28. jūlijs ir 2009. gada 208. diena. Latvijā vārda dienu svin Cecīlija un Cilda, bet pasaules vēsturē šajā dienā ir noticis daudz nozīmīgu un dīvainu notikumu.

Saskaņā ar teologu aprēķiniem šajā dienā Noass atvēris logu šķirstā un nosūtījis balodi meklēt sauszemi (2348 p.m.ē.)

  • Miris franču dramaturgs un satīriķis Savinjēns Sirano de Beržeraks, kura garais deguns franču literatūrā kļuvis leģendārs (1655)
  • Pieņemts ASV Konstitūcijas 14. labojums, kas pilsonību garantē visiem cilvēkiem, kas dzimuši šīs valsts teritorijā (1868)
  • Miris un tajā pašā dienā apbedīts itāļu komponists Antonio Vivaldi (1741)
  • Miris vācu komponists Johans Sebastjans Bahs (1750)
  • Giljotinēts Lielās franču revolūcijas vadonis Maksimiliens Robespjērs (1794)
  • Dzimis vācu filozofs Ludvigs Andreass Feierbahs (1804)
  • 300 cilvēku apdzīvotajam ciematam Maiami piešķirts pilsētas statuss (1896)
  • Luijs Lesings no Konektikutas izgudrojis hamburgeru (1900)
  • Austroungārija pieteikusi karu Serbijai. Pēc dažām dienām šis karš pārauga Otrajā pasaules karā (1914)
  • Anglijā aizliegts opija un kokaīna imports (1916)
  • ASV kā pēdējā no lielvalstīm atzinusi Latviju de iure (1922)
  • Dzimusi mūžīgā „pirmā lēdija" Žaklīna Kenedija-Onasis (1929)
  • Staļins pieņēmis bēdīgi slaveno rīkojumu par to, ka jānogalina visi karavīri, kas atkāpjas vai bez iemesla pamet savas pozīcijas (1942)
  • Notikusi Volta Disneja multfilmas Alise Brīnumzemē pirmizrāde (1951)
  • Dzimis kolorītais Venecuēlas prezidents Ugo Čavess (1954)
  • Ļeņingradā Vladimirs Putins apprecējies ar Ludmilu Škrebņevu (1983)
  • Mihails Gorbačova paziņojis par padomju karaspēka izvešanu no Afganistānas (1986)
  • LPSR Augstākā padome pieņēmusi deklarāciju par Latvijas suverenitāti (1989)
  • Indijas varas iestādes nolēmušas Bombeju pārdēvēt par Mumbaju (1995)

Tomēr Mango šajā dienā izceļ 1568. gada 28. jūliju, kad 26 gadus vecais Tomass Heriots (attēlā) pirmo reizi Eiropā ieveda kartupeļus. Heriots bija tuvu pazīstams ar Šekspīru, sarakstījās ar Galileju, devās slavenā piedzīvojumu meklētāj Viljama Reilija ekspedīcijā uz Ziemeļameriku. Viņš pirmais centās sastādīt indiāņu alfabētu un vārdnīcu, vēlāk kļuva pazīstams matemātiķis un astronoms, novēroja Saules plankumus un izgudroja zīmes < (mazāk) un > (vairāk).

Šajā dienā viņš Anglijā ieveda neparastu kravu - slavenā pirāta Frensisa Dreika spāņiem nolaupītos kartupeļus. Šo dārzeņu dzimtene ir Dienvidamerika, tādēļ spāņi bija pirmie, kas uzzināja par to eksistenci, un neparasto augu pat nosūtīja Romas pāvestam. Tomēr vēsture saglabājusi Heriota vārdu, kurš pirmais kartupeļus iedēstīja karaļa Īrijas rezidencē, līdz ar to Īrija kļuva par pirmo valsti Eiropā, kur kartupeļi kļuva par galveno pārtikas produktu. Krievijā kartupeļu parādīšanās saistīta ar caru Pēteri I, kurš feldmaršalam Borisam Šeremetjevam nosūtīja maisu kartupeļu no Holandes, tomēr pētnieki uzskata, ka, iespējams, kartupeļi Krievijā nonākuši no Latvijas, kur tos sāka audzēt jau XVII gadsimta beigās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!