Foto: AFP/Scanpix/LETA
Mīts par slepenu pedofilu kliķi: kā 'QAnon' sazvērestības teorija izplatījās pasaulē

Toms Ģigulis
Ārzemju ziņu žurnālists
Mūsdienās sazvērestības teorijas un citi uz faktiem nebalstīti apgalvojumi vairs neizskan tikai šaurā domubiedru lokā vai attālā, maz zināmā interneta blogā. Laikā, kad teju ikviens lieto sociālos tīklus un ir spējīgs izplatīt pat šķietami pilnībā absurdu informāciju, sazvērestības teoriju izplatīšanās notiek daudz straujāk, piesaistot aizvien plašāku atbalstītāju loku. Viena no šīm konspirācijas teorijām ir "QAnon", kuras piekritēji atrodami ne tikai dažādu tīmekļvietņu grupās, bet nu jau arī politiķu aprindās. 2020. gadā šī sazvērestības teorija kļuva īpaši pamanāma un tika plaši apspriesta gan ASV, gan citviet pasaulē.

Sniedzam ieskatu tajā, kas ir "QAnon" sazvērestības teorija, kā tā izplatās un kā neapmaldīties teorijas nepatieso apgalvojumu, viltus ziņu un dezinformācijas labirintos.

Īsumā
  • "QAnon" sakopo ļoti plašu sazvērestību, izdomājumu un pārspīlējumu klāstu par ļaunu un slepenu sātanistu-pedofilu grupējumu, kuru cenšas apturēt Donalds Tramps.

  • Pēdējā gada laikā "QAnon" sazvērestības teorijas sekotāju loks ir palielinājies.

  • Konspirācijas teorijas atbalstītāji sekmīgi kandidējuši uz deputāta amatiem ASV Pārstāvju palātā.

  • "QAnon" teorijas un atsevišķi to elementi izplatījušies arī ārpus ASV, tostarp Eiropas lielvalstīs. Latvijā šīs kustības centrālās idejas popularitāte nav novērojama.

Kas ir "QAnon"?
"QAnon" ir sazvērestības teorija, kuras pamatā ir ideja, ka ASV prezidents Donalds Tramps cīnās pret sātanistu-pedofilu grupējumu un ka šajā grupējumā darbojas vairākas sabiedrībā zināmas personas, tostarp politiķi, uzņēmēji un mediju pārstāvji. Sazvērestības teorijas atbalstītāji apgalvo, ka šis grupējums nodarbojas ar bērnu seksuālu izmantošanu un ka Donalds Tramps ir vienīgais, kas to var apturēt. Daži sazvērestības teorijas piekritēji pat apgalvo, ka grupējuma locekļi izmanto bērnu asinis, lai paildzinātu savu dzīvi.

Informāciju par šī "grupējuma" jeb slepenās kliķes eksistenci pirmoreiz esot paudusi kāda augsta ranga amatpersona, kura zem ziņojuma parakstījusies ar burtu "Q". Ar šādu burtu apzīmēts arī līmenis, kas nosaka pieeju slepenai informācijai ASV enerģētikas departamentā. Pirmais šīs personas ieraksts publicēts tīmekļvietnē "4chan", bet nav zināma autora patiesā identitāte un tas, vai viņam tiešām ir piekļuve slepeniem dokumentiem un informācijai.
"QAnon" sekotāji, sākumā runājot par vardarbību pret bērniem, savam vēstījumam sāka pievienot arī citus apgalvojumus, kuri neatbilst patiesībai .
Mārtiņš Hiršs, dezinformācijas pētnieks
"QAnon" sekotāju aprindās populāra esot arī ideja, ka pielikt punktu grupējuma ietekmei un darbībām vēlējušies ASV bruņotie spēki, kuri aicinājuši Donaldu Trampu kandidēt uz valsts prezidenta amatu. Tomēr slepenā kliķe mēģinājusi likt šķēršļus Trampa ceļā, ar "viltus ziņu" un nepamatotu apgalvojumu palīdzību cenšoties aptraipīt Baltā nama saimnieka reputāciju, vienu no sazvērestības teorijas idejām apraksta portāls "CBS News".

Sazvērestības teorijas atbalstītāji izteikuši pieņēmumu, ka cīņa pret slepeno grupējumu ilgtermiņā novedīs pie dienas, kurā arestēs prominentus cilvēkus – šīs "ļaunās kliķes" dalībniekus, piemēram, bijušo ASV prezidenta amata kandidāti Hilariju Klintoni.
Rakstu sērijas "Infodēmija 2020" laikā tapusī video diskusija: Kas ir "Qanon", ko par to zinām Latvijā?
Apskatot aktivitāti sociālajos tīklos, var secināt, ka šīs sazvērestības teorijas atbalstītāju skaits mērāms vismaz vairākos simtos tūkstošu. Dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs sarunā ar portālu "Delfi" norāda, ka "QAnon" sakopo ļoti plašu sazvērestību, izdomājumu un pārspīlējumu klāstu. Eksperts arī atgādina, ka šīs sazvērestības teorijas pamatideja par "ļauno kliķi" jeb grupējumu, kas kontrolē visus pasaules notikumus, bijusi arī iepriekš, tomēr piebilst: "Mainījies ir tas, ka pēdējā gada laikā šīm sazvērestības teorijām un to izplatītājiem ir izdevies nonākt platformās, kas pulcē plašākas auditorijas."

Hiršs arī norāda, ka ASV "QAnon" atbalstītāji sākotnēji izmantoja saukli "Glābsim bērnus" – sazvērestības teorijas izplatītāji apgalvoja, ka Savienotajās Valstīs notiekot liela apjoma bērnu nolaupīšana, tirdzniecība un seksuāla izmantošana, šādā veidā mēģinot piesaistīt sabiedrības uzmanību. ""QAnon" sekotāji, sākumā runājot par vardarbību pret bērniem, savam vēstījumam sāka pievienot arī citus apgalvojumus, kuri neatbilst patiesībai," norāda eksperts.
Izplatās arī politikā
Sazvērestības teorijas atbalstītāji sastopami ne tikai "Twitter", "Facebook" un citās sociālo tīklu vietnēs, bet arī politiķu aprindās. Daži "QAnon" piekritēji veiksmīgi kandidējuši uz deputāta krēsliem ASV Kongresā. Piemēram, šogad notikušajās ASV Pārstāvju palātas vēlēšanās vienā no Džordžijas štata apgabaliem uzvarēja Mārdžorija Teilore Grīna, kura arī atbalsta "QAnon" sazvērestības teoriju. Tāpat ASV Kongresa apakšpalātā no Kolorado štata apgabala šogad ievēlēta Lorena Boberta – arī viņa pārstāv Republikānisko partiju un ir "QAnon" atbalstītāja.

Neilgi pirms šī gada ASV prezidenta vēlēšanām Donaldam Trampam vaicāja, kādi ir viņa uzskati par "QAnon" un vai viņš ir gatavs pilnībā norobežoties no šīs sazvērestības teorijas. Uz to Tramps atbildēja: "Es nezinu neko par "QAnon"." Taču pēcāk viņš piebilda: "Es zinu, ka viņi ["QAnon" atbalstītāji] ļoti iebilst pret pedofiliju."
Donalds Tramps. Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Mārtiņš Hiršs atgādina, ka pirms aptuveni 13 gadiem ASV viceprezidenta amata kandidāte Sāra Peilina bija viena no pirmajām politiķēm, kas pievērsās emocionāliem, polarizējošiem stāstiem, tostarp minēja, ka Baraks Obama ir musulmanis. Dažus gadus vēlāk šādam politikas traktējumam pievērsās arī ASV "Tējas partijas kustība", kas ne tik daudz pauda sazvērestības teorijas, cik piedāvāja ārkārtīgi polarizējošu skatījumu par politiskajām norisēm, kur asa kritika tika veltīta ASV Demokrātiskās partijas politiķiem. "Pakāpeniski ASV politikā aizvien biežāk bija sastopama gan sazvērestību, gan vienkārši šī "labie pret ļaunajiem" pieeja," portālam "Delfi" atklāj eksperts.

"Arī Tramps no tā [sazvērestības teoriju pieejas] pārāk neizvairījās, tostarp piesauca "deep state" eksistenci, apgalvojot, ka dažādi birokrāti, ierēdņi un slēptā elite, kura patiesībā kontrolējot visu, cīnās pret viņu. Pierādījumu, kas šos Trampa apgalvojumus apstiprinātu, nav, bet daudzi cilvēki tam notic," klāsta Hiršs.

Pievērš drošības iestāžu uzmanību
Vairāki "QAnon" atbalstītāji tikuši arestēti, jo izteikuši draudus vai arī veikuši pretlikumīgas darbības ārpus interneta vides, norāda britu raidsabiedrība BBC.

"QAnon" aktivitātes piesaistījušas arī drošības iestāžu uzmanību. Pērn ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) dažādas sazvērestības teorijas definēja kā faktorus, kas rada potenciālus vietējā terorisma draudus.

FIB Fīniksas biroja izlūkošanas ziņojumā, kas datēts ar 2019. gada 30. maiju, "sazvērestības teoriju iespaidotie vietējie ekstrēmisti" tiek raksturoti kā pieaugošu draudu avots. Šajā dokumentā īpaši izcelta arī "QAnon" sazvērestības teorija. "FIB uzskata, ka šīs sazvērestības teorijas, visticamāk, parādīsies, izplatīsies un attīstīsies mūsdienu informācijas tirgū, ik pa laikam gan grupām, gan atsevišķiem ekstrēmistiem liekot veikt noziedzīgas vai vardarbīgas darbības," teikts dokumentā.

FIB sacīja, ka vēl viens faktors, kas veicina šo draudu intensitāti, ir "reālu sazvērestību (..) atklāšana, kas saistītas ar nelikumīgām, kaitīgām vai antikonstitucionālām valdības amatpersonu vai vadošo politisko personu darbībām". FIB gan nenorādīja, uz kādiem politiskajiem līderiem vai kādiem pārkāpumiem tas atsaucas, ziņo portāls "Yahoo News".
Fenomens arī ārpus ASV
"QAnon" ideju popularitāte nav fenomens, kas novērojams tikai ASV. Arī citviet pasaulē šīs sazvērestības teorijas piesaista aizvien lielāku sabiedrības uzmanību. Viena no šīm valstīm ir Krievija. Lai gan sociālajos tīklos, kuros pārsvarā izmantota krievu valoda, Covid-19 noliedzēju ieraksti vai bailes par 5G tīklu potenciālo ietekmi sastopamas biežāk, "QAnon" ideju izplatīšanās ir pieaugusi, portālam "The Moscow Times" skaidro antropoloģe Aleksandra Arhipova.

Tādās sociālo tīklu vietnēs kā "VKontakte" un "Telegram" dažas grupas, kurās izplatītas "QAnon" sazvērestības teorijas, spējušas piesaistīt desmitiem tūkstošu biedru. "Vairāk nekā pusei "QAnon" [teorijas] izplatošo kontu ir vairāk nekā 500 sekotāju," saka Arhipova, piebilstot: "Tas rāda, ka teorija saskaras ar zināmu sabiedrības akceptu un ka cilvēki nebaidās to citēt un pat redz, ka viņiem ir izdevīgi ar to dalīties."

Arhipova arī norāda, ka Krievijā "QAnon" atbalstītāju uzmanību piesaistījuši ar Covid-19 saistītie jautājumi un iebildumi pret pasākumiem, kas ieviesti pandēmijas apturēšanas nolūkos. "Krievijā "QAnon" pārsvarā tiek asociēts ar opozīciju – vēršanos pret sejas masku valkāšanas prasībām un citiem sabiedrības veselības pasākumiem," skaidro antropoloģe.
Sazvērestības teorijas piekritēju aktivitāte novērota vairākās Eiropas lielvalstīs – Vācijā, Itālijā, Francijā un Lielbritānijā.
"QAnon" popularitātes pieaugums novērojams arī citviet Eiropā. Interneta programmatūras "NewsGuard" pētījumā secināts, ka vairākās kontinenta valstīs palielinājusies "QAnon" popularitāte.

Eiropas "QAnon" grupas interneta vidē piesaistījušas vērā ņemamu sekotāju skaitu. "NewsGuard", analizējot dažādu sociālo tīklu grupas un lapas, identificēja vairāk nekā 400 000 šādu grupu "sekotāju vai dalībnieku". Šo grupu sekotāju skaits sācis pieaugt 2019. gada izskaņā un 2020. gada sākumā. Popularitāte augusi, arī izplatoties Covid-19 pandēmijai, par "NewsGuard" pētījumā secināto jūlijā rakstīja portāls CNN.

Sazvērestības teorijas piekritēju aktivitāte novērota vairākās Eiropas lielvalstīs – Vācijā, Itālijā, Francijā un Lielbritānijā. Šajās valstīs "QAnon" atbalstītāji pauduši neapmierinātību saistībā ar vairākām sociālpolitiskajām problēmām, kā arī kritizējuši valstu vadītājus. Piemēram, Vācijā no sazvērestības teorijas piekritējiem kritiku izpelnījusies Angela Merkele, bet Francijā – prezidents Emanuels Makrons. Itālijā "QAnon" atbalstītāji pozitīvu attieksmi pauduši pret bijušo iekšlietu ministru, labējā flanga politiķi Mateo Salvīni, tajā pašā laikā negatīvi izsakoties par centriski noskaņoto premjeru Džuzepi Konti.

Savukārt Lielbritānijā sociālā tīkla "Facebook" grupās, kuras pulcē "QAnon" atbalstītājus, notiek diskusijas par to, vai Apvienotās Karalistes premjers Boriss Džonsons, tāpat kā Donalds Tramps Savienotajās Valstīs, cīnās pret aktoriem un idejām, kuras, pēc sazvērestības teorijas piekritēju domām, ir vērtējamas negatīvi. "Šādās diskusiju vietnēs "Brexit" un Lielbritānijas valdības lēmums neļaut [Ķīnas uzņēmumam] "Huawei" veidot Apvienotajā Karalistē 5G tīklus minēts kā pierādījums [Borisa] Džonsona lojalitātei pret "Q"," teikts pētījumā.

Lai arī Eiropā "QAnon" popularitāte šobrīd nav uzskatāma par milzīgu, pastāv bažas, ka laika gaitā sazvērestības teorijas piekritēji varētu mēģināt pievienoties citām kustībām. Piemēram, Francijā "Facebook" grupās, kurās pausts atbalsts "Dzelteno vestu" protestiem, pēdējā laikā novērota interese par "QAnon" izplatītajām idejām, ziņojumā raksta "NewsGuard".
Mārtiņš Hiršs. Foto: DELFI
Runājot par "QAnon" un arī citu sazvērestības teoriju izplatīšanos globālā mērogā, Hiršs uzsver, ka liela nozīme ir augstu amatpersonu teiktajam: "Ja ASV prezidents apšauba Covid-19 nopietnību, pauž neskaidru nostāju saistībā ar sejas masku nēsāšanu, kā arī izplata sazvērestības teoriju saturu, tad tā ir problēma." Eksperts, kā piemēru minot situāciju ASV, skaidro, ka prezidenta teiktajam seko mediji, kuri arī atspoguļo un izplata viņa paustos argumentus, un to saturs savukārt nonāk līdz medija patērētājiem, kas to uzklausa. Šādā veidā dažādas sazvērestības teorijas no ASV nonāk arī līdz Eiropai, sacīja Hiršs.

Eksperts arī atgādina par sazvērestības teorijas izplatīšanas materiālo pusi: "Būtisks ir faktors, ka daži no sazvērestības teoriju autoriem ar šīm darbībām pelna naudu. ASV tas ir Alekss Džounss, Lielbritānijā – Devids Aiks. Viņi pārdod grāmatas, izplata dažāda veida produkciju. Tādējādi sazvērestības teoriju izplatīšanai var būt arī biznesa aspekts."

Hiršs norāda, ka atsevišķi "QAnon" sazvērestības teoriju elementi ir novērojami arī Latvijā – piemēram, ideja par vadošo eliti vai arī atsevišķiem personāžiem, organizācijām un to it kā nelabvēlīgo ietekmi. Tāpat Latvijā pamanīta skeptiska nostāja jautājumā par 5G tīklu. Eksperts gan piebilst, ka Latvijā neizskan apgalvojumi, ka vietējie politiķi nodarbojas ar bērnu seksuālu izmantošanu vai cita veida vardarbību pret bērniem.
Popularitāte sabiedrībā
Ziņu portāls "Axios", citējot Lielbritānijā bāzētas grupas "HOPE" veiktās aptaujas rezultātus, vēsta, ka vairāk nekā trešdaļa amerikāņu pieļauj, ka elitāras personas, kas pārstāv izklaides industriju, valdību un medijus, tik tiešām varētu būt "iesaistītas slepenā liela mēroga bērnu tirdzniecībā" un vardarbībā pret bērniem.

Šajā aptaujā atklātais liecina, ka pietiekami liela daļa amerikāņu, iespējams, tic dažām "QAnon" sazvērestības teorijām, pat ja viņi sevi neuzskata par "QAnon" sekotājiem, norāda medijs. Tikai nedaudz vairāk par ceturto daļu no visiem respondentiem – 28% – sacīja, ka pilnībā noraida "QAnon" sazvērestības teorijas. Lielākā daļa no aptaujātajiem par savu nostāju nebija pārliecināta vai arī apgalvoja, ka nedz atbalsta, nedz noliedz "QAnon".
"QAnon" aktīvisti. Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Savukārt septembrī publicētā "Pew Research Center" aptaujā atklāts, ka 20% respondentu, kuri ir dzirdējuši par "QAnon" sazvērestības teorijām, uzskata, ka tā ir labvēlīga lieta Savienotajām Valstīm. Daudz lielāks skaits – 57% – respondentu, kuri arī ir informēti par "QAnon", šīs teorijas vērtē kā negatīvas ASV.

"Pew Research Center" aptaujā arī atklājies, ka starp tiem, kuri ir dzirdējuši par "QAnon", cilvēki vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem drīzāk šīs teorijas vērtēs pozitīvi salīdzinājumā ar citām vecuma grupām. Ja starp 18–29 gadus vecajiem respondentiem "QAnon" labvēlīgi vērtē 29%, tad citās vecuma grupās pozitīva nostāja pret šīm sazvērestības teorijām ir 20% vai mazāk respondentu.

Hiršs, runājot par sazvērestības teoriju izplatīšanos sabiedrībā, atgādina, ka mūsdienās liela loma ir sociālajiem tīkliem: "Šobrīd "Facebook" lieto ļoti daudz cilvēku, un, ja jebkāda veida dezinformācija tiek pasniegta pietiekami pievilcīgi, vienkārši un interesanti, tad pastāv iespēja, ka tā izplatīsies. Stāsti par to, ka "viss ir kārtībā", cilvēkiem nešķiet tik interesanti, savukārt emocionāli piesātināts un vienkāršs stāsts cilvēkus uzrunās vairāk un attiecīgi arī izplatīsies vairāk."

"Sazvērestības teorijas eksistējušas arī iepriekš, bet šobrīd sociālie tīkli ļauj atrast domubiedrus, un tādā veidā sazvērestības teoriju atbalstītāji arī var izplatīt savas idejas," piebilst eksperts.
Kā atpazīt?
Hiršs uzsver, ka mūsdienās sazvērestības teorijas ir pieejamas aizvien plašākam cilvēku lokam – tās atrodamas filmās, sociālajos tīklos, videomateriālos, arī dažādos plakātos. Viņš arī norāda, ka situācija vairs nav tāda kā savulaik, kad šīs teorijas nereti apsprieda ne pārāk populāros forumos.

Tāpat viņš argumentē, ka sazvērestības teoriju izplatīšanās var tikt skaidrota arī ar dažādiem psiholoģiskiem aspektiem. "Ja cilvēks tic, ka eksistē cīņa starp vadošo eliti un tautu, tad iespēja, ka šī persona noticēs arī citām sazvērestības teorijām, pieaug," sacīja dezinformācijas eksperts, piebilstot: "Cilvēki krīzes laikā nereti meklē skaidrojumu pašreizējām norisēm. Zinātniski un faktoloģiski pamatots arguments var neuzrunāt cilvēkus tik ļoti kā vienkāršots izskaidrojums, kurā kāds tiek vainots." Hiršs skaidro, ka sazvērestības teorijas cilvēkiem rada iespaidu, ka viņi zina, kas notiek pasaulē, radot tādu kā kontroles sajūtu.

Runājot par veidiem, kā veiksmīgi izvairīties no uzticēšanās "QAnon" teorijām, Hiršs norāda, ka nav vienkāršu, universālu instrumentu, ar kuru palīdzību izvairīties no dezinformējoša, nepatiesa un uz sazvērestības teorijām balstīta satura: "Viena no lielākajām problēmām ir tā, ka dezinformācijas materiālos tiek atspoguļota vienpusēja informācija – iespējams, patiesa, bet tikai vienas puses redzējums. Sazvērestības teoriju atbalstītāju teiktais nereti ir vienkāršs izdomājums, bet dažkārt tas var balstīties uz it kā patiesu vai daļēji patiesu faktu."

Otra problemātika, pēc Hirša domām, ir tā, ka pietiekami liels skaits cilvēku vienkārši neuzticas valdībai, uzskata, ka politiķi melo. Attiecīgi palielinās varbūtība, ka šie cilvēki varētu noticēt sazvērestības teorijām.

"Jāuzmanās no emocionāli piesātināta satura, no pārspīlējumiem un "melns pret balts" veida skaidrojumiem par norisēm. Arī vienpusējs saturs, kurā autors apgalvo, ka zina visu patiesību, noliedzot citus viedokļus, ir tāds, kas var norādīt uz potenciāliem dezinformācijas draudiem un nepatiesas informācijas izplatīšanu," saka Hiršs. Eksperts atgādina, ka daudzas sazvērestības teorijas vairākos prestižos medijos jau ir atspēkotas, un iesaka – viens no veidiem, kā noskaidrot, vai kāda teorija ir patiesa, būtu meklēt informāciju par to šajos zināmajos un uzticamajos avotos.
Projektu atbalsta NATO Publiskās
diplomātijas nodaļa, projekta partneris -
Baltijas Mediju izcilības centrs
Saturs: Ansis Īvāns, Andris Kārkluvalks, Toms Ģigulis, Katrīna Žukova. Redaktors: Filips Lastovskis. Dizains un izstrāde: Natālija Šindikova un Uldis Olekšs. Video: Miks Siliņš, Patriks Pauls Briķis.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.