti ar vairāku gadu pieredzi.
Testēšanas speciālists
ir atbildīgs par to, lai tiktu pārbaudīts, vai programmētāja izveidotā programmatūra vai sistēma strādā atbilstoši tās projektam, lietotāju, biznesa prasībām un atbilst IT standartiem. Ir vairāki testēšanas virzieni, kuros darbojās šīs jomas speciālisti, piemēram, saskarņu testēšana, veiktspējas testēšana, drošības testēšana un testēšanas pārvaldība, ko nodrošina manuāli vai automatizēti. Testēšanas speciālistam ir nepieciešamas zināšanas par dažādiem testēšanas rīkiem (piemēram, Selenium WebDriver, Cucumber, Tricentis Tosca), projektu vadības un programmēšanas rīkiem (Jira, Git), kā arī pieejām, ņemot vērā viņa izraudzīto virzienu. Pēdējo gadu laikā strauji ir palielinājies pieprasījums pēc automatizētās, veiktspējas un drošības testēšanas speciālistiem. Testēšana ir nozīmīga jebkurā programmatūras izstrādes projektā, jo tādējādi tiek atklātas un novērstas programmatūras vai sistēmas nepilnības. Galvenais uzdevums ir spēt iedziļināties situācijās, kādās programma vai sistēma tiks darbināta. Testēšanas speciālistam ir jābūt ļoti pedantiskam, precīzam un akurātam, viņam ir jāmāk sadarboties gan ar programmētājiem, gan ar biznesa pārstāvjiem un programmatūras lietotājiem.
Konsultants
ir IT speciālists, kuram ir zināšanas, kā pasūtītāja jeb klienta vīziju vai konkrētu vēlmi realizēt dzīvē, to pielāgojot tehniskajā risinājumā. IT konsultantam ir jāspēj novērtēt klienta IT infrastruktūru un sistēmas, jāizprot pasūtītāja biznesa vajadzības, lai palīdzētu viņam sasniegt izvirzītos mērķus, vienlaikus uzlabojot tehnoloģisko pārvaldību. Ļoti vērtīgi, ja konsultants orientējas biznesa jomā, kurā tiek izstrādāts konkrētais IT risinājums, tas ļauj viņam labāk saprast klienta uzdevumu, lai piedāvātu labāko, pareizāko risinājumu, kā arī citas attīstības iespējas. IT nozarē konsultanti strādā vairākās tehnoloģiju jomās, piemēram, SAP, "Oracle", "Microsoft" utt. Saistībā ar plašo mākoņtehnoloģiju attīstību šobrīd nozarē ļoti pieprasīti ir konsultanti, kas orientējas dažādos mākoņtehnoloģiju risinājumos un platformās. Konsultants palīdz ieviest un pielāgot dažādas IT sistēmas, resursu vadības sistēmas, klientu pārvaldības sistēmas, datubāzes, automatizācijas risinājumus utt. Pieredzējuši konsultanti sniedz arī rekomendācijas klientam, kā nākotnē pasūtītājs, ņemot vērā tehnoloģisko attīstību, varētu attīstīt savu infrastruktūru, ieviest jaunus pakalpojumus, tādējādi uzlabojot efektivitāti. Ikdienā konsultanti strādā ar citiem IT speciālistiem, lai kopā projekta ietvaros realizētu nepieciešamās izmaiņas. Situācijās, kad kaut kas nedarbojas, konsultantam ir jāspēj piedāvāt atbilstošu risinājumu. Konsultanti ir dažādi, daļai no viņiem ir ne tikai padziļinātas konkrētās tehnoloģijas zināšanas, bet arī programmēšanas iemaņas, lai veiktu nepieciešamās izmaiņas arī tehniskajā līmenī. Ja konsultantam ir programmēšanas prasmes un biznesa zināšanas, viņam ir ļoti labas karjeras izaugsmes iespējas. Konsultantam nepārtraukti ir jāpilnveido savas profesionālās zināšanas, jārisina problēmsituācijas, jāuzņemas atbildība un iniciatīva, strādājot individuāli un komandā. Svarīgas ir arī komunikācijas prasmes, spēt uzklausīt un būt akurātam.
Projektu vadītājs
nodrošina organizācijas attīstības stratēģisko mērķu sasniegšanu, uzņemas atbildību un iniciatīvu par IT projekta īstenošanu, izstrādā projekta priekšlikumus, organizē un vada projekta komandu, nosaka projekta komandas dalībnieku lomas un komunikācijas struktūru. Projektu vadītājs palīdz nodrošināt projekta organizāciju un kultūru, plāno projekta posmus un ir atbildīgs par projekta strukturizēšanu, projekta darbu, termiņiem, resursiem, kā arī izmaksu plānošanu, koordinēšanu un kontrolēšanu. Šobrīd IT projektos aktīvi tiek izmantota "Agile" pieeja un "DevOps" metodoloģija. Pārsvarā IT projekti ir apjomīgi un laikietilpīgi, tāpēc svarīga ir pasūtītāja jeb klienta pārstāvja iesaiste no projekta sākuma, lai izstrādes gaitā varētu veikt nepieciešamās korekcijas, ja tādas ir nepieciešamas. Projektu vadītājs plāno un nodrošina atskaites punktus, seko līdzi projekta plānu izpildei, analizē rezultātus un apzina, lai tiek sagatavoti nepieciešamie ziņojumi, atskaites. IT nozarē projektu vadītājs var strādāt arī klientu attiecību vadībā, pārdot IT pakalpojumus un servisus, kā arī piedalīties dažādās mārketinga aktivitātēs utt.
Projektu vadības asistents
sniedz būtisku atbalstu projektu vadītājam. Asistentam ir jāizprot projektu vadības administrācijas mērķi un veicamās aktivitātes projekta ietvaros, kā arī praktiski jāveic administrācijas ikdienas uzdevumi, tādējādi asistējot projektu vadītājam. IT nozarē asistenti strādā pēc standartizētām metodēm un procesiem, pamatojoties uz pasaules labās prakses piemēriem, izmantojot dažādus IT rīkus, tostarp JIRA, "MS Office", "SharePoint", "Power BI", SAP, "Confluence", kā arī citus uzņēmuma un klienta rīkus (ņemot vērā projekta vajadzības). Nozarē īstenotie projekti ir apjomīgi, tāpēc projekta vadītājam ir nepieciešams uzticams palīgs, kas veic dažādus uzdevumus, kas saistīti ar atskaitēm, rēķiniem, izveido nepieciešamo dokumentāciju, nodrošina tās glabāšanu, palīdz risināt jautājumus par pieejas tiesību piešķiršanu visiem projekta komandas locekļiem utt. Projektu vadības asistents īsteno gan vienkāršus, gan sarežģītus uzdevumus, viņš var strādāt vienā noteiktā projektā vai vairākos vienlaicīgi atkarībā no pieredzes un zināšanām. Projektu vadības asistenta darbā svarīgas ir datorprasmes, jo ikdienā jāstrādā ar dažādiem rīkiem, datubāzēm, atskaitēm, rēķiniem, nepieciešama loģiskā domāšana, plānošanas iemaņas, rūpīgums, lai nekas netiek palaists garām.
Datu vizualizāciju izstrādātājs
nodarbojas ar strukturētas informācijas jeb datu grafisku attēlošanu, lai atvieglotu tās saprašanu, analīzi un komunicēšanu. Speciālists ir apguvis prasmi attēlot datus un tos pielietot, izmantojot dažādus datu attēlošanas rīkus (pasaules tirgū populārākie no tiem ir "Power BI", "Tableau" un "Qlik"), lai veidotu informācijas analīzes paneļus un atskaites. Izstrādātajiem produktiem jābūt saskaņotiem ar vēstījuma satura veidošanas vadlīnijām, kā arī uzņēmumā pieņemtajiem vizuālajiem standartiem. Datu vizualizācijas mērķis ir palīdzēt dažāda līmeņa uzņēmuma vadītājiem datos balstītu lēmumu pieņemšanā. IT nozarē augsti novērtēti ir datu vizualizācijas speciālisti, kas paralēli tehniskajām prasmēm ir ieguvuši zināmas iemaņas arī dizainā un biznesa analīzē.
Datu analītiķis
ir IT speciālists, kura darbs ir strukturēt uzņēmumā pieejamo informāciju, pārvēršot to kvalitatīvos datos, pētīt, ar mērķi atrast un atbilstoši interpretēt nozīmīgas sakarības, kas atbalsta lēmumu pieņemšanu. Datu analītiķi strādā, izmantojot gan mākoņu risinājumu piedāvātās iespējas ("Azure", AWS, "Snowflake"), gan arī uzņēmuma iekšienē uzstādītu un uzturētu infrastruktūru. Ikdienas pienākumi ir darbs ar dažādām datubāzēm, piemēram, "Oracle", MSSQL, IBM, un datu apstrādes (ETL) rīkiem – "Pentaho", "Informatica Power Center", "Azure Data Factory", "Azure Databricks", "Talend", "IBM Datastage". Nereti notiek vienota uzņēmuma datu modeļa izveide, kurā apvieno strukturētu, attīrītu un no ārējiem avotiem bagātinātu informāciju, kura ir sagatavota dziļai analīzei un attēlošanai. Datu analītiķis bieži nodarbojas arī ar datu attēlošanu. Augot uzkrāto datu apjomam pasaulē un katrā uzņēmumā, datu analītiķi kļūst aizvien vairāk pieprasīti. Viņu darba rezultātu paaugstināšanai aizvien biežāk tiek izmantoti arī dažādi mākslīgā intelekta risinājumi.
Informācijas drošības speciālists
spēj novērtēt informācijas drošības līmeni uzņēmumos, kā arī realizētajos IT projektos, kuru rezultātā uzņēmumā tiek ieviesti vai uzlaboti dažādi IT risinājumi, sistēmas, ieviesti jauni pakalpojumi un iespējas. Drošības speciālistam ir jābūt zinošam jaunākajās kiberdrošības tehnoloģijās un tendencēs, kā arī nepieciešama sapratne par aizsargājamo aktīvu un tehnoloģiju darbību, funkcijām. Tas ir nepieciešams, lai sniegtu pasūtītājam jeb klientam visaptverošu analīzi un klients varētu pietiekami efektīvi sevi aizsargāt pret kiberuzbrukumiem, lai preventīvi identificētu, atklātu potenciālos apdraudējumus, mazinātu riskus. Drošības speciālists sniedz rekomendācijas un ieteikumus, kā uzņēmums, ieviešot efektīvākos kibedrošības risinājumus, var uzlabot kibernoturību, kādas pieejas attiecīgajā jomā vai projektā vislabāk izmantot. Vienlaikus viņam ir jābūt izpratnei un zināšanām par informācijas drošības standartiem un procesiem, tai skaitā par valsts līmenī koordinēto kiberdrošības politiku un datu aizsardzības jautājumiem. Drošības speciālists bieži vien sniedz rekomendācijas arī apmācību organizēšanā, kā arī padomus, kā vislabāk īstenot uzbrukumu simulācijas un sociālās inženierijas testus, lai uzņēmumā laicīgi novērstu nepilnības un palīdzētu darbiniekiem atpazīt iespējamos draudus.
Biznesa procesu automatizācijas speciālista
pienākums ir izstrādāt robotus (jeb botus), kas atdarina cilvēku veiktās darbības un izpilda tās viņu vietā. Biznesa procesu automatizācijas mērķis ir atbrīvot laiku cilvēku darbaspēkam, ļaujot tiem pievērsties radošākiem uzdevumiem, kā arī uzlabot uzņēmuma darba ražīgumu. Bieži vien automatizācijai piemēroto procesu klāsts tiek paplašināts, apvienojot standarta biznesa procesu automatizācijas rīkus ("UiPath", "Blue Prism" un "Automation Anywhere") ar citiem risinājumiem, piemēram, programmēšanu, mašīnmācīšanos vai datu analīzi. Speciālista pienākums ir ne tikai attīstīt botus, bet arī izplānot to dizainu un arhitektūru, nodarboties ar testēšanu, lai pārliecinātos, ka veiktās darbības un iegūtie rezultāti atbilst biznesa prasībām. Tāpat viens no speciālista uzdevumiem ir uzturēt botus, lai novērstu jebkādas kļūdas procesu izpildē vai ieviestu izmaiņas. Speciālistam nepieciešamas arī labas komunikācijas prasmes, jo bieži vien ikdienas darbā nākas komunicēt ar procesu ekspertiem un biznesa analītiķiem.
Datu inženiera
darbs ir veidot datu sistēmas – iegūt, uzglabāt, pārraudzīt un izplatīt biznesa datus, lai tie būtu viegli analizējami, kā arī ieviest metodes, lai uzlabotu datu uzticamību un kvalitāti. Speciālists izvērtē izvirzītās datu sistēmas prasības un izmanto atbilstošās datubāzes metodes, lai izveidotu stabilu arhitektūru, un tad izstrādā pašu datubāzi, izmantojot tādus rīkus kā "Apache Spark", "Hadoop", "Snowflake" un citus. Speciālista pienākumos ir arī testēšana, kas palīdz noteikt datubāzes veiktspējas problēmas, un tiek veikta arī tās uzturēšana, lai nodrošinātu datubāzes darbību bez traucējumiem. Datu inženieris var arī atbalstīt datu analītiķus un datu zinātniekus, veidojot datu kopu procedūras, kas var palīdzēt datu ieguvē un modelēšanā. Tādā veidā viņa līdzdalība ir ļoti svarīga datu kvalitātes uzlabošanā.
UX (lietotāja pieredzes)
UI (lietotāja interfeiss) dizaineri
veido programmu, mājaslapu, lietotņu un citu IT risinājumu, produktu ārējo izskatu, nodrošinot to vieglu un ērtu izmantošanu. Dizainers ir atbildīgs par to, kā produkts izskatās lietotājam, un par tā lietojamību. UX un UI atšķiras ar to, ka UX dizainers vairāk ir atbildīgs par to, lai lietotni, mājaslapu vai citu produktu būtu ērti lietot, lai dizains palīdz uzlabot klienta pieredzi. UX dizainers seko līdzi un pēta lietotāja paradumus, vēlas noskaidrot, vai produkts ir ne tikai ērts, bet arī funkcionāls. Ikdienā dizainers strādā pie lietotāja pieredzes uzlabojumiem, funkcionalitātes, lietojamības, savukārt UI dizains ietver dizaina aspektus, kurus lietotājs var redzēt un mijiedarboties. UX dizainers veido saskarni, lai tā būtu funkcionāla un ļautu lietotājam izpildīt nepieciešamās darbības, vienlaikus nodrošinot pievilcīgu un ērtu dizainu. Tas ietver mājaslapā esošos elementus, dažādu ekrānu izmantošanu utt. UX dizainers seko līdzi tam, lai produkts atbilstu un sasniegtu pasūtītāja sākotnējo mērķi, piemēram, piesaistīt vairāk jaunu klientu. Ikdienā UX un UI dizaineri cieši sadarbojas, tāpat daļa dizaineru ir apguvuši abas jomas, līdz ar to viņiem ir zināšanas abos virzienos. UI dizainers strādā pie interfeisa komponentēm un vizuālās valodas, izveido elementu bibliotēku, kas tiek izmantota starp visām platformām un ierīcēm, krāsas, fonti, pogas, interaktīvie elementi (dropdowns, lists, sliders, accordions). Viņš arī cieši sadarbojas ar front-end izstrādātājiem, lai visi elementi produktā izskatās tā, kā sākotnēji iecerēts, tāpat seko līdzi elementu konsekvencei.
"DevOps"
Lai gan nozarē cenšas izvairīties no apzīmējuma "DevOps speciālists", tomēr aizvien biežāk darba sludinājumos tiek pieminēts termins "DevOps". IT nozarē dažādos projektos "DevOps" principus aktīvi izmanto plašs IT speciālistu klāsts – programmētāji, konsultanti, mākoņtehnoloģiju eksperti un citi. "DevOps" ir metodoloģija, kas ietver principu kopumu, sākot no procesu sakārtošanas, tehnoloģijām līdz cilvēku pašizaugsmei, kultūrai, zināšanu krātuves papildināšanai, filozofijai. Parasti ar "DevOps" principu pielietošanu saprot pasākumu kopumu, kas IT projektos palīdz saīsināt laiku no lēmuma pieņemšanas par izmaiņām sistēmā līdz šo izmaiņu satura iekļaušanai dažādos izstrādes vai uzturēšanas procesos, vienlaikus nodrošinot augstu kvalitāti un nepārtrauktību. "DevOps" nav rīks vai tikai kultūra, vai tikai automatizācija, bet gan principu kopums un uz pieredzi balstīta kustība, kas pieejama visiem. "DevOps" palīdz nodrošināt atgriezenisko saiti, lai klients jeb pasūtītājs var pārliecināties, vai funkcionalitāte tiek veidota pareizā veidā. IT nozarē projektos aktīvi izmanto gan "Agile" metodoloģiju, kas vairāk vērsta uz projektu izstrādi, gan arī "DevOps" filozofiju un principu kopumu, kas apvieno ne tikai projekta izstrādi, bet arī iekļauj nepieciešamo pirms projekta izstrādes un arī sistēmas tālāko uzturēšanu. "DevOps" tendences ir nepārtraukta sistēmas un procesu uzlabošana un automatizācija, versiju kontrole, programmatūras uzraudzība un sadarbība. Lai to panāktu, tiek izmantoti tādi rīki kā "Jenkins", "Ansible", "Terraform", "Kubernetes", "Bitbucket", "Kibana", "Jira" u. c.
Sistēmanalītiķis
iepazīstas ar klienta jeb pasūtītāja IT risinājumiem, novērtē sistēmu un risinājumu darbību, struktūru, kā arī informācijas plūsmu, lai apkopotu rezultātus analīzē un sagatavotu priekšlikumus veicamajiem uzlabojumiem. Speciālists biznesprocesu analīzes rezultātā izstrādā prasības IT risinājumiem un piedalās šo risinājumu attīstīšanā. Sistēmanalītiķis spēj izstrādāt sistēmas prasības atbilstoši funkcionalitātes, kvalitātes un resursietilpības nosacījumiem, spēj organizēt un vadīt sistēmanalītiķu darba grupu, kā arī sistemātiski pilnveido zināšanas un prasmes.
Sistēmu, datortīklu administrators
nodrošina programmatūras, datortehnikas un datortīkla optimālo darbaspēju lietotāju vajadzībām, projektē, konfigurē un administrē datorsistēmas un datortīklus. Speciālists spēj diagnosticēt un novērst programmatūras lietošanas problēmas, kā arī izveidot un uzturēt lietotāju kontus, piešķirt lietotājiem dažādas pieejas tiesības datorsistēmai. Administrators nodrošina informācijas aizsardzību un drošību, sniedz tehnisko un konsultatīvo atbalstu lietotājiem, sagatavo nepieciešamo tehnisko dokumentāciju. Profesijā ir jānodrošina darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, kā arī jāpārzina tiesību aktu prasības.
Datorsistēmu tehniķis
spēj izvērtēt datortehnikas, vienkāršu lokālo datortīklu, operētājsistēmu un lietojumprogrammas atbilstību lietotāju vajadzībām. Ikdienā datorsistēmu tehniķis uzstāda lokālos datortīklus, pārbauda un novērš kļūmes visu veidu datortehnikas un programmatūras darbībā, konfigurē, diagnosticē un modernizē datortehniku, programmatūru un lokālos datortīklus. Speciālists sniedz konsultācijas un ieteikumus lietotājiem, kā tie var uzlabot savu darba efektivitāti, vienlaikus viņš rūpējas par datorsistēmas fizisko drošību, uzstāda un regulāri atjaunina pretvīrusu aizsardzību, veic nepieciešamos drošības pasākumus darbam lokālajā datortīklā. Tehniķis organizē un nodrošina datu glabāšanas un apmaiņas kārtību, uzmana datu aizsardzības, autortiesību jautājumus un rūpējas par to, lai informācija tiek izdzēsta no neizmantojamiem vai bojātiem datu nesējiem.
Avots: "Accenture", profesiju standarti.
Projekta ’’Iespējas IT pasaulē” veidotāji: saturs – Sabīne Košeļeva, Liene Matīsa un Sanita Kalve (“Accenture”), dizains – Oskars Dreģis, izstrāde – Kārlis Simanovičs, redaktore – Kristīne Melne, projekta vadītājs – Ēriks Radželis, mediju komunikācijas eksperte – Inese Skaraine.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.