"Cilvēki domā kā vienas dienas dzīvotāji - gan jau dzīvosim vēl, bet es zinu tikai vienu - tiem, kuriem patiesi rūp Latvijas tautas liktenis, līdzēs tikai sirdsapziņa! Tomēr šobrīd visa Latvija vārās savā izlaidīgajā sulā un nemaz nedomā par nākamajām paaudzēm," sarunā ar izklaides portālu Mango skaidro Pujats.
Uz jautājumu, vai viņam kā garīdzniekam, kurš nedrīkst laulāties, kādreiz ir gribējies pašam savu sievu un bērnus, Pujats atbild noliedzoši.
"Es jau devītajā klasē uzstādīju sev mērķi kļūt par garīdznieku, jo draudzē redzēju lielākas iespējas, nekā ģimenē. Turklāt es divus ceļus neeju, ja esmu izvēlējies vienu. Es sevi neesmu šmaucis. Ja cilvēks ir izvēlējies precēta cilvēka ceļu - tad viņam jāiet tas, bet es izvēlējos savu ceļu," atklāts ir Pujats.
Pujats norāda, ka 1930. gadā, kad viņš piedzima, vienas draudzes ietvaros bija dzimuši apmēram 260 bērni, kas brīdim starp diviem kariem, viņaprāt, bija ļoti daudz.
"Tas toreiz tā bija tādēļ, ka cilvēki turējās pie baznīcas un dzīvoja saskaņā ar domu, ka jāpieņem tik bērnu, cik Dievs dos, nevis kā tagad - tie visi aborti un izlaidības laulības dzīves aizsegā," sašutis ir garīdznieks.
Jautāts, vai tiešām viņš uzskata, ka bērni būtu jādzemdē arī finansiāli ļoti sliktā situācijā esošiem indivīdiem, Pujats ir visai izvairīgs. "Šīm lietām risinājums ir jārod valstiskā līmenī. Kamēr valsts no skolām padzīs ticību, nebūs nekā laba šajā valstī. Es arī pats gribu runāt ar skolu jauniešiem, esmu pat pieteicies to darīt, bet neviens to negrib - atrunājas," skumji nopūšas Pujats.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
