Foto: F64

Nav jābūt īpaši vērīgam, lai pamanītu, ka nomācošais vairākums komentāru interneta portālos ir ar izteikti negatīvu noskaņu. Kāds gudrs cilvēks reiz teica, ka "idioti ir sabiedrības aktīvākā daļa", tāpēc izklaides portāls Mango vērsās pie speciālista, lai noskaidrotu tipiska interneta komentētāja psiholoģisko portretu.

Psihologs - konsultants Diāna Andreisone (26302956, pprc.lv) izšķir desmit tipiskākās iezīmes, tomēr uzsver, ka jāsāk būtu ar to, kādos apstākļos šie cilvēki ir auguši un kādos apstākļos dzīvo šodien, kāds ir patiesais negatīvā komentāra iemesls.

"Jo, ja padomājam loģiski, atmetot emocijas, tad jāsecina, ka diezin vai ir ticama situācija, kad laimīgs, ar dzīvi un sevi apmierināts pieaudzis un vesels cilvēks atver kadu portālu un sāk gānīties. Šāda situācija liekas ļoti mazticama," uzskata Andreisone.

Sīkāk apskatot negatīvo komentāru autorus, tos var iedalīt vairākās grupās. Katrai grupai ir savas īpatnības un iemesli šādai sevis izpausmei. Bet visus vieno NEAPMIERINĀTĪBA ar notiekošo viņu pašu dzīvēs.

Pirmā grupa. Cilvēki, kuri ir ierobežoti savās izpausmēs un darbībā un kuriem ir liegta pilnvērtīga pašrealizācija (liegta iespēja nodarboties ar to, pēc kā tiecas sirds).

Otrā grupa. Sociāli mazaktīvi cilvēki. Visvieglākā "darbības" imitācija ir kritizēt kādu, kurš kaut ko dara. Tas rada sajūtu, ka "kaut kas" tiek darīts, bet tas, protams, ir tikai un vienīgi ilūzija.

Trešā grupa. Cilvēki, kuru viedoklis pārējiem ir mazsvarīgas. Tādejādi internets kļūst par vienīgo vietu, kur vismaz kāds viņus sadzird.

Ceturtā grupa. Cilvēki, kuriem ir problēmas saskarsmē reālajā pasaulē, ārpus interneta vides (ir arī tāda). Šīs problēmas var būt visdažādāko iemeslu dēļ, bet to analīze jau būtu atsevišķa tēma.

Piektā grupa. Cilvēki ar pazeminātu pašvērtējumu. Kritizejot citus, īpaši tos, kuri ir sasnieguši krietni vairāk par lielāko daļu sabiedrības (vai vismaz viņiem pašiem), ir kļuvuši atpazīstami un populāri (ar plus vai mīnus zīmi - tam šoreiz nav nekādas nozīmes), šī cilvēku grupa uz brīdi paaugstina savu pašvērtību paši savās acīs. Jāpiebilst, ka tam gan ir ļoti īslaicīgs efekts, jo pašvērtējums nav objektīvi paaugstinājies - ir tikai radusies īslaicīga iluzora sajūta.

Sestā grupa. Cilvēki, kuri ir neapmierināti ar savu intīmo dzīvo. Seksuālā enerģija piemīt katrai dzīvai būtnei, ja tā ir garīgi un fiziski vesela. Ja nav kur pilnvērtīgi un atbilstoši šo enerģiju pielietot, tad rodas vai nu kas radošs un pat ģeniāls (mākslas pasaulē tam ir neskaitāmi piemēri), vai arī cilvēks šo enerģiju sublimē negatīvās izpausmēs - agresijā, naidā utt.

Septītā grupa. Cilvēki, kuri pēc savas dzīves filosofijas ir aizvainoti uz dzīvi un savu likteni. Šādā gadījumā jebkura vieta un jebkurš iemesls ir pieteikami labs, lai izteiktu savu "kritiku" un paust negatīvo attieksmi.

Astotā grupa. Cilvēki, kuri negatīvus komentārus raksta tikai tajās "sadaļās", kuras ir ļoti tuvu viņu pašu dzīves situācijām. Piemēram: sabiedrībā zināma, izskatīga sieviete ir izšķīrusies ar savu draugu un manīta kāda precēta kunga sabiedrībā. Uz šādu rakstu visasāk reaģēs sievietes, kuru vīri ir rīkojušies līdzīgi, pametuši viņas citu sieviešu dēļ, vai vīrieši, kuri tikuši pamesti un saskata minētajā situācijā zināmu līdzību ar savu dzīves situāciju.

Vēl šajā grupā daļa būs meitenes, kuru sapnis ir atrasties "galvenās varones" vietā, bet sapņa realizācija ir pārāk tāla un netverama. Tieši pēc šī pašas shēmas varam izanalizēt jebkuru citu rakstu, sižetu, publikaciju. Cilvēks ir tendēts asi reaģēt uz sev pašam sāpīgu tēmu.

Devītā grupa. Atsevišķa sadaļa ir tā sauktās "politiskās batālijas" komentāros, kas gan vairāk atgādina tirgus plača plēšanos. Būtībā šī ir sadaļa, kurā būtu jābūt kaismīgām un argumentētām diskusijām, bet to saturu un līmeni nosaka paši diskutētāji - kādi paši, tādi komentāri...

Desmitā grupa. Bērni vai pusaudži (vai arī pēc pases pieaugušie, kas iestrēguši šajā vecumā), kuru negatīvais komentārs bieži vien nozīmē tikai vasaras brīvlaika garlaicību un to, kāda ir saskarsmes/attiecību ētika viņu ģimenē.

Būtiski tomēr ir atcerēties, ka aiz katra anonīma nika atrodas dzīvs cilvēks ar savu dzīvi, savām sāpēm un pārdzīvojumiem. Tieši tāpat kā visi publikāciju "varoņi" - arī viņi ir dzīvi cilvēki, kuri jūt un pārdzīvo tieši tāpat, kā mēs visi. Galvenais ir atcerēties, ka jebkurš anonīmi domāts uzbrukums var savās sekās būt identisks reālam uzbrukumam. Jo, kā zinām, vārds ir ļoti spēcīgs ierocis, kas var vērsties arī pret pašu tā lietotāju, rezumē psiholoģe.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!