5. jūlijā Rīgā, klubā Sapņu fabrika, notika viens no gada nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas mūzikā – grupas The Smiths bijušā līdera Stīvena Patrika Moriseja jeb vienkārši Moriseja (attēlos) koncerts.
Pateikt, ka Morisejs ar grupu ir ārkārtīgi ietekmējuši turpmāko rokmūzikas attīstību, nozīmē nepateikt gandrīz neko. Tāpat kā panki faktiski radās no riebuma pret garlaicīgajām progresīvā roka grupām (Yes, Genesis, Emerson, Lake&Palmer), tā arī The Smiths kā alternatīvā / indie roka pārstāvji bija nogarlaikojušies no plaukstošās sintezatoru popmūzikas.
Savas mūzikas kritiķa un mūziķa darbības laikā Morisejs kritizējis gandrīz visus, sākot no šķietami primitīvās proto-punk grupas Ramones ("Šie netalantīgie deģenerāti ir jāizdzēš no mūzikas vēstures") līdz Madonnai un Eltonam Džonam, kuriem pārmeta bezjēdzīgos tekstus un popzvaigzņu tukšo dzīvesveidu.
Tāpat izsenis zināms arī The Smiths abpusējais naids ar Latvijā vairāk pazīstamo The Cure. Rīgas koncertā Moriseja sarkasma šautras ķēra nesen mirušo Maiklu Džeksonu, kurš savu dziesmu The World Is Full of Crashing Bores ("Pasaule ir pilna ar neizturami garlaicīgiem cilvēkiem") šoreiz bija pieskaņojis baltā nēģera mānijai pēdējā laikā.
Tomēr tā gluži nav, ka Morisejam nepatīk nekas. Pirms koncerta Sapņu fabrikā uz liela ekrāna bija redzama dažu netaisnīgi aizmirstu grupu video fragmenti, tostarp arī Moriseja lielākā aizraušanās - faktiski pirmā panku grupa The New York Dolls (Morisejs bija grupas Anglijas fanu kluba prezidents un pat tai veltījis vienu no trim savām grāmatām).
Lai gan īstiem faniem, izdzirdot pirmo dziesmu This Charming Man, trīcēja rokas un nobira pa laimes asariņai, kopumā koncerts bija visai distancēts - pie tā, iespējams, vainojama gan Moriseja mizantropija, gan latviešu publikas bēdīgi slavenā pasivitāte, jo acīmredzot svētdienās cirks ir slēgts.
Protams, tika nospēlēti pēdējo albumu lielākie hīti (Irish Blood English Heart, First of the Gang to Die, I'm Throwing My Arms Around Paris), tomēr Moriseja katalogā ir vairāk iemīļotu dziesmu, nekā mūziķis vēlējās atskaņot. Jau labu laiku pirms koncerta faktiski varēja paredzēt, kādas dziesmas tiks atskaņotas, tādēļ interneta lietotāji iepriekš žēlojās, ka netiks spēlētas viņu mīļākās dziesmas.
Neapšaubāmi, katram ir savas subjektīvi iemīļotākās dziesmas, tomēr, manuprāt, koncerts būtu iespaidīgāks, ja skanētu, piemēram, Bigmouth Strikes Again, Vicar in a Tutu, Every Day is Like Sunday, Last of the Famous International Playboys, Ouija Board, November Spawned the Monster, The National Front Disco...
Kā muzikāli augstvērtīgākās un personiskāk izdziedātās šī vakara dziesmas minamas How Soon Is It Now?, When Last I Spoke to Carol un noteikti Life Is a Pigsty. Morisejs, protams, centās, svīda kā Elviss 1977. gadā un nomainīja četrus kreklus, tomēr viņš, šķiet, ir pārāk mazohistiski pašapmierināts un snobiski nogurdināts, lai meklētu īstu kontaktu ar publiku.
Bet, no otras puses, tieši tādu mēs viņu arī pazīstam un tieši tādu arī mīlam, tādēļ mūžīgi sevi šaustošais vientulis Rīgas publikai parādījās tādā sava ego oreolā, lai kļūtu par neaizmirstamu pārdzīvojumu.
Vakars neiztika arī bez kurioziem: pirms dziesmas Girlfriend in a Coma Morisejs kādai skatītājai iedeva mikrofonu, lai uzklausītu publikas viedokli par vēlamajām dziesmām, bet viņa atbildēja: "You are the best death-metal band out of Britain" ("Jūs esat labākā britu nāves metāla grupa").
Mūziķis nedaudz pamēdījās, bet šajā frāzē ir liela daļa taisnības. Un patiešām - arī es neesmu sapratis, kādēļ Morisejs ar savu apsēstību ar nāvi šogad nosvinēja 50. jubileju, turpretī Aiens Kērtiss, Ričards Manuels un Kurts Kobeins jau sen ir izdarījuši pašnāvību.
Vēl kāda unikāla situācija gadījās pirms paša koncerta, kad akreditētam fotogrāfam organizatori aizliedza portālā Mango.lv ievietot fotogrāfijas no koncerta, jo... Mango.lv esot pamanīts raksts par gaļu! (Acīmredzot domāts raksts "Dīvainākās lietas, ko ēd pasaules tautas".)
Ir plaši zināma Moriseja apsēstība ar veģetāru dzīvesveidu (reiz pat viņš esot pārtraucis koncertu, ja zālē sajutis gaļas smaržu), tomēr pārsteidzoši ir tas, ka Moriseja pārstāvji (koncertaģentūras FBI ierēdņi? pats mūziķis?) par grēkāzi izvēlējušies tieši šo portālu.
Salīdzinājumam: portālā TVnet lieliski blakus sadzīvo Jāņa Žildes recenzija par Moriseja koncertu un visai iedvesmots apraksts "Kā tad bez gaļas, kas cepta uz oglēm". Portālā Delfi ievietota Moriseja koncerta fotogalerija, kas lieliski roku rokā iet ar kādas Sarmītes piedāvājumu pirkt piena jēra gaļiņu par 3 Ls/kg utt.
Raksta ilustrēšanai izmantojot fotoaģentūras AFI pakalpojumus, pateicamies koncerta organizatoriem par iespēju šogad Rīgā gandrīz vai vienīgo reizi vaigā skatīt īstu mūzikas ģēniju, pat dievu.
Ja pagājušais gads bija bagātāks ar leģendāriem mūziķiem (Lū Rīds, Sex Pistols, Kīts Emersons, Metallica, Queen), tad tagad droši var teikt, ka muzikāli 2009. gads pagājis Stīvena Partika Moriseja zīmē.