Grupas Jumprava līderis un Jēkabpils zilās krāsas kora vadītājs Aigars Grāvers dzīvo līdzi laikam un nemana, ka noveco. Arī četrdesmitgadnieku krīze viņam gājusi secen. Leģendārais mūziķis atklāj, ka savulaik, veidojot karjeru Latvijas mūzikas lauciņā, tas nav bijis viegli, jo tikai ar fanātisku darbu un ticību saviem spēkiem Aigars kļuva populārs un cilvēku mīlēts mūziķis.
Aigars Grāvers - tas ir zīmols. Vai tev dažādās sadzīviskās situācijās tas ir palīdzējis?
Palīdzējis ir pat ļoti, brīžiem pat negribot. Bet tādās reizēs vienmēr jūtos neērti, tā kā vainīgs un parādā. Vienreiz, kad neievēroju kādu ceļa zīmi un policists bija apturējis, apķēru, ka man ir dzimšanas diena, un teicu, lai policists man dzimšanas dienā uzdāvina dāvanu. Paskatījās man dokumentos, pārbaudot, vai man taisnība, un tā arī izdarīja - palaida mani. Iekšēji jutu lielu pateicību viņas parādā.
Savulaik grupas Jumprava aktīvās koncertdarbības laikā daudzām jaunām meitenēm tu biji skatuves elks, meitenes tevi dievināja un sapņoja satikt klātienē. Vai tu neesi cietis no tādas pārlieku lielas sieviešu uzmanības?
Nē, jo parasti ieturēju distanci.
Vai tev meitenes pēc koncertiem dāvināja dāvanas un ziedus?
Bija tādas trīs meitenes, kas vairākus gadus regulāri brauca uz visiem koncertiem. Tas bija rekordliels skaits. Un vienmēr viņas sēdēja pirmajās rindās ar neļķēm. Mēs tā arī viņas iesaucām par "neļķu meitenēm". Vēlāk gan arī sapazināmies un tad jau laidām iekšā par brīvu.
Vai piekrīti, ka savulaik cilvēki vairāk mīlēja mūziķus un cienīja viņu daiļradi, bet tagad vairumam lielākoties interesē skatuves mākslinieku privātā dzīve?
Arī kādreiz tas interesēja, tikai nebija pieejams. Tagad šī distance ir sabrukusi. Tik liels respekts pret māksliniekiem vairs nav, jo viņi kļuvuši pārāk pieejami.
Atskatoties uz savu karjeru, vai tev bija viegls karjeras ceļš, līdz kļuvi par tik daudzu cilvēku mīlētu mūziķi?
Ļoti grūti un ar lielu, pat fanātisku darbu un ticību. Uz īsu brīdi popularitāti panākt nav grūti, bet lai tevi klausītos un cienītu ilgstoši - tas nav viegli.
Tev nav bail no tā, ka gadi iet uz priekšu?
Nē, nav, jo katrs vecums nes savas skaistās lietas un labumus. Un to es tagad jau droši zinu. Īstenībā, ja tu dzīvo laikam līdzi un par to nedomā, tad garīgu novecošanu tā īsti nemana. Un arī fizisko novecošanos tik ļoti nejūt.
Kā rūpējies par savu fizisko veselību?
Patīk slēpot. Vienreiz nolēmu atsākt iet uz austrumu cīņu nodarbībām, bet tik ļoti pārforsēju, ka iedzīvojos problēmās ar kāju locītavām un muguru. Tas tāpēc, ka nemāku neko darīt pa pusei. Kad dakterim prasīju, kas par vainu, viņš atbildēja, lai es paskatoties pasē uz savu dzimšanas gadu.
Neesi domājis kādreiz par plastisko operāciju, jo bieži vien sabiedrībā populāri cilvēki ar plastisko operāciju palīdzību paildzina jaunību?
Domājis esmu, bet tā ne visai nopietni. Tas prasa lielus līdzekļus un laiku. Tagad visās malās ir visdažādākie piedāvājumi, neko nevar saprast. Arī komentāri un atsauksmes ir visādas. Nu, nezinu...
Kāds tu esi tēvs saviem bērniem - stingrs, piekāpīgs, prasīgs?
Ļoti dažāds. Brīžiem nervozi neiecietīgs, kad esmu saguris, bet brīžiem tieši otrādi - ļoti pielaidīgs.
Saviem mazajiem dēliem mācīsi arī mūziku?
Gribētos, lai viņi pašus pamatus mūzikā zinātu - ne obligāti profesionālā līmenī. Bet nekādā mērā negribētu iespaidot tālāko izvēli. Jo katram savs ceļš ejams!
Jūs abi ar sievu, režisori Aiju Strazdiņu, darbojieties vienā ierakstu studijā. Kā ir sastrādāties ar sievu?
Sastrādāties ir dažādi - brīžiem, kad runa par detaļām, tad grūti, bet pa lielām līnijām viss ir kārtībā.
Tev ar Aiju ir arī gadu starpība. Vai neesi greizsirdīgs, ka tev ir jaunāka sieviņa, kurai uzmanību pievērš arī citi vīrieši?
Pagaidām nav bijis iemesla, bet, ja būtu, tad noteikti būtu greizsirdīgs.
Vai tev pieder liela ģitāru kolekcija?
Nē, man ir tikai trīs ģitāras, jo neesmu tāds īsts ģitārists. Uzskatu sevi par multiinstrumentālistu, kas māk mazdrusciņ no visa.
Kā klājas tavam Jēkabpils zilās krāsas korim?
Pagaidām nemuzicējam, jo atpūšamies vien no otra. Bet plānojam to darīt.
Pats neesi plānojis pamest Latviju šobrīd, kad visapkārt vien runā par ekonomisko krīzi valstī?
Plānojis neesmu, bet domājis gan. Es gan nedomāju, ka tuvākajā laikā varētu emigrēt, bet - kas to lai zina? Dzīvē viss dažreiz sagriežas ļoti savādi...