"Šobrīd ļoti populāra ir filozofiska atskārsme par pasauli - tu vairs nevari būt puķe, kas aug tikai uz augšu. Cilvēku attiecībās ir notikušas radikālas pārmaiņas. Mums jārīkojas kā zemenēm - jāizlaiž papildus stīgas, jāiesakņojas, kaut kas jauns jāapgūst, jāuzplaukst, mazliet jāpazied un jāiet tālāk, jo apstāties nedrīkst," aktrise atzinusi intervijā žurnālam Veselība.
"Man ļoti patīk viss, kas saistās ar ūdeni, - duša, vanna, upes, ezeri, dīķi, ūdens no šļūtenes, kaut vai no spaiņa uz galvas. Viss! Vienīgi rudenīgais lietus ūdens mani nesajūsmina," teikusi Daudziņa, kura vasarā katru rītu uzreiz pēc pamošanās ejot uz dīķi neatkarīgi no laika apstākļiem.
"Tu iznāc, slaukies, un mirklis, kad ķermenis kļūst veselīgi rozā, ir fantastisks! Parādās tāds hiperaktīvs prieciņš par dzīvi," teikusi aktrise, kura peldas tikai pa pliko un ienīst peldkostīmus. "Tie traucē baudīt izjūtas, ko sniedz ūdens. Gribas saplūst ar ūdeni, ar ainavu un visu dzīvo dabu".
Daudziņa nekad dzīvē neesot ievērojusi diētu, bet izslēgusi no uztura produktus, kas traucē. "Pirms desmit gadiem atteicos no desām. Tas nenozīmē, ka kādreiz tās nepagaršoju, lai gan tas notiek ļoti reti. Man desu gribas vienīgi brīžos, kad ilgi jāsēž pie saklāta galda, uz kura smaržo desa. Un es arī apēdu gabaliņu. Bet speciāli pirkt? Nē! Esmu sapratusi - jo mazāk ēdu gaļu, jo labāk jūtos," viņa atzinusi.
Kad Daudziņa bijusi 23 gadus veca, viņa devusies strādāt uz Dāniju par aukli - gribējusi apgūt angļu valodu, paplašināt redzesloku. "Beržot dāņu podus, pa plauktiņiem saliku iespējamās izvēles un sapratu, ko gribu. Zināju - ja nedarīšu tagad, iespēja būs palaista vējā. Man bija ļoti bail, bet es saņēmu drosmi un iestājos aktieros," viņa stāsta un atzīst, ka tolaik viņai bijusi "smalka un neattīstīta balss".
"Šī nebija vienīgā reize, kad ielēcu pēdējā vagonā. Latvijas standartiem diezgan vēlu satiku Vili - man bija 27 gadi. Arī bērni piedzima vēlu - Kārlis 29 gados, Matīss - 31," atklājusi aktrise, kuras dzīvē viss "izkristalizējies pirms pieciem gadiem".
Pirms tam viņa apjautusi, ka viņai ir viss un nav bijis skaidrs - ko tagad? "Piedzīvoju riktīgu krīzi. Sapratu, ka neesmu sakalusi pietiekami lielus plānus, griesti spiežas pret pakausi. Tas izsita pamatu zem kājām. Pusotru gadu stāvēju uz vietas un domāju, ko darīt. Sāku citādi raudzīties uz lietām - ja nevaru mainīt apstākļus, es tos pārvērtēju," stāsta Daudziņa.
Viņasprāt, "ja gribi būt dzīvīgs visu mūžu, tev jāvijas uz priekšu, jāmeklē jaunas atklāsmes par to, kā un kāpēc dzīvot".