Sazvērestības, 'Novičok' Latvijā un patogēni Gruzijā: kā maldina Kremlis
Ansis Īvāns
Krievijai dezinformācijas laukā pasaulē ir īpaša vieta, kas sevišķi pamanāma kļuva kopš 2014. gada notikumiem Ukrainā. Maskavas dezinformācijas kampaņas, kas kalpo Kremļa plāniem savas rīcības attaisnošanai un demokrātisko sabiedrību šķelšanai, nekur nav pazudušas arī 2020. gadā, kad globālo sabiedrību piemeklēja jaunā koronavīrusa pandēmija.
Jau Covid-19 pirmā izplatības viļņa laikā Krievija līdzās Ķīnai tika vainota dezinformācijas izplatīšanā, cenšoties radīt iespaidu par NATO valstu vienotības trūkumu krīzes situācijā. Ar Covid-19 saistīta maldinoša informācija un sazvērestības teorijas ir atradušas daudz dzirdīgu ausu visā pasaulē, un arī Latvija un tās sociālo mediju vide nav izņēmums.

Starp nozīmīgiem notikumiem, kas atbalsojās arī dezinformācijā, izceļams Kremļa kritiķa Alekseja Navaļnija slepkavības mēģinājums, saindējot viņi ar nervus paralizējošo vielu "Novičok", dezinformācijas naratīvā pamanoties iepīt arī Latviju.

Turpina pastāvēt arī tradicionālie Krievijas propagandas motīvi, kas vērsti pret Rietumiem un NATO, apsūdzot visus rusofobijā, mēģinājumos pārrakstīt vēsturi un noniecinot demokrātiju.

Pirms ejam tālāk, jāsaprot, kādi tam ir motīvi.
Īsumā
  • Krievija iesaistās Covid-19 dezinformācijas kampaņās, gan noniecinot citu valstu spējas cīnīties ar pandēmiju, gan izplatot sazvērestības teorijas.
  • Navaļnija saindēšanu ar "Novičok" apaudzē ar dezinformāciju un pasniedz kā Rietumu specdienestu operāciju pret Krieviju, kas pati savā teritorijā pastrādāto noziegumu pat neizmeklē.
  • Dezinformācija ir viens no Krievijas hibrīdkara instrumentiem politiskās ietekmes iegūšanai.
  • Krievija izmanto Rietumu brīvās informācijas telpas, lai manipulētu ar informāciju, ko pasniedz kā "alternatīvos viedokļus".
  • Apzināta teoriju un versiju pārbagātība, lai radītu informatīvo troksni un mulsinātu auditorijas.
  • Dezinformācijas kampaņu mērķi ir diskreditēt Rietumus, mazināt sabiedrības uzticību valdībām, šķelt sabiedrību.
Joprojām hibrīdkarš un asā vara
Dezinformācija ir viens no Krievijas hibrīdkara instrumentiem ar galveno mērķi iegūt politisko ietekmi, lai iejauktos citu valstu iekšpolitikā, izrasot pēc iespējas mazāku pretreakciju, portālam "Delfi" skaidro Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) pētnieks Mārcis Balodis.

Viņš atgādina mūsdienu Krievijas militārās doktrīnas veidotāja, Ģenerālštāba priekšnieka Valērija Gerasimova tēzi, ka hibrīdkara metodes ļauj vājināt pretinieku, tādējādi atbrīvojot ceļu savu politisko mērķu sasniegšanai, ar minimālu bruņoto spēku pielietošanu.

Īpaši uzmanība tiek vērsta uz mērķa valstu sabiedriskās domas ietekmēšanu, kas ļauj vien dažu dienu laikā sašūpot situāciju visā valstī.
"Attiecīgi Krievijas skatījumā dezinformācijas mērķis ir politiskās ietekmes iegūšana, ko var izmantot noteiktu politisku strāvojumu atbalstīšanai savās interesēs. Apvienojot informatīvo karu ar ekonomisko spiedienu un slēptu spēka pielietošanu, ir iespējams sasniegt mērķus, kādus agrāk bija iespējams sasniegt tikai ar atklātu ienaidnieka teritorijas sagrābšanu," skaidro Balodis.

Krievija izmanto aso varu jeb manipulē ar rietumvalstu atvērtajām informācijas telpām, lai tajās izplatītu dezinformāciju, ko nereti maskē zem apzīmējuma "alternatīvā informācija", tajā pašā laikā Krievijā informācijas plūsma tiek stingri kontrolēta, norāda pētnieks.

Kremļa dezinformācijas kampaņās ir apzināta teoriju pārbagātība, lai radītu milzīgu informatīvo troksni, kas mulsina un rada apjukumu auditorijā un apgrūtina tās spējas nonākt pie vienotas izpratnes par notiekošo.
APPC pētnieks Mārcis Balodis. Foto: Kārlis Dambrāns/Delfi
Tīmekļa vietnes un sociālo mediju konti var ātri un lēti izplatīt informāciju pasaulē un maskēt savu saikni ar Krieviju, uzdodot to par pilsonisko aktivitāti, skaidro pētnieks.

Lai gan Krievijai izdevīga vēstījuma izplatīšanai var kalpot dažādas norises, kopējās iezīmes ir palikušas nemainīgas. "Diskreditēt rietumvalstis, mazināt sabiedrību uzticību valstu valdībām un šķelt sabiedrību, tajā pašā laikā izplatot ideju, ka Krievijai tādas problēmas nav raksturīgas un sadarbība ar Krieviju garantē drošību un stabilitāti ilgtermiņā," secina Balodis.
"Novičok" ar pēdām Latvijā
20. augustā lidmašīnā no Tomskas uz Maskavu slikti palika vienam no zināmākajiem Kremļa kritiķiem un varas korupcijas atmaskotājiem Aleksejam Navaļnijam. Viņš tika hospitalizēts ar saindēšanās pazīmēm un pēc sākotnēja aizlieguma pāris dienas vēlāk tika izvests uz slimnīcu Berlīnē, kur arī tika gūti pirmie apstiprinājumi, ka politiķis saindēts ar "Novičok" grupas nervu aģentu.
Aleksejs Navaļnijs nogādāts uz slimnīcu Berlīnē. Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Inde ar nosaukumu "Novičok" plašu atpazīstamību ieguva 2018. gadā, kad ar šo vielu Lielbritānijā tika saindēts bijušais Krievijas militārā izlūkdienesta darbinieks Sergejs Skripaļs un viņa meita Jūlija. Londona uzskata, ka indēšanu organizēja Krievijas varasiestādes.
Es apgalvoju, ka aiz nozieguma stāv Putins, un man nav nevienas citas notikušā versijas
Aleksejs Navaļnijs
Arī šoreiz šīs specifiskās vielas izmantošana neatstāj šaubas, ka aiz Navaļnija noindēšanas mēģinājuma stāv augstākā Krievijas vadība. Jānorāda, ka jau pēc Skripaļa noindēšanas mēģinājuma Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija (OPCW) nervu aģentu "Novičok" iekļāva aizliegto vielu sarakstā.

Par spīti tam, ka motīvs, izmantotās metodes, iepriekšējā pieredze, kas Krievijā var notikt ar varas kritiķiem, aizdomas par uzbrukumu liek vērst tieši varas virzienā, Maskava savu vainu noliedza un sāka plašu dezinformācijas kampaņu, saduļķojot informācijas lauku.
Aleksejs Navaļnijs ar sievu un dēlu Vācijā. Foto:AP/Scanpix/LETA
Dezinformācijas kampaņā, mēģinot noliegt Krievijas saistību ar notikušo, iesaistījās gan prokremliskie mediji, gan augstas amatpersonas. Turklāt naratīvi un paziņojumi ļoti līdzinājās propagandai, kas tika izplatīta pēc Sergeja Skripaļa indēšanas 2018. gadā.

Abos gadījumos notikušais tika pasniegts kā Rietumu provokācija, "rusofobija" un pret Krieviju vērsta propaganda, abos runāts par pierādījumu trūkumu.

Dezinformatori apgalvoja, ka Navaļnija saindēšana ar "Novičok" nav pierādīta, ka tā ir provokācija, lai kaitētu Vācijas–Krievijas attiecībām un apturētu "Nord Stream 2" būvniecību, ka tas ir iegansts ieviest sankcijas pret Krieviju, ka Rietumu mediji ir "rusofobiski" un grib iepīt notikušajā Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ka Navaļnijs pats varētu būt vainīgs pie nonākšanas komā ēšanas un gremošanas problēmu dēļ.

Tāpat tika apgalvots, ka Navaļnijam novērotie simptomi nepavisam nav raksturīgi "Novičok" gadījumam, jo citādi viņš būtu nomiris, tā varētu būt Rietumu specdienestu operācija un ka Berlīne nesadarbojas ar Maskavu incidenta izmeklēšanā.
Šobrīd lielākā daļa Krievijas iedzīvotāju netic tam, ka Navaļnijs ir ticis indēts. Tas parāda arī Kremļa mediju kontroles ietekmi uz sabiedrisko domu Krievijā.
Elīna Lange Ionatamishvili
Neiztrūkstoši abos gadījumos tika izplatīti stāsti, ka "Novičok" patiesībā izgatavots kaut kur Rietumos (ASV, Gruzija u. c.), nevis Krievijā. Izskanēja arī Latvijas vārds. Franču prese ziņoja, ka telefonsarunā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu Kremļa saimnieks Putins norādījis, ka nervu aģenta "Novičok" pēdas varētu vest uz Latviju, kā arī izteicis versiju, ka Navaļnijs nezināmu iemeslu dēļ varētu būt saindējis sevi pats.

Iesaistījās arī Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, uzturot stāstu par ārvalstu specdienestu vainu. Kremlim raksturīgajā manierē nesaukt opozicionāru vārdā viņš paziņoja, ka "nevis pacients strādā ar Rietumu specdienestiem, bet Rietumu specdienesti strādā ar viņu".
Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs. Foto: Reuters/Scanpix/LETA
"Es varu pat teikt konkrēti: ar viņu šajās dienās strādā ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) speciālisti," stāstīja Peskovs, piebilstot, ka šī neesot pirmā reize, kad Navaļnijs "saņem dažādas instrukcijas".

Navaļnijs iepriekš bija paziņojis, ka aiz viņa indēšanas stāv pats Putins: "Es apgalvoju, ka aiz nozieguma stāv Putins, un man nav nevienas citas notikušā versijas."

Cenšoties izrādīt lojalitāti Kremlim, versiju par Rietumu sazvērestību ar mērķi kaitēt Maskavas un Minskas attiecībām izspēlēja arī falsificēto vēlēšanu dēļ grūtībās nonākušais Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko, piedāvājot it kā pārtvertu sarunu starp Varšavu un Berlīni.

Savukārt jau raksta tapšanas laikā pētnieku grupa "Bellingcat" nāc klajā ar žurnālistikas pētījumu, kurā identificēta īpaša Krievijas Federālā drošības dienesta grupa, kas nodarbojusies ar Navaļnija indēšanas plānošanu un jau mēģinājusi viņu noindēt. Turklāt aģenti kopš 2017. gada pavadījuši viņu visos braucienos pa Krievijas reģioniem.
Krievijas premjers Mihails Mišustins tiekas ar Aleksandru Lukašenko. Foto: EPA/Scanpix/LETA
NATO Stratēģiskās komunikācijas centra ("StratCom") vecākā eksperte Elīna Lange Ionatamishvili Navaļnija indēšanu dezinformācijas kontekstā salīdzina ar propagandas kampaņām, kas sekoja pasažieru reisa MH17 lidmašīnas notriekšanai virs Ukrainas teritorijas un Skripaļu indēšanu 2018. gadā.
"StratCom" eksperte Elīna Lange Ionatamishvili. Foto: Valdis Kauliņš/ Riga Conference 2020
"Abos gadījumos Kremlis un ar to saistītie mediji īsā laikā izplatīja daudzskaitlīgas versijas par "īsto notikumu gaitu", kas pamatā būtu klasificējamas kā konspirācijas teorijas, tādējādi gan mēģinot vainot citus notikušajā, gan radot vispārēju apjukumu par to, kas tad īsti ir noticis," portālam "Delfi" komentē eksperte, norādot, ka arī Navaļnija gadījumā notiek līdzīgi, tiek izplatītas dažādas versijas, vainota Vācija un radīts iespaids, ka tā ir Rietumu kampaņa pret Krieviju.

Tas, ka Kremļa versijai par notikušo nav īstas ticības ārzemēs, Maskavu uztrauc maz, atzīst Lange Ionatamishvili. "Svarīgi ir uzturēt atbalstu pašmāju auditorijās. Šobrīd lielākā daļa Krievijas iedzīvotāju netic tam, ka Navaļnijs ir ticis indēts. Tas parāda arī Kremļa mediju kontroles ietekmi uz sabiedrisko domu Krievijā," viņa atbild uz "Delfi" jautājumu, vai Krievija patiešām cer pārliecināt Rietumus, ka nav saistīta ar noziegumu.
Ja esi pret Kremli un pārkāp sarkanās līnijas, ar tevi izrēķināsies.
Elīna Lange Ionatamishvili
"StratCom" eksperte vērš uzmanību uz vēstījumu, ko nes Navaļnija indēšana: "Ja esi pret Kremli un pārkāp sarkanās līnijas, ar tevi izrēķināsies. Šādu gadījumu ir daudz, sākot ar plaši zināmo žurnālistes Annas Poļitkovskas pasūtījuma slepkavību, Aleksandra Ļitviņenko noindēšanu un beidzot ar nesenākiem notikumiem, piemēram, Skripaļu gadījums vai Borisa Ņemcova slepkavība. Katrs var izdarīt secinājumus, vai ir vērts stāties Kremlim ceļā. Darbi bieži vien ir iedarbīgāki par vārdiem."
Covid-19 viltus ziņas un GRU
Covid-19 izraisītā krīzes situācija pasaulē nākusi kopā ar plaša apmēra dezinformācijas vilni, ko vismaz sociālajos tīklos būs pamanījis katrs globālā tīmekļa lietotājs. Ja ikdienā dažādu sazvērestības teoriju cirkulēšana draudus sabiedrībai nerada, tad pandēmijas kontekstā maldinoša informācija var būt drauds sabiedrības veselībai un krīzi tikai padziļināt. Par "dezinfodēmijas" draudiem, kas izplatās līdz ar vīrusu, ir brīdinājusi arī ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO).

Būtiski saprast, ka Covid-19 sazvērestības teorijas un cita veida dezinformācija nav palikusi tikai šauru grupu burbuļos un ka ar tās izplatīšanu nenodarbojas vien tīmekļa entuziasti un aktīvisti, bet arī valstiski aktori. Jau pirmā pandēmijas viļņa sākumā pavasarī izskanēja apsūdzības Krievijas un Ķīnas virzienā, ka tās izmanto situāciju, lai radīti iespaidu par NATO nespēju reaģēt. Uz Krieviju un Ķīnu kā melīgas informācijas avotiem norādīja arī Eiropas Savienība (ES).

No Krievijas puses aktīvi tika izplatītas teorijas, ka vīruss ir Rietumu radīts bioloģiskais ierocis, un ekspluatēts motīvs, cik Eiropa ir nespējīga tikt galā ar situāciju.
Karavīrs Covid-19 pandēmijas ierobežojumu lakā Gruzjā. Foto: AFP/Scanpix/LETA
Piemēram, par vienu no Krievijas dezinformācijas mērķiem kļuva Ričarda Lugara Pētījumu centra laboratorija Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi, kas ir valstī galvenā medicīniskā iestāde cīņā ar pandēmiju. Šis centrs ir iecienīts Krievijas dezinformatoru darbā jau kopš 2012. gada, bet Covid-19 krīzes laikā uzbrukumi tam atkal aktivizējušies.

Aprīlī Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova deva mājienu, ka Lugara laboratorijā varētu ritēt darbs pie "bīstamu patogēnu radīšanas un modificēšanas, tostarp militāriem mērķiem".
Starp citu, Krievijas dezinformācijas dažādībā netiek izslēgta pat iespēja, ka Covid-19 varētu būt radīts arī Latvijā. Savukārt ASV mediju ziņas par Krievijas militārā izlūkdienesta GRU iesaisti Covid-19 viltus ziņu izplatīšanā Amerikas teritorijā norāda, ka dezinformācijas kampaņās tiek izmantoti dažādi līdzekļi un metodes.

Jau pavasarī prokremliskie informācijas kanāli izplatīja vēstījumus, ka demokrātija neesot piemērota cīņai ar krīzes situācijām, jo pirms katra lēmuma ir nepieciešamas diskusijas, kas prasa laiku. Turpretī Putina režīms tika slavēts par spēju ātri un kvalitatīvi reaģēt, norāda Balodis.
Saprotams, ka uz šī fona tika noklusētas Krievijas problēmas cīņā ar koronavīrusu, piemēram, veselības sistēmas nespēja tikt galā ar saslimušajiem, aizdomas par manipulāciju ar saslimšanas datiem, kā arī kopējā politiskā neizlēmība
Mārcis Balodis
"Tādā veidā tiek mēģināts sabiedrības acīs leģitimizēt autoritāru režīmu, proti, ka autoritārisms daudz labāk spēj atbildēt uz sabiedrības vēlmēm un vajadzībām, kamēr demokrātijās valda haoss un nenoteiktība," skaidro APPC pētnieks.

Tikmēr Krievija vienlaikus spodrināja savu tēlu, ar armijas starpniecību sniedzot palīdzību Itālijai, kas pandēmijas pirmajā vilnī bija slimības vissmagāk skartā Eiropas valsts. Vietējos medijos gan parādījās viedoklis, ka šī palīdzība esot bezjēdzīga un kalpo tikai Kremļa tēla spodrināšanai. Palīdzības krava no Krievijas tika piegādāta arī ASV. Pusēm gan bija dažādas versijas par to, vai tas bijis dāvinājums vai tomēr pirkums.
Krievijas armijas mediķu vienības ierodas Itālijā. Foto: AFP/Scanpix/LETA
Vēstījums par Rietumu nespēju pienācīgi reaģēt uz krīzi tika vērsts arī pret Latviju, lai izplatītu vēstījumu, ka sadarbība ar Krieviju ir labāka par sadarbību ar rietumvalstīm, norāda Balodis.

"Saprotams, ka uz šī fona tika noklusētas Krievijas problēmas cīņā ar koronavīrusu, piemēram, veselības sistēmas nespēja tikt galā ar saslimušajiem, aizdomas par manipulāciju ar saslimšanas datiem, kā arī kopējā politiskā neizlēmība," akcentē pētnieks.

Covid-19 pandēmija ir radījusi krīzes situāciju un ekonomisko recesiju, pieaug sabiedrības neapmierinātība, par ko liecina protesti dažādās valstīs, atgādina "StratCom" eksperte Lange Ionatamishvili.

"Šī ir lieliska iespēja liet eļļu ugunī ar jau zināmajiem naratīviem par "neizdevušos valsti", "korumpētajām Rietumu elitēm" un tamlīdzīgi," viņa saka, skaidrojot, ka Kremļa taktika bieži vien ir oportūnistiska – tas ekspluatē krīzi vai problēmu sev vēlamu naratīvu izplatīšanai.
"Ārvalstu specoperācija" Baltkrievijā
Baltkrievijas gadījums apskatīts citā šīs sērijas rakstā, taču Krievijas ieinteresētība un loma šajā procesā ir pietiekami nozīmīga, lai to pieminētu. Maskava, kurai vēl līdz 9. augusta prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā nebija pats siltākais attiecību posms ar Minsku, sākoties masveida baltkrievu protestiem, iesaistījās Lukašenko režīma atbalsta kampaņā.

Turklāt Krievijas mediju speciālisti pat uzsāka darbu Baltkrievijas valsts plašsaziņas līdzekļos, kur daļa vietējo darbinieku atteicās strādāt režīma labā. Pateicību Krievijas darbiniekiem izteica pats Lukašenko. Baltkrievijas mediji sāka izplatīt arī Krievijas propagandas kanāla RT saturu.
Lukašenko runā ar Krievijas žurnālistiem. Foto: AP/Scanpix/LETA
"Krievijas mediju un amatpersonu mērķis ir diskreditēt Baltkrievijas opozīciju un vainot Rietumus "protestu inscenēšanā", kā arī izvairīties runāt par Baltkrievijas varasiestāžu brutalitāti un noziegumiem pret protestētājiem," skaidro Lange Ionatamishvili.

Kad kļuva skaidrs, ka protesti Baltkrievijā tik drīz nebeigsies, Kremlis pie Lukašenko nosūtīja žurnālistu "desantu", tostarp RT galveno redaktori Margaritu Simonjanu, lai ļautu Lukašenko izteikties pēc sirds patikas un pēc tam tiražētu šos izteikumus tādējādi, ka "protestus Baltkrievijā organizē ASV" un tamlīdzīgi, uzsver pētniece.
Rietumiem tiek pārmesta agresīva iejaukšanās Baltkrievijas iekšlietās ar mērķi izprovocēt ne tikai nemierus, bet arī apvērsumu Baltkrievijā, kas turklāt varētu arī atsaukties uz politisko sistēmu Krievijā.
Mārcis Balodis
Intervijā Krievijas galveno mediju pārstāvjiem Lukašenko nāca klajā ar tādām atziņām, ka viņu "amerikāņi izseko no kosmosa", ka "OMON izglāba valsti no zibenskara" un ka drošības iestāžu darbinieku piekautie protestētāji zilumus uzkrāsojuši sev paši.

Baltkrievijas komentēšanā Krievija aktīvi izmantoja ārējā ienaidnieka ideju, uz kā pamata tapa stāsti par it kā draudošo NATO iebrukumu Baltkrievijā, kā arī protesti tika attēloto kā "krāsainā revolūcija". Šis jēdziens Krievijas politiskajā kultūrā būtībā ir sinonīms ārvalstu specoperācijai, izceļ Balodis.

"Rietumiem tiek pārmesta agresīva iejaukšanās Baltkrievijas iekšlietās ar mērķi izprovocēt ne tikai nemierus, bet arī apvērsumu Baltkrievijā, kas turklāt varētu arī atsaukties uz politisko sistēmu Krievijā. Agresīvi vēstījumi tika vērsti arī pret redzamākajiem opozīcijas pārstāvjiem, apsūdzot viņus sadarbībā ar rietumvalstīm, kas šādā kontekstā tiek pielīdzināta nodevībai," viņš turpina.
Krievijai pēc ietekmes zaudēšanas Ukrainā ir ārkārtīgi svarīgi paturēt Baltkrieviju savas ietekmes zonā.
Elīna Lange Ionatamishvili
Pretī tiek likta ideja par to, ka Baltkrievijas nākotnei ir jābūt saistītai ar Krieviju un ka tieši Krievija būs panākumu atslēga. "Tādā veidā sabiedrībā tiek veidota konsekventa izpratne par to, ka rietumvalstis ir agresīvas un divkosīgas, kamēr Krievija ir uzticams un drošs partneris," paskaidro Balodis.

Lange Ionatamishvili pieļauj, ka Krieviju biedē līdzīgi notikumi pašu mājās, līdz ar to tā ar bažām vēro, kā viss beigsies Baltkrievijā, un apdomā, kurā brīdī un kādā veidā būtu vajadzīga iejaukšanās.

"Krievijai pēc ietekmes zaudēšanas Ukrainā ir ārkārtīgi svarīgi paturēt Baltkrieviju savas ietekmes zonā. Atcerēsimies 1999. gadā parakstīto līgumu par Krievijas un Baltkrievijas Apvienotās valsts izveidi," viņa atgādina.
Ukrainas karavīri karā valsts austrumos. Foto: Reuters/Scanpix/LETA
2020. gadā Krievijā turpinājās arī tradicionālās "vēstures falsifikācijas" kārts izmantošana pret visiem, kas atļaujas apšaubīt PSRS nopelnus un mēģina norādīt uz tās noziegumiem, piemēram, Latvijā aizliedzot publiskos pasākumos izmantot ne tikai nacistiskās Vācijas, bet arī padomju militāros formastērpus un simboliku.

Neizpalika arī ASV prezidenta vēlēšanu tematika, ar dezinformāciju cenšoties graut uzticību vēlēšanu sistēmai un demokrātijai kopumā, norāda Balodis.
"Neizdevusies valsts"
Latvijai visbīstamākais ir Krievijas dezinformatoru izplatītais "neizdevušās valsts" naratīvs, brīdina eksperte Lange Ionatamishvili. Kremļa ietekmē esošie mediji aktīvi izmanto dažādas sociālekonomiskas situācijas, arī politiķu neveiksmes vai kļūdas, lai šo naratīvu pastiprinātu.

"Interesantā kārtā, kā apliecina mūsu centra veiktā izpēte, šis ir arī naratīvs, kurš apvieno gan latviešu, gan krievu valodā runājošos, kuriem var būt salīdzinoši dažādi uzskati par, piemēram, drošības un ārpolitikas jautājumiem," viņa stāsta.

"Neizdevušās valsts" naratīvs ir kaitīgs valstij, jo tas demoralizē sabiedrību – nolaižas rokas, nekam nav jēgas. Otrkārt, tas rada neuzticību demokrātijai, demokrātiskām institūcijām, likumdevēja varai. Treškārt, tas rada ievainojamību, kad sabiedrība padodas citas valsts ietekmē esošu mediju patēriņam, ja šī cita valsts nav demokrātiska un mēģina darboties pret mūsu nacionālajām interesēm, uzskaita Lange Ionatamishvili.

Šādi naratīvi diskreditē Latviju arī starptautiskā līmenī un sabiedroto acīs. "Ne velti Krievija aktīvi strādā pie tā, lai radītu zināmu tēlu par Latviju gan ANO, gan arī, piemēram, caur "Sputnik" un RT ārzemju versijām," pauž "StratCom" eksperte.
Projektu atbalsta NATO Publiskās
diplomātijas nodaļa, projekta partneris -
Baltijas Mediju izcilības centrs
Saturs: Ansis Īvāns, Andris Kārkluvalks, Toms Ģigulis, Katrīna Žukova. Redaktors: Filips Lastovskis. Dizains un izstrāde: Natālija Šindikova un Uldis Olekšs. Video: Miks Siliņš, Patriks Pauls Briķis.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.