26. novembris pasaules vēsturē ir nozīmīgs datums – šajā dienā padomju armija apšauda Maiņilas ciematu, izprovocējot Ziemas karu (1939), Karaliskajā Albertholā savu pēdējo koncertu sniedz grupa Cream (1968), noslēdzot ārprātīgu ēru, Londonas skolās ieviests aizliegums bērnus sodīt perot (1971) un satiksmei atklāj Salu tiltu pār Daugavu (1975).
Tomēr DELFI Izklaide šajā dienā izceļ 1922. gada 26. novembri, kad angļu arheologi Hovards Kārters un lords Džordžs Herberts Kārnarvons atvēra ieeju ēģiptiešu faraona Tunanhamona kapenēs, kļūstot par pirmajiem cilvēkiem, kas to izdarījuši kopš kapa aizvēršanas pirms trim tūkstošiem gadu.
Līdz ar šo brīdi aizsākās garš mirušu arheologu saraksts un runas par tā saukto "Tutanhamona lāstu".
Par lāsta pirmo upuri kļuva pats lords Kārnarvons, nākamā gada aprīlī nomirdams no moskīta kodiena. Insekts viņam bija iekodis, kamēr nepacietīgais lords pavadīja laiku uzlauztajās kapenēs.
Drīz vien daudzi citi ekspedīcijas dalībnieki gāja bojā mīklainos apstākļos, un tikai Kārteram izdevās nodzīvot ilgu mūžu, lai gan arī viņam bija nopietnas veselības problēmas, ieskaitot halucinācijas.
Arheologi sevi neuzskata par kapeņu apgānītājiem, bet gan par vēstures liecību saglabātājiem, tomēr māņticība šajā sakarā aizēnojusi reālos notikumus.
Viens no populārākajiem zinātniskajiem "lāsta" izskaidrojumiem ir tāds, ka pēc apbedīšanas ceremonijas ēģiptiešu priesteri kapenēs aizdedza ar augu indi saindētus gaismekļus un pēc tam aizmūrēja ieeju. Degšanas procesā telpā izplatās nāvējoša inde, kas var sabiezēt gadsimtiem ilgi - līdz brīdim, kamēr hermētiskā eja tiek atlauzta.
