Nedēļas nogalē festivālā Erots pirmo reizi uzstāsies latviešu izcelsmes pornozvaigzne Džūlija Pauera. 28 gadus jaunā sieviete jau vienpadsmit gadus dzīvo Vācijā un naudu pelna, filmējoties pornogrāfiskās filmās un fotografējoties erotiskajām fotosesijām. To, cik viņa pelna, meitene neatklāj, bet ar savu dzīvi ir apmierināta un pat lepna.
Latvijā viņa daudzo filmēšanos dēļ pēdējos gados ierodas reti. Te viņu uz ielas neatpazīstot un neviens klāt neskrien, saucot :"Es tevi pazīstu, es tevi redzēju filmā, es tevi redzēju žurnālā!" Džūlija sapņo par bērniem un cer, ka piedzims dvīnīši, kas ir arī viņas horoskopa zīme. "Es domāju citādi, kā vairums cilvēku".
Iepazīstoties cilvēki bieži vien nosauc savu profesiju. Ko saki tu, stādoties priekšā?
Pornoaktrise, porno un erotiskā modele.
Kāda ir cilvēku reakcija uz šādu atbildi?
Kā kuru reizi. Ne vienmēr es uzreiz atklāju, kas ir mana profesija. Citreiz saku, ka esmu pašnodarbinātā un naudu pelnu kā apakšveļas modele. Ja cilvēks saka, ka tas ir forši un vēlas redzēt bildes, atklāju nedaudz vairāk. Ja cilvēks šausminās, saku, ka esmu vizāžiste un strādāju ar modelēm.
Latvijā mani skolas gadu draugi vai cilvēki no mājas, kurā savulaik dzīvoju un tagad ciemojos, mani nenosoda. Internetā ir gan pozitīvas, gan negatīvas atbildes, bet es vienu pozitīvu atsauksmi uztveru kā 200 labus vārdus. Negatīvās lietas es nemaz neņemu vērā. Vācijā cilvēki manu nodarbi vērtē pilnīgi normāli, ar ko var nodarboties jebkura mājsaimniece. Jūs taču nezināt, ar ko nodarbojas jūsu kaimiņi vai kolēģi. Vācija man patīk. Latvieši ir sirsnīgi, bet vācieši ir atvērtāki.
Kādas ir tavas attiecības ar vienu no vācu nacionālajām vērtībām - alu?
Man garšo alus, bet es nedrīkstu to dzert. Man diemžēl ir alerģija no alus, šampanieša, vīna un vermuta.
Kā rit tavas dienas Vācijā? Ar ko tu nodarbojies?
Gan fotografējos, gan filmējos, nodarbojos ar sportu. Ja man nav filmēšanās vai neesmu ceļā uz kādu erotisko izstādi, piecas reizes nedēļā trenējos teikvando. Kad agrāk man filmēšanās bija retāk, trenējos regulāri, bieži braukāju uz Latviju, piedalījos sacensībās, 2004. gadā ieguvu otro vietu Latvijas čempionātā. Tā kā neesmu galīgi zemē metama.
Savulaik esi vēlējusies kļūt par policisti, bet Latvijas Policijas akadēmijā tevi nepaņēma, jo biji par īsu - skolā uzņēma tikai tos, kuru garums bija vismaz 170 cm, bet tavs garums - 166.
Deviņdesmito gadu beigās viņi drausmīgi skatījās, jo pieteikumu bija daudz un bija jānosaka, kuriem nemaz nav jēga mēģināt kārtot iestājeksāmenus. Es tajā sarakstā biju dēļ četriem centimetriem. Vācijā arī interesējos par iespējām strādāt policijā, bet tur mani nepaņēma sliktās redzes dēļ.
Vai tagad esi apmierināta ar to, ka nekļuvi par policisti Latvijā, bet pelni naudu ar pornobiznesu?
Man ir daudz vīriešu un daudz seksa, un vēl par to dabū naudiņu. Ja strādātu policijā, es arī varētu filmēties, bet tas būtu citādi. Ja es sākšu strādāt lidostā (Džūlija pieteikusies darbā Berlīnes lidostā, klientu apkalpošanas nodaļā. - Red. piez.), laikam tik daudz nefilmēšos, bet šad tad noteikti - kāpēc gan nenopelnīt nedaudz kabatas naudas? Skolas laikā strādāju tirdziņā, pārdevu dārzeņus, lai nopelnītu naudu skolas izdevumiem. Kādēļ tagad nevaru līdzīgi, lai, piemēram, nopirktu sev šikāku mobilo telefonu, ko par algu nevarētu atļauties.
Vai, ejot uz pārrunām jaunajā darbā, pieminēji savu tagadējo nodarbi?
Viņiem nav jāzina, ar ko es nodarbojos privātajā laikā. Teicu, ka nodarbojos ar sportu, pārzinu datoru, zinu valodas, esmu kriminālpolicijā strādājusi kā tulks, kā arī teicu, ka strādāju par vizāžisti. Filmas nav visur jāpiemin. Ja viņi uzzinās - neko darīt.
Savu karjeru Vācijā sāki kā videočata meitene. Pie kamerām un izģērbšanās it kā biji pieradusi, bet kādas sajūtas bija, pirmo reizi filmējoties pornofilmā?
Sākumā, protams, uztraucos, vai visu daru pareizi, vai esmu nogūlusies vai iesēdusies pareizā pozā, uztraucos, vai man ir pareizas sejas mīmikas, vai dibens smuki spīd uz augšu. Pirmās filmas es pati skatījos, meklēju, kur ir kļūdas, ko varētu uzlabot vai darīt citādi. Ar laiku sapratu, ka viss ir labi - esmu tāda, kāda esmu. Daudzas sievietes, lai dabūtu labākus līgumus un vairotu popularitāti, liek sevi graizīt no augšas līdz apakšai. To es nesaprotu.
Tu savu izskatu ar plastiskajām operācijām neesi uzlabojusi?
Nē. Izņemot deguna operāciju, bet tā nebija skaistuma dēļ. Man sacensībās "uzšāva" pa degunu, un es nevarēju paelpot. Tad bija nepieciešama operācija.
Vai Vācijas pornobiznesā ir daudz latviešu?
Jā, es zinu daudzus latviešu puišus, kas filmējušies geju filmās. Ir arī daudz meiteņu no Baltijas valstīm, bet vairākums no viņām slēpj savu nodarbošanos un filmējas mazajās lomās. Katrs pats izvēlas, cik daudz stāstīt. Mani Erots uzlūdza uz Latviju, kāpēc gan man neatklāt visai Latvijai, ar ko nodarbojos?!
Kā tava ģimene, mamma, reaģēja uz tavu nodarbošanos?
Sākumā es mammai teicu, ka savas kuplās krūtis ievelku krūšturī un demonstrēju apakšveļu. Vienreiz paņēmu vienu savu filmu uz Latviju, kopā skatījāmies. Mamma atpazina manus tetovējumus un jautāja, vai tā neesmu es. Es atzinos, un tad viņa prasīja, vai man nesāp un vai man nedara pāri. Tas viss galarezultātā izskatās hard, bet filmēšanās laikā jau viss ir citādi. Tas ir tāpat kā Holivudas filmās, tikai mums viss notiek ap mīlestību.
Ja filma ir pa traku, tad es mammai nerādīšu. Piemēram, filmas, kur esmu ar trijiem vīriešiem vai ar vēl divām meitenēm un pieciem vīriešiem, nesāpināšu viņu. Parādīšu viņai to saldo pusi, to sāļo pusi paturēšu sevī. Man mammai ir slima sirds, nevar viņu pārāk sāpināt. Rādīšu tikai to, ka sirsniņa var pieņemt.
Mūžīgais jautājums, kas interesē pornofilmu skatītāju - vai tiešām viss notiek pa īstam?
Jā, tas taču ir redzams. Erotiskajā filmā, piemēram, nedrīkst lietot tādus vārdus kā ficken, kas nozīmē "rupji nodarboties ar seksu", rādīt, kā vīrietis ar mēli laiza krūšu galiņus, nedrīkst rādīt sievietes ģenitālijas, to visu rozā krāsu nedrīkst redzēt, nedrīkst rādīt vīrieša dzimumlocekli ne stāvošā, ne gulošā stāvoklī. Nedrīkst arī rādīt to, kā loceklis iet iekšā un ārā. Tā ir starpība starp erotiskajām un porno filmām, kur tas viss ir atļauts. Jā, erotiskajās filmās arī pats akts nenotiek, ja vien paši aktieri to vēlas. Es filmējos abu veidu filmās.
Kā ir mīlēties ar svešiem, tikko satiktiem vīriešiem?
Sākumā uzmanīgi viens otru izjautājam, "iztaustām". Kad filmējamies nākamajā filmā, tiekamies jau kā veci draugi. Ir tādi aktieri, kas satiekas privāti: ja viņiem filmēšanas laikā nav pieticis, piemēram, viesnīcas numuriņā. Tad gan visas sienas trīc.
Vai erotiskajā kino arī ir tādi aktieri, ar kuriem tu sapņo filmēties kopā?
Vairākumu no viņiem es jau pazīstu. Tad, kad biju apakšā, tad pati izvēlēties nevarēju. Kad kļūsti slavenāks un kāp pa pakāpieniem uz augšu, ir vieglāk, jo ir vairāk piedāvājumu un izvēles iespēju. Vācijā jau klīst runas, ka ir tāda maza, trausla latviete, ar lielām krūtīm.
Vai ir lietas, kuras tu atteiktos darīt kameras priekšā?
Noteikti. Visādi piedāvājumi ir bijuši. Ir arī tā saucamās kaviar filmas - kad uz ķermeņa uzkakā. Ir cilvēki, kas tam piekrīt, bet es pateicu nē. Man teica, ka ar to es nopelnītu trīsreiz vairāk kā parastās filmās. Nu un? - ne viss ir pa naudu pērkams. Es to nedarīšu. Es neļaušu sev virsū kakāt, un nedarīšu to citam - tam ir domāta tualete.
Cik parasti ilgi rit filmēšana?
Dzimumakta filmēšana notiek stundu, pusotru, ar pauzītēm. Ekrānā tas redzams desmit piecpadsmit minūtes, jo daudz kas no tā nav lietojams.
Vai tev ir attiecības?
Jā, man ir draugs, operators. Bijām saderinājušies, bet tad izšķīrāmies - es biju tā sliktā, pateicu nē! Pēc laika atkal sagājām kopā. Viņš ir amerikānis - mēs saderinājāmies pēc amerikāņu tradīcijām, kas nosaka, ka gan saderināšanās, gan laulību gredzens jānēsā uz kreisās rokas, bet viņš man ļāva nesāt uz labās.
Tev tagad ir 28 gadi. Cik ilgi tu vēl domā filmēties?
Kamēr izskatīšos jauna (smejas). Kad tiešām sākšu domāt par bērnu radīšanu un apsvēršu, ka drīzumā varētu radīt tādu pašu nepaklausīgu un kauslīgu bēbīti, kāda esmu es pati, tad nopietni sākšu domāt, ka ir laiks nedaudz piebremzēt.